Ministru kabinets šonedēļ atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz palielināt izglītojamo mācību slodzi par divām mācību stundām 1. klasē un par vienu stundu 2. klasē.
Ministru kabinets šonedēļ atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz palielināt izglītojamo mācību slodzi par divām mācību stundām
1. klasē un par vienu stundu 2. klasē. Šīs izmaiņas saistītas ar pamatizglītības satura reformu, kuras īstenošanu paredzēts sākt šā gada 1. septembrī.
Mācību stundu skaita palielināšana sākumklasēs gan nenozīmē, ka grūtāks kļūs mācību programmas saturs, tā nesen notikušajā konferencē Jelgavas skolēnu vecākiem skaidroja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) speciālisti.
ISEC vadītājs Māris Krastiņš uzsvēra, ka reformas pamatuzdevums ir mēģināt padarīt izglītības saturu vienkāršāku, atsakoties no nelietderīgā, apgūstamo mācību vielu un priekšmetus sakārtojot loģiskā secībā. Tā būs pāreja no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm ar to darboties. Lai uzskatāmi skaidrotu mācību satura reformu, M.Krastiņš apgūstamos priekšmetus salīdzināja ar divriteni. Iepriekš izglītošana bija orientēta uz to, lai izskaidrotu, no kā divritenis sastāv, tā mehānismu, tagad skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt skolēnu ar šo velosipēdu braukt.
“Svarīgi ir bērnam akcentēt praktiskai dzīvei noderīgas atziņas un prasmes, ietverot mācību procesā mūsdienīgas tēmas. Savstarpēji sasaistot vairākus mācību priekšmetus, skolēniem jāmācās saprast lietas savstarpējās kopsakarībās,” konferencē norādīja ISEC speciālisti, atzīstot, ka jaunie izglītības satura standarti ir izaicinājums daļai skolotāju, jo uzsvars mācību procesa laikā tiek likts uz praktisku darbošanos.
Mācību programma turpmāk tiek sadalīta pa izglītojošām jomām, kurās pēc radniecības apvienoti visi obligātie mācību priekšmeti. Pamatizglītības obligāto saturu veido četri bloki: “Valoda”, “Cilvēks un sabiedrība”, “Māksla”, “Tehnoloģiju un zinātņu pamati”.
Tehnoloģiju un zinātņu pamati. Šajā blokā ietilpst dabaszinības (1. – 6. klase), bet vēlāk – ķīmija (8. – 9. klase), fizika (8. – 9. klase), bioloģija (7. – 9. klase), ģeogrāfija (7. – 9. klase), kā arī matemātika (1. – 9. klase) un informātika (5. – 7. klase).
Lai skolēns jau no 1. klases dabaszinības apgūtu ar ieinteresētību, akcentēta tiek pētnieciskā darbība (pētījumi, eksperimenti), kas mudina zināšanas iegūt, pamatojoties uz paša bērna novērojumiem.
Apgūstot šo jomu, liela uzmanība tiks pievērsta cilvēka un vides mijiedarbībai, proti, bērni apgūs drošības jautājumus, mācīsies, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo vidi un kā piekopt veselīgu dzīvesveidu.
Valodas. Konferencē ISEC speciālisti norādīja, ka šajā jomā būtisku pārmaiņu nebūs, jo valodu apguvē reforma sākta jau sen. Mācību programma paredz – katrs skolēns vispārizglītojošajā skolā ar latviešu mācībvalodu apgūst trīs valodas – dzimto un divas svešvalodas. Mazākumtautību skolu programmās bērni mācās arī valsts valodu.
Lielākā uzmanība, mācoties valodu, tiek saziņai, bet teoriju skolotāji pasniedz tik daudz, cik nepieciešams, lai sazinātos.
Speciāli vecākiem izstrādāts atbalsta materiāls, kas vienkārši un saprotami stāsta par latviešu valodas standartiem.
Māksla. Šajā jomā iekļauti tā saucamie spēju priekšmeti – vizuālā māksla, literatūra un mūzika. Jaunais mācību saturs mākslas priekšmetos vērsts uz to, lai labas atzīmes varētu saņemt arī tie skolēni, kas šajā jomā nav tik talantīgi. Bērni mācās apgūt mākslu, iegūstot pirmos priekšstatus un interesi par to. Vērtētas tiks arī skolēnu zināšanas un prasme diskutēt par mākslu.
Jauns mācību priekšmets ir sociālās zinības, ko apgūs skolēni 1. – 9. klasē. Līdz 4. klasei sociālās zinības mācīs vienu stundu nedēļā, 4 – 6. klasēs – divas stundas, bet 7.– 9. klasei – vienu stundu nedēļā. Neatkarīgi no šā priekšmeta apgūšanas skolēni 1. – 3. klasē mācīsies ētiku vai kristīgo mācību pēc vecāku izvēles.
Sociālo zinību standarts apkopo visus tos jautājumus, kas agrāk bija sadrumstaloti ietverti dažādos priekšmetos. Sociālās zinības palīdzēs skolēnam izprast sevi, sabiedrības norises, būs iespējams apgūt sadarbības prasmes, mācoties pieņemt lēmumus, argumentēt, jo jau 5. klasē bērni mācīsies vēsturiskos notikumus uztvert kopsakarībās, analizējot pagātnes saistību ar nākotni.
2005./2006. mācību gadā pēc jaunajiem standartiem strādās 1., 4., un 7. klašu skolēni, pakāpeniski trīs gadu laikā tiks iesaistīti visi 1. – 9. klašu audzēkņi.
Plānots, ka pēc trīs gadiem atbilstoši jaunajiem standartiem tiks reformēts arī pārbaudes darbu saturs. Tad jaunie standarti būs visās pamatskolas klasēs.
Skolēnu vecāki diskusijas laikā jautāja gan par mācību saturu, mācību priekšmetiem, gan par skolas dzīves norisēm vispār. Konferences gaitā vecākiem bija iespēja piedalīties īpaši organizētā vēstures mācību stundā, kas tika veidota, pamatojoties uz mūsdienīgām mācību metodēm.
