Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā vasarāju ražas prognozēšana šobrīd liecina par labu vasarāju – kviešu un rapšu – ražu. Savukārt LLKC dārzkopības speciālisti norāda, ka nesenais lietainais laiks dārziem nācis tikai par labu. Toties par labvēlīgu ietekmi noteikti runāt nevar ne zemeņu audzētāji, ne biškopji.
Šopavasar vasarāju sēju bija iespēja uzsākt agri, pašā aprīļa sākumā, kā rezultātā vasarāju lauki izskatās ļoti labi. Pēc LLKC ekspertu prognozēm, produktīvo stiebru skaits vasaras kviešiem un miežiem ir nedaudz lielāks nekā citus gadus, un tas ļauj cerēt uz labu vasarāju ražu. Kopumā vasarāju raža tiek paredzēta lielāka nekā vidēji Latvijā pēdējo gadu laikā.
Zemgalē – augstākā vasaras kviešu raža
«Lietusgāzes laukiem nākušas tikai par labu. Pateicoties tam, mitrums ir pietiekamā daudzumā, lai graudaugi labi attīstītos,» informē agronoms Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.
Vasaras kviešu vidējā raža Latvijā tiek prognozēta 3,1 tonna no hektāra, augstākās ražas gaidāmas Zemgalē – 3,7 tonnas, zemākās Latgalē – 2,6 tonnas no hektāra. Kurzemē un Vidzemē sagaidāmas vidēji 3 tonnas no hektāra. Tomēr eksperti atzīst, ka sagaidāmā labā vasarāju raža gan ir vājš mierinājums lauksaimniekiem, īpaši Zemgales pusē, kur nelabvēlīgie apstākļi ziemā izpostīja līdz pat 90% sējumu, ko nācās pārsēt ar vasarājiem.
Vidējā miežu raža Latvijā tiek prognozēta 2,6 tonnas no hektāra. Veicot ražas apsekošanu, LLKC speciālisti miežos novērojuši samērā lielu slimību izplatību. Ja tās netiks ierobežotas, ražas potenciāls kritīsies. Savukārt vasaras rapšu raža Latvijā tiek prognozēta 1,6 tonnas no hektāra. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, saimniekiem nākas cīnīties ar krustziežu spīduļa invāziju vasaras rapsī. No šī kaitēkļa nenosargātajos laukos uz labu ražu necerēt. Laukos, kur augu aizsardzības pasākumi veikti korekti, plānotā raža būs pat ļoti laba. Griķu raža Latvijā tiek paredzēta 0,9, bet auzu – vidēji 2,3 tonnas no hektāra.
Īsa zemeņu sezona
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa skaidro, ka mitrais un lietainais laiks dārziem nācis par labu, taču šobrīd pienācis laiks, kad tajos strauji varētu sākt attīstīties dažādi kaitīgie organismi. Mitrums īpaši bija nepieciešams kāpostaugiem un ķirbjaugiem – kabačiem, patisoniem, gurķiem –, kuriem gan līdz šim mazliet pietrūcis siltuma. Taču pašreizējais karstais laiks situāciju uzlabos.
Lietainais laiks kaitējis zemenēm, kam ir zema ogu kvalitāte un stādījumos izplatījusies pelēkā puve. Zemeņu audzētāja no zemnieku saimniecības «Vībotnes» Gitāna Ratniece «Ziņām» stāsta, ka zemeņu ražu šogad patiešām ļoti ietekmējis mitrais un vēsais laiks. «Šogad uz lauka zemenes sāka ražot netipiski vēlu un sezona arī bija ļoti īsa,» atzīst G.Ratniece. Viņasprāt, ja laukus nebūtu skārusi puve, ogu raža varētu būt ļoti laba, tomēr puse zemeņu nopuvusi.
«Cilvēki jūlija sākumā vēl ļoti daudz zvanīja un interesējās par iespēju iegādāties zemenes. Neviens negaidīja, ka ražas periods būs tik īss. Faktiski jau pēc Jāņiem zemenes beidza ražot,» stāsta G.Ratniece.
Biškopji paredz, ka lietainie laikapstākļi, visticamāk, būs samazinājuši šī gada medus ienesumu. Latvijas Biškopības biedrības Jelgavas nodaļas vadītāja Līga Pridāne «Ziņām» skaidro, ka tieši jūnijā Latvijā ir visvairāk ziedošu augu, tāpēc tas, ka šis mēnesis šogad bija izteikti lietains, noteikti ietekmēšot medus ražu. «Latvijai izteikti ir tas, ka jūnijā zied visvairāk augu, jūlijā tādu ir vēl salīdzinoši daudz, bet augustā jau pavisam maz,» stāsta L.Pridāne.
Bitenieki šogad paredzot vidēju ražas gadu. Ja turpmāk laiks pieturēsies silts un saulains, situācija noteikti uzlabošoties, tomēr pirmajā vasaras mēnesī zaudētais neesot pilnībā atgūstams. ◆
