Kamēr tēvs strādā ārzemēs, māte bērnu prettiesiski izved no valsts.
Pēdējo gadu laikā aizvien biežāk nākas dzirdēt par sāpīgiem gadījumiem, kad viens no vecākiem – ārvalstnieks –, nesaņemot otra – Latvijas pilsoņa – atļauju, atvasi aizved uz citu zemi, un bērna atgriešanās kļūst teju vai neiespējama. Šogad līdzīgi noticis arī Jelgavā, no kurienes sešgadīgo Jāni viņa māte bez tēva ziņas aizveda uz salīdzinoši netālo Baltkrieviju. Tagad Jelgavas tiesa lēmusi, ka bērns no Latvijas izvests nelikumīgi, tādēļ Baltkrievijai iesniedzams pieprasījums par viņa atgriešanos mūsu valstī. Taču skaidrības, pie kā un kur turpmāk augs zēns, joprojām nav.«Šķiet, šī ir pirmā lieta Latvijā, kad tiesa lēmusi par citas valsts pilsones nelikumīgi izvesta bērna atgādāšanu atpakaļ mājās,» neilgi pēc tiesas lēmuma pasludināšanas sacīja bērna tēva Ilgvara S. (bērna un abu vecāku vārdi mainīti – red.) pārstāvis advokāts Normunds Rečs. Viņaprāt, ar šādu lēmumu tiesa spērusi drosmīgu un vajadzīgu soli savu pilsoņu aizsardzībai.Izmanto nederīgu pilnvaru2004. gada beigās Ilgvars S. sievai, Baltkrievijas pilsonei Natālijai V., bija izsniedzis notariāli apstiprinātu pilnvaru pavadīt dēlu braucienā ārpus Latvijas robežām un atpakaļ. Četrus gadus vēlāk pilnvara likumā paredzētajā kārtībā tika atsaukta.Spriežot pēc lietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem un lēmumā izklāstītajiem faktiem, Natālijas domas mainījušās salīdzinoši īsā laikā. Pagājušā gada oktobrī pēc nepilnu septiņu gadu laulības sieviete ģimeni pametusi, dēlu atstājot vīra ikdienas aizgādībā viņa vecāku dzīvesvietā. Šajā laikā zēns jau bija sācis mācības kādā Jelgavas skolā. Pāris mēnešu vēlāk Natālija iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu, bērna aizgādības tiesību noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu. Šā gada 22. janvārī sekoja paziņojums, ka daļā par aizgādības tiesību noteikšanu viņa prasību vairs neuztur. Taču nedēļu vēlāk viņa ieradās pie vīra vecākiem pakaļ Jānim. Viesošanās laikā vienu dienu viņa it kā gatavojās bērnu vest uz skolu, taču īstenībā sieviete, nevienu neinformējot, prettiesiski aizveda dēlu uz Lietuvu, bet pēc tam – uz Baltkrieviju. Tas notika, lai gan vecāki iepriekš bija vienojušies – dēla dzīvesvieta būs Latvija. Jāpiebilst, ka Ilgvars tajā laikā jau bija devies peļņā uz ārzemēm.Bērna tēva pārstāvis spriež, ka sieviete šādi rīkojusies, jo zinājusi par atsaukto pilnvaru, un, ja uzreiz būtu devusies uz Baltkrieviju, Latvijas robežsargi šo faktu būtu konstatējuši.«Tā ir milzīga problēma, ka šis jautājums mūsu valstī nav sakārtots – ikviens var prettiesiski izvest no valsts nepilngadīgu bērnu!» norāda N.Rečs, uzsverot, ka aizliegumu izvešanai iespējams noteikt, bet kontroles praktiski nav.Šajā lietā būtiska nozīme bija bērna pilsonībai. Tā kā katram no vecākiem ir savas valsts pilsonība, atbilstoši tiesiskās palīdzības starpvalstu līgumam tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās valsts likumdošana, kuras pilsonis ir bērns, šajā gadījumā – Latvijas.Vecāki nespēj vienoties «Visādi mēģināju šo lietu atrisināt mierīgā ceļā, rast kādu kompromisu. Sāku ar māti saraksti sociālajā portālā www.odnoklasniki.ru, izdevās vismaz šādi atjaunot abu vecāku savstarpējo dialogu,» atceras advokāts N.Rečs. Viņš esot ieteicis izmantot ģimenes psihologu un citu speciālistu palīdzību – ja neizdotos saglabāt ģimeni, vismaz vienošanās ceļā atrisinātu jautājumu, kas saistīts ar bērnu. Tomēr visi mēģinājumi bijuši nesekmīgi. Vēlāk noskaidrojies, ka Natālija dēlu bija atstājusi dzīvot pie saviem vecākiem kādā Baltkrievijas mazpilsētā, bet pati dzīvo un strādā Minskā. Jāņa tēvam par dēlu netika sniegtas nekādas ziņas, iedots nepareizs telefona numurs, stāsta advokāts. Turklāt jaunā sieviete slēpusi, ka bērns pie viņas neatrodas, kā arī atteikusies sniegt ziņas par bērna mācībām. Vēl pirms lietas izskatīšanas sākuma viņa kādā elektroniskā sūtījumā iekļāvusi dažādi saprotamu frāzi «mūsu prezidents savējos nepamet», taču vēlāk pārstājusi kontaktēties. Lietā iesaistījusies arī Natālijas māte, vēstulē pavēstot, ka atbalstīt mazo Jāni gatava visa lielā radu saime.