Ceturtdien Ādamsons no Saeimas tribīnes paziņoja, ka pedofilu lietā iesaistīti premjers Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.
Ceturtdien Ādamsons no Saeimas tribīnes paziņoja, ka pedofilu lietā iesaistīti premjers Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.
Ādamsona paziņojums, protams, ir provokācija pret valsti. Taču nav saprotams, kādēļ premjers to paziņo tikai tagad, kad ilgi vārīto zupu jau gaužām grūti izstrēbt. Un kādēļ krimināllietu par goda un neslavas celšanu prokuratūra ierosina tikai tagad.
Kritiku neiztur arī premjera optimistiskās atziņas, ka Ādamsona paziņojumi, kurus pagaidām pierādīt spēj tikai viņš pats, neietekmēšot valdības stabilitāti. «Tēvzemes» Andrejs Požarnovs jau paspējis atgādināt, ka apvainojumi mūždien metot ēnu pār apvainotajiem un «Tēvzemei» pār Požarnova ēnu, saprotams, grūti pārkāpt. Īpaši, ja uz prokuratūras darbības izvērtētāju parlamentārās izmeklēšanas komisijā sagatavotajiem papīriem ir daudzu «tēvzemiešu» paraksti.
Joprojām nopietnākais šajā absurdajā lietā ir tas, ka Ādamsonam izdevies piedabūt pusi Saeimas prokuratūras darbības izmeklēšanai, no kā pārlieku atkarīgi murgainās izmeklēšanas rezultāti. Lai arī Ādamsons ar saviem paziņojumiem uzstājas kā privātpersona, nevis kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, gan Saeimā, gan komisijā viņam atbalstītāju netrūkst. Otras pašlaik populārākās partijas pārstāvis Ādamsons joprojām var mierīgi paziņot, ka ar savām «liecībām» uz prokuratūru neies, no kā ikvienam vēlētājam jāsaprot, ka prokuratūra Latvijas tieslietu sistēmā ir nulle.
Kad nu tiesiskā kārtība teju, teju tiks sagrauta pašos pamatos, prezidentei rodas vajadzība konsultēties ar pozīcijas partijām par valdības stabilitāti. Vai arī viņu sākušas mākt Ādamsona «šaubas»?
Ādamsons, nosaukdams trīs augsta ranga amatpersonas, ir brutāli pārkāpis cilvēktiesības, ko nosauktajiem garantē Latvijas Republikas Satversme. Nevainības prezumpcija, saskaņā ar kuru par vainīgu kādā noziegumā persona ir atzīstama tikai ar tiesas lēmumu, ir pārkāpta visrupjākajā veidā. Par to pārkāpējs ir jāsauc pie atbildības, un «apsūdzēto» lielākā kļūda būs pasivitāte vai ekstrēma reakcija šajā situācijā.
Vislielākais ieguvums provokatoriem ir Birkava traģikomiskais badastreiks, kas pierāda ne tikai tieslietu ministra bezspēcīgumu, lai Latvijā ieviestu tiesisko kārtību, bet arī to, ka akcijas Latvijas tēlam nāks vairāk par ļaunu nekā visas bazūnes par «iesaistītajiem pedofiliem» kopā. Birkavs grib, lai mēnešiem muļļātā lieta tiktu izmeklēta un atrisināta
ātri – tieši tā, kā pie mums nekad nav bijis – pat tad, kad Saeimas vairākums prokuratūrai bija lojāls. Nudien jāšaubās, vai tiešām ministra «ķermeņa būve» izturētu līdz brīdim, kad «galdā tiks likta patiesība». Vai nu Birkavam būs jāizdomā jauni protesta veidi, vai arī ap Latvijas kā tiesiskas valsts fasādi turpmāk vīsies mocekļa oreols. Tomēr tieslietu ministru var arī saprast. Kā presei izteicies cits apvainotais – Andrejs Sončiks –, agrāk par tādiem apvainojumiem izsauca uz dueli un nodūra, tagad vainīgo sodīšanas funkcijas ir uzņēmušās valsts tiesībsargājošās instances. Šajā situācijā atliek tikai tām novēlēt veiksmi nepateicīgajā darbā.
