Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā standarta gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības vecā standarta jeb tā sauktajiem sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām, «Ziņas» informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.
«Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā, neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus veco gāzes balonu nomaiņai pret jaunajiem,» skaidroja E.Urpena.
Pēc viņas paustā, pretēji iepriekšējām diskusijām gāzes balonu aprites normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem, pašlaik aptuveni 35 procenti no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.
Tādēļ valdība otrdien apstiprināja vairākas izmaiņas jaunajā gāzes balonu aprites normatīvajā regulējumā, tajā skaitā nosakot atšķirīgu termiņu dažādu gāzes balonu izņemšanai no tirgus, tādējādi sašķidrinātās naftas gāzes balonu (tos galvenokārt izmanto mājsaimniecībās) izņemšanas termiņu pārceļot līdz 2017. gada 31. decembrim. Valdība arī nolēma noteikt ES tehniskajām prasībām neatbilstošo sašķidrinātās naftas gāzes balonu nacionālās tehniskās pārbaudes kārtību, tādējādi paaugstinot drošības līmeni to lietotājiem. Visiem sašķidrinātās naftas gāzes baloniem līdz 2015. gada 30. septembrim būs jāveic ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude. Valdības apstiprinātie noteikumi paredz komersantiem pienākumu piedāvāt mājsaimniecībām arī gāzes balonu nomas pakalpojumu, dodot iespēju patērētājam izvēlēties savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko tā iegādes risinājumu. Nolemts arī atvieglot gāzes balonu aprites kārtību to lietotājiem un tirgotājiem, kas paredz, ka lietotāji tāpat kā līdz šim varēs pie tirgotāja apmainīt tukšu balonu pret pilnu. Līdz ar valdības lēmumu komersantiem, kuri iepērk lūžņus, būs aizliegts iepirkt no fiziskām personām gāzes balonus, to lūžņus un atgriezumus. Tādējādi būtiski tiks samazināts risks, ka balonu lietotāji patvaļīgi veic to utilizāciju un nodošanu metāllūžņos, līdz ar to pakļaujot riskam gan savu, gan apkārtējo dzīvību un veselību.
Tirgotāji, kuri piegādā rūpnieciskās gāzes balonus, jau tagad strādā atbilstoši jaunajam regulējumam, klientiem tos piedāvājot gan tirdzniecībā, gan nomā, un ir gatavi savā komercdarbībā pilnībā ieviest jauno regulējumu. Līdz ar to 2014. gada nogalē pieņemtais regulējums bez izmaiņām stāsies spēkā, aptverot produktu segmentu, kas saistīts ar lielākiem drošības riskiem. Gāzes baloniem, kurus galvenokārt izmanto rūpnieciskajiem mērķiem, saglabāsies šādi termiņi: ES tehniskajām prasībām neatbilstošus gāzes balonus aizliegts tirgot un uzpildīt no 2015. gada 31. marta, lietot – no 2015. gada 30. jūnija.
E.Urpena norādīja, ka grozījumi pārrunāti un saskaņoti ar nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, proti, Latvijas Gāzes, Latvijas Sašķidrinātās naftas gāzes, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijām un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību.
Diskutējot par balonu nomaiņas nepieciešamību, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis valdības sēdē uzsvēris, ka ik gadus nedaudz aug ar nedrošu gāzes balonu ekspluatāciju saistītu negadījumu skaits, ministru citē aģentūra LETA. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs paudis, ka gāzes balonus lielākoties lieto lauku iedzīvotāji un viņš nav dzirdējis, ka laukos kāds būtu sprādzis. Ministrs aicināja atbildīgās ministrijas sniegt detalizētu informāciju par negadījumiem, ko būtu izraisījuši sarkanie gāzes baloni.
R.Kozlovskis atzina, ka viņa rīcībā nav šādu datu, taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija liecina, ka ugunsgrēku skaits, ko, iespējams, izraisījusi gāzes balonu ekspluatācija, ik gadus nedaudz palielinās. Pēc R.Kozlovska teiktā, 2012. gadā bijuši astoņi šādi negadījumi, 2013. gadā – desmit, bet 2014. gadā – 11, informē LETA. ◆
