Kodīgi dūmi. Slikta redzamība. Ugunsdzēsēju sirēnas. Marts. Latvija. Kūlas dedzināšanas laiks.
Kodīgi dūmi. Slikta redzamība. Ugunsdzēsēju sirēnas. Marts. Latvija. Kūlas dedzināšanas laiks.
Senāk uguns mūsu senčiem bija izdzīvošanas iespēja. Tā palīdzēja sagādāt pārtiku un aizsargāties, tādēļ arī mūsdienu cilvēks pieķēries ugunij. Kamīnā vai ugunskurā tā ir kā atmiņa par pagātni, kā mierinājums, taču uguns pati par sevi – stihija, kurai dabā atvēlēta noteikta loma.
Pēdējos gados kūla tiek dedzināta arvien vairāk. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, tās dedzināšanas gadījumu skaits sniedzas jau tūkstošos. Salīdzinot 2000. un 2001. gadu, kuros tika reģistrēti attiecīgi 1042 un vairāk nekā 1450 kūlas dedzināšanas gadījumi, 2002. gadā, pērnās zāles ugunsgrēku skaits palielinājies līdz pat 3060.
Pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi šogad reģistrēti jau februārī. Tā kā daudzi tomēr paliek nereģistrēti (īpaši mazās platības), patiesie kūlas dedzināšanas apjomi jau sen ir daudz par lieliem, lai tos uzskatītu vienkārši par sakopšanas darbiem.
Kūlas dedzināšana ir ārkārtas pasākums. Kā jau jebkurai lietai šai pasaulē, arī tai, protams, ir labā un sliktā puse. Nokaltusi pērnā zāle tikai nezinoša cilvēka acīs ir nekur nederīga un nīdējama. Augi pagājušajā gadā ir strādājuši, lai saražotu barības vielas, un tagad tās guļ laukos, pļavās un ir mājvieta un barība neskaitāmām dzīvām būtnēm. Sausā zāle ir barības vielas arī pašai pļavai nākamajos gados, tātad, regulāri dedzinot, tā kļūst nabadzīgāka.
Ja gribam arī turpmāk lepoties ar Latvijas dabas bagātībām, jāciena arī vismazākā dzīvība, jo tā ir barība lielākiem dzīvniekiem. Retās augu un dzīvnieku sugas ir visjutīgākās pret dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem, arī pret dedzināšanu. Vēlu dedzinot kūlu, bieži iet bojā putnu ligzdas, viņu mazuļi, rāpuļi, abinieki un citi lielāki dzīvnieki.
Diemžēl, dedzinot kūlu, mēs neiznīcinām dārza kaitēkļus. Pat salīdzinoši agri degot sausajai zālei, iet bojā liels daudzums zirnekļu un citu plēsīgo kukaiņu, kas vēlāk palīdzētu tiktu galā ar laputīm, spradžiem un tinējiem.
Izrādās, ka uguni vislabāk pacieš graudzāles, kurām dziļas saknes. Tātad pēc čaklas vairāku gadu svilināšanās jaukā zāļu pļaviņā būs atlikušas tikai smilgas.
Dedzināšanu patiešām izmanto kā vienu no paņēmieniem biotopu apsaimniekošanā arī aizsargājamās teritorijās, bet ļoti reti un pārdomāti. Visbiežāk to dara, lai uzsāktu saimniekot aizaugušās platībās un nākamajos gados tās pļautu vai noganītu. Diemžēl tie, kas ar vecās zāles dedzināšanu aizrāvušies pārlieku, bojā iespēju to izmantot citiem, kuriem tā ir nepieciešamība.
Lai arī cik ļoti atbildīgās personas gribētu kūlas dedzināšanu aizliegt pilnībā, tas nav iespējams. Šādu lēmumu var pieņemt vien Rīgā, biroja krēslā sēžot, jo situācija Latvijas laukos diemžēl ir tāda, ka kūlas dedzināšana dažviet ir vienīgais veids, kā vispār sākt apsaimniekot kādu aizaugušu platību, vai līdzeklis, kā sakopt nenopļautās teritorijas.
***
Nededzināt
Vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo augu, īpaši viengadīgo, sugu skaits.
Samazinās augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, kas nosaka ilgstošu augsnes auglību (tiek samazināta zemes vērtība, jo iegūtie pelni ir daudzkārt nevērtīgāki).
Organiskās vielas ātri mineralizējas un izskalojas no augsnes, jo pavasarī augu saknes vēl ir mazaktīvas.
Iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas.
Samazinās augsnes virsmu apdzīvojošo plēsīgo sugu (augsnes zoofiltrs) – skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu – populāciju blīvums (šīs sugas ierobežo kultūraugiem kaitīgo kukaiņu izplatīšanos).
Samazinās ekoloģisko nišu daudzums augsnē un atbilstoši sugu daudzveidība. Apmēram 20 putnu sugu cieš kūlas dedzināšanā (sadeg ligzdas, olas, paslēptuves, ligzdu vietas un barības objekti).
***
Dedzināt
Ļauj atjaunot aizaugošas pļavas, lai uzsāktu regulāru apsaimniekošanu (tātad dedzina tikai reizi!) – nozīmīgi atsevišķām putnu un augu sugām.
Neregulāra un reta (reizi četros piecos gados) dedzināšana varētu būt pieļaujama «kārtības uzturēšanai» gadījumos, kad nav citu iespēju nopļaut vai nogrābt pērno zāli.
Dedzināšana ir izmantojama arī kā viens no pasākumu kompleksa niedru apkarošanai (bieži saistīts ar kūlas dedzināšanu).
Dedzināšana dažkārt noder arī mežu ekosistēmu atjaunošanai (ar kūlas dedzināšanu reti saistīts pasākums).
***
Fakti
Ceturtdien papildus neskaitāmajiem kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrējis arī desmit mežu ugunsgrēku, kas gan pagaidām bijuši salīdzinoši nelieli.
VUGD ceturtdien visā Latvijā reģistrējis 137 kūlas ugunsgrēkus ar kopējo platību 709,5 ha. Salīdzinoši trešdien kūla dega 669 ha platībā, otrdien – 357 ha, pirmdien – 1237 ha, svētdien – 915 ha platībā. Jelgavā Rogu un Klijēnu ceļa apkaimē dedzināta kūla desmit hektāru platībā, savukārt Zīles ceļā uguns aprijusi sešus hektārus pērnās zāles. Arī pie Elejas dedzināta kūla piecu hektāru platībā.
Trešdien un ceturtdien kūlas ugunsgrēkos cieta arī cilvēki – divas sievietes guva apdegumus, diviem ugunsdzēsējiem, dzēšot, iespējams, kūlas degšanas izraisītu ugunsgrēku, uzgāzās brandmūris, bet kūlas dūmu izraisītā avārijā uz Jelgavas šosejas viens vīrietis guva vieglus miesas bojājumus.
Kūlas ugunsgrēkos jau nosvilušas vairākas kūtis, šķūņi, klētis un citas būves, arī dzīvojamā māja.
Ugunsdzēsēji nepaspēj ierasties uz visiem kūlas ugunsgrēkiem un vispirms dodas uz tiem izsaukumiem, kuros kūlas ugunsgrēkā var nodegt ēkas vai ciest cilvēki.
Informācija: Vides valsts inspekcija, Ķemeru Nacionālais parks, VUGD