«Diemžēl vecākiem ir grūti samierināties ar domu, ka bērns nav ne mātes, ne tēva īpašums, un, ja vecāki nevar vienoties, kur dēlam labāk augt, jautājums jārisina tiesā,» uzsver advokāts, norādot, ka līdz ar visu notikušo zēns burtiski izrauts no ierastās vides, zaudējis mācību gadu, jo faktiski izņemts no skolas, kurā bija nomācījies vienu semestri. Ilgvars cerējis situāciju atrisināt, piedāvājot sievas un bērna atgriešanos Latvijā, noīrēt viņiem dzīvokli, daļēji segt uzturēšanās izdevumus, taču šie priekšlikumi nav guvuši atbalstu. Nelielu ieinteresētību izrādījusi tikai sievasmāte, kas no Baltkrievijas ieradusies pārbaudīt, vai meitai piedāvātais dzīvoklis ir gana labs.Ne pati Natālija, ne viņas pārstāve uz pēdējo tiesas sēdi neieradās, bet vairākkārt lūdza tās atlikt, kā arī iztulkot un nosūtīt pa pastu lietas materiālus. «Ziņām» neizdevās sazināties ar Jāņa māti.Kad Jānis atgriezīsies mājās?Saskaņā ar likumu lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavējoties. Cik ilgs laiks paies, līdz nepilnus septiņus gadus vecais Jānis atgriezīsies savās mājās Jelgavā, pagaidām nav zināms.«Attīstītajās valstīs par nelikumīgu bērna izvešanu no valsts sauc pie kriminālatbildības un liek cietumā,» akcentē N.Rečs. Latvijā uz šādiem gadījumiem pagaidām skatās «caur pirkstiem», taču jurists pieļauj, ka tiks lūgta Valsts policija izvērtēt Natālijas rīcību. Viedokļi:Ilgvars S.: Protams, ar tiesas lēmumu esmu apmierināts. Ceru, ka tuvākajā laikā tas tiks izpildīts un bērns atgriezīsies dzimtenē. Uzskatu, ka ir iespējams saglabāt attiecības ar sievu, taču tas nav vienas dienas jautājums, un mums savā starpā jākontaktējas, bet tas notiks vien tad, kad dēls būs Latvijā. Kopš brīža, kad ar sievastēva palīdzību bērns tika aizvests, viņa audzināšanā diemžēl nepiedalos, man tikai vienu reizi dota iespēja runāt ar viņu pa telefonu. Mana tālākā rīcība, kā arī dzīves plāni atkarīgi no tā, cik drīz dēls atgriezīsies Latvijā.Anonīms attāls radinieks: Lai gan tiesa spriedusi, ka Jānis jāved atpakaļ uz Latviju, pagaidām viņam šeit diemžēl nav īsti kur atgriezties. Bērna tēvs Ilgvars ir ārzemēs jau vairāk nekā pusgadu, un grūti pateikt, kad viņš būs atpakaļ, vai varētu bērnu ņemt pie sevis jaunajā dzīvesvietā. Pēc Ilgvara aizbraukšanas viņa vecāki pilnībā uzņēmās rūpes par mazbērnu un, protams, ja ne šī slepenā izvešana, bija gatavi viņu audzināt arī turpmāk. Taču tas viņiem nebija vienkārši. Situācija ir sāpīga, sevišķi jau bērnam, un neatkarīgi no tā, ko nolemtu tiesa. Agris Skudra, Tieslietu ministrijas Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs: Latvijas tiesa pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu Baltkrievijai, un tālāk Baltkrievijas kompetentās iestādes ziņā ir izlemt, vai bērnam jāatgriežas Latvijā. Ja atzīs, ka viņam jādzīvo mūsu valstī, sekos attiecīga rīcība, taču, cik ilgu laiku process var aizņemt, nav iespējams prognozēt, turklāt šādās lietās mums sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju tikai sākusies. Laiku ir grūti paredzēt pat tajās starpvalstu sadarbības reizēs, kad spēkā ir Hāgas konvencija. Piemēram, saistībā ar Īriju ir viens bērna aizvešanas gadījums, kas tiek risināts jau vairāk nekā gadu. Turklāt vienmēr jārēķinās, ka kāda persona var slēpties, lietā jāiesaista policija un tā tālāk. Jāpiebilst, ka Latvijā atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm par prettiesisku bērna aizvešanu pie kriminālatbildības nevar saukt.
