Sestdien un svētdien Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» notika gadskārtējā lauksaimniecības izstāde.
Sestdien un svētdien Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» notika gadskārtējā lauksaimniecības izstāde.
Par reģionālo izstāžu centru «Vecauce» kalpo trešo gadu. Kā lauksaimniecības speciālistu un universitātes zinātnieku izmēģinājumu saimniecībai pienākas, tā daudzās nozarēs izrādīja savu veikumu. Hallē varēja pievērsties mājinieku līmenim graudaugu un kartupeļu sēklas materiāla pavairošanā un sagatavošanā un pētījumu atzinumiem par sēklas kvalitātes izmaiņām. Kopumā augkopības jomā būtisks darbs veikts, izvērtējot turpat 40 Baltijas valstīs un Amerikā selekcionētās lucernas šķirnes. Pēdējos gados veikti daudzi izmēģinājumi ar mērķi iegūt kukurūzu, kas nodrošinātu augstas kvalitātes lopbarību. Zinātņu doktors Vitauts Osmanis no pētniecības institūta «Agra» Skrīveros uzsvēra, ka kukurūzai neesot ne vainas, šīs kultūras fana Hruščova laikos pieļauta nepareiza rīcība, audzējot Latvijas apstākļiem nepiemērotas vēlās šķirnes. Nu lietas virzoties uz labu. Viņš labprāt arī stāstīja par pašiem lauksaimniekiem vēl neierastām kultūrām – griķiem un tritikāli. Bet bažījās par to, ka saimniekošanas nevaļā zemnieki aizmirst pienācīgi rūpēties par pļavām un steidza klāstīt savu ilggadējo pieredzi un piedāvāt izziņas materiālus. Interesenti varēja iedziļināties augsnes apstrādes tehnoloģiju niansēs. Lopkopības entuziastiem iespaidu noteikti atstāja govju ferma, kur uzstādītas zviedru firmas «Alfa Laval Agri» slaukšanas, dzesēšanas un dzirdināšanas iekārtas vairāk nekā simts govīm, kā arī dāņu iekārtas un aparāti.
Lai gan sākotnēji interese bijusi neliela, tomēr vēlāk daudzi pievērsās profesora Edvīna Bērziņa vadībā izstrādātajiem projektiem par graudu žāvēšanu, izmantojot kaloriferu pūsto silto gaisu, ko regulē elektronika. Kamēr vieni izrādīja interesi, citi iekārtu atzina par pārāk mazjaudīgu un paredzēja potenciālajam apcirknim, kas darināts no koka, īsu mūžu. Jo visu, kas saistīts ar koku un graudiem, allaž iecienījušas žurkas. Darba veicēji savukārt turējās pretī, sakot, ka koksnes arods drošāks padarāms, apstrādājot to ar attiecīgām pretindēm, turklāt cena, nepilns tūkstotis kopā ar elektroniku, atzīstama par pieņemamu.
Liela interese un piekrišana bija Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas augļu paraugiem. Āboli, bumbieres, plūmes – viens par otru smaržīgāki, garšīgāki, krāsaināki. Bet no stādiem, sekojot pieprasījumam, stacija pamatā piedāvā pundura un puspundura šķirnes. Visvairāk nācās atbildēt uz jautājumiem par aprikozēm, kuru sēklaudži Dobeles dārzos iestādīti vēl Pētera Upīša laikos, bet šogad tiekot ievākta otrā lielākā raža. Tiesa, pārdošanā vietējās aprikozes nenonāk, jo notiek izmēģinājumi, lai noteiktu pārstrādei piemērotākos sēklaudžus.
Visus vairāk nekā divsimts izstādes dalībniekus, izziņas un izklaides iespējas neuzskaitīt. Vislielākā piekrišana gluži kā gadatirgū bija ikdienā nepieciešamākajām lietām – Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcas, Rīgas apģērbu un apavu centra produkcijai. Arī lauksaimniecības un fermu tehnikas rezerves daļu un sadzīvē vajadzīgu lietu piedāvātājiem. Pie ābolu, plūmju un bumbieru piegādātājiem reizēm veidojās sastrēgumi. Izdevīgi savu «dzīvo» preci realizēja mājputnu audzētāji, toties sivēnu piegādātāji vēlējās lielāku pircēju aktivitāti. Savukārt zemnieki ar plašāku vērienu teicās sev neko īpaši jaunu neatklājam, ja nu kādu izziņas materiālu sev par ģeldīgu atzīstam. Tomēr neskatoties uz to, pasākumu atzina par itin vērtīgu.
