No Kastaņu ielas 6. nama Ozolniekos būvniecības kompānijas «Agro logistic» darbinieki sākuši aizvākt tikai pirms dažām dienām saliktās sastatnes, kas bija paredzētas mājas siltināšanai. Īsti neiesāktos darbus, ar ko Ozolniekos tika likts starts māju renovācijai, apturējusi iedzīvotāju neapmierinātība ar neatbilstībām siltināšanas projektā un norisēm dabā – papīros teikts, ka nams iegūs akmens vates kažoku, bet celtnieki ieradušies ar putuplasta plāksnēm padusē.
«Sākumā projektā, kam piekrita iedzīvotāji, runa bija par akmens vati, bet tagad uzlika putuplastu,» saka Kastaņu ielas 6. mājas vecākā Silvija Salmiņa. Tas arī radījis lielāko satraukumu vairumā no mājas 24 dzīvokļiem. Iedzīvotāji domā, ka putuplasts ir sliktāks siltumizolācijas materiāls par vati un ka trīs gadus pēc renovācijas, kad celtnieka dotā garantija būs beigusies, dzīvokļos parādīsies sekas – no sienām kritīšot tapetes, jo putuplasts esot slikti elpojošs materiāls un sagraušot ventilācijas sistēmu. Kā «Ziņām» skaidro mājokļu apsaimniekotājs SIA «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētājs Aldis Kluburs, pēdējo nedēļu laikā iepirkuma procedūrās izdevies noskaidrot visu deviņu iecerēto namu siltinātāju. Par uzvarētāju atzīta SIA «Agro logistic», kas startējusi ar lētāko piedāvājumu. Konkurenti firmai bijuši gan tikai uz divām ēkām. «Ja visas mājas siltina viens uzņēmums, esam viņiem interesants objekts, jo kopējā izmaksu summa ir ap 800 tūkstošiem latu,» A.Kluburs izskaidro, ka vairums māju atrodas viena ciemata centrā, tāpēc firma var koncentrēt darbus vienuviet. Citviet, piemēram, Aucē un Bauskā, rīkotajos konkursos izrādās, ka būvniecības cenas kopš tāmju gatavošanas pagājušā gada nogalē augušas par trešo daļu un tāpēc iepirkuma procedūras tiek apturētas, jo uzņēmuma prasītā maksa ir daudz lielāka par to, no kuras pusi solījis segt ERAF. Tad iedzīvotājiem izmaksas, kas pārsniedz projektā minētās, jāsedz pašiem vai konkurss jāsludina no jauna. Ozolniekos «Agro logistic» prasot vien par desmit procentiem lielāku maksu, nekā redzams rudenī gatavotajā izmaksu aprēķinā. A.Kluburs uzsver, ka līgumā ar firmu iekļauti «drastiski nosacījumi». Iedzīvotāji riskēšot tikai ar laiku, nevis naudu, jo būvnieks strādās bez avansa maksājuma. Pie naudas tikšot tikai pēc noteiktu darbu paveikšanas.«Ozolnieku KSDU» aprēķini liecina, ka vidējās renovācijas izmakas uz dzīvokli būs 2500 latu. Ja nemaksās uzreiz, saistības uz 15 gadiem būtu ap 20 latu papildu rēķins ik mēnesi. «Vismaz tik daudz tiks arī ieekonomēts ziemā uz apkuri,» saka A.Kluburs. Mazākajam dzīvoklim Brankās būšot 1500 latu izmaksas, bet lielākās – trīsistabu dzīvoklim 3700 latu dzīvoklim Skolas ielā 13. Kāda dzīvokļa īrniece Ilze Kreislere gan teic, ka neziņa valda arī par darbu izmaksām. «Siltināšana jau sākta, bet mēs pat nezinām, cik mums būs jāmaksā!» viņa stāsta, ka līgumi par finanšu saistībām arvien nav slēgti. Runājot par akmens vates nomaiņu pret putuplastu, A.Kluburs skaidro – sākotnējā projekta variantā pirms gandrīz diviem gadiem siltināmais materiāls tiešām bijusi vate. Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pirmo variantu noraidījusi, jo Ozolnieki nesavāca nepieciešamo punktu skaitu – ieguldītās izmaksas pret iegūto siltumenerģijas ietaupījumu bijušas pārāk lielas. Tēriņus izdevies samazināt, izvēloties par trešdaļu lētāko putuplastu. Iedzīvotāju teikto, ka putuplasts apturēs ventilāciju un veicinās pelēšanu A.Kluburs sauc par muļķībām. Neelpojoši esot abi materiāli, tāpēc par ventilāciju jādomā atsevišķi. Vates priekšrocība ir tā, ka tā nedeg, bet putuplasts kūst, savukārt vate vada mitrumu, bet putuplasts ne, turklāt tas ir par trešdaļu lētāks. Būvniecības normatīvos teikts, ka siltumnoturību ar abiem materiāliem var panākt vienādu. Ja mājas grib, lai «Ozolnieku KSDU» organizētu siltināšanas darbus un dzīvokļu īpašnieku vietā gādātu tam naudu, A.Kluburs izvirzījis četrus nosacījumus. Pirmkārt, tiek veikta totāla renovācija, nomainot arī visas komunikācijas un vairumā māju veicot arī kāpņu telpu remontu. Otrkārt, visām ēkām vismaz pirmo stāvu siltina ar putuplastu. «Ja būs vate, nevaru garantēt vismaz 20 procentu siltuma ekonomiju,» saka A.Kluburs. Ar futbola bumbu vai citādi radītu bojājumu dēļ mitrums izplatīšoties pa sienu, tādējādi siltumnoturība strauji kritīšoties. Putuplastu varot bez liekām raizēm salabot. Komentējot iedzīvotāju bažas, ka siltināšanas darbi sākti un tad pēkšņi pārtraukti, A.Kluburs paskaidro – pirmās plāksnes pielīmētas tikai izmēģinājumam. Trešais nosacījums ir individuāla siltumenerģijas un ūdens uzskaite ārpus dzīvokļa, kas ļaus ar skaitītāju rādījumu nolasīšanu lieki netraucēt dzīvoklī mītošos, kā arī atslēgt pakalpojumus atsevišķiem nemaksātājiem. Savukārt ceturtais noteikums ir par lodžijām – vai nu visām mājām tās ir atvērta, vai aizvērta tipa. Kastaņu ielā 6 vēlmes bijušas atšķirīgas. «Ir ļoti labi, ka notiek renovācija, ilgi esam gaidījuši,» neslēpj Kastaņu ielas 6. nama iedzīvotājs arhitekts Māris Jurdžs, kurš arī pauž neapmierinātību ar putuplastu vates vietā. Viņš pārliecināts, ka akmens vate ir draudzīgāka cilvēkam un videi. Mājas vecākā S.Salmiņa saka: «Ir neziņa, tāpēc rodas sajūta, ka kaut kas tiek slēpts. Jārunā konkrēti, cilvēki jau nav galīgi muļķi.»A.Kluburs apgalvo, ka jebkurš iedzīvotājs var iepazīties ar mājas renovācijas iecerēm. Cilvēku neapmierinātība pārvērtusies kopsapulces protokolā, kurā pausta pretestība siltināšanai. Tāpēc darbi uz nezināmu laiku apturēti. Tos atsāks vien tad, ja tuvāko divu nedēļu laikā vismaz 75 procenti dzīvokļu īpašnieku ar «Ozolnieku KSDU» pārslēgs apsaimniekošanas līgumus. Tajos būs noteikta finanšu saistību kārtība, lai uzņēmums bez bažām varētu ņemt kredītu renovācijai. Turklāt tāda kārtība būs visās mājās, bet neapmierinātība Kastaņu ielas 6. namā likusi līgumus pārslēgt vispirms ar šo māju. Abi materiāli pietiekami labiJuris Veiss, SIA «Rimts» vadītājs, siltinājis mājas Jelgavā Akmens vatei un putupolistirolam rādītāji ir aptuveni vienādi, bet siltumnoturības ziņā putuplasts ir pat mazliet labāks. Vācijā daudz kur esmu redzējis izmantojam gan vienu, gan otru. Pirms trim gadiem ar putuplastu nosiltināju savu personīgo ķieģeļu māju – nekādu problēmu. Elpojošs nav neviens no abiem, turklāt daudzdzīvokļu mājās ir problēma, ka to projektos ventilācija vispār paredzēta tikai virtuvēs un labierīcībās. Savulaik bija koka logi, gaiss mainījās pa spraugām. Tagad māju saimniekiem jādomā, kā nodrošināt ventilāciju.
