Pagājušo sestdien mūsu katedrālē bija trīs laulības. Zināms, ka Adventes un Gavēņa laikā mēs nelaulājam, tādēļ gluži saprotami, kāpēc tik daudz vienā dienā.
Pagājušo sestdien mūsu katedrālē bija trīs laulības. Zināms, ka Adventes un Gavēņa laikā mēs nelaulājam, tādēļ gluži saprotami, kāpēc tik daudz vienā dienā. Pērngad Jelgavas Romas katoļu – Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrālē salaulāts ap piecdesmit pāru. Apmēram divām trešdaļām laulība tika noformēta arī juridiski, bet pārējie ir dzimtsarakstu birojā reģistrēti ģimenes cilvēki, kas ar laiku sapratuši, ka tomēr vajadzētu laulību noslēgt baznīcā. Laulību ceremonijas vadu divarpus gadu. Jūtu, ka man vēl trūkst pieredzes. Gribētos šiem pāriem dot vairāk no tā, kas ir baznīcas mantojumā. Sestdienās mums katedrālē notiek ticības mācības nodarbības tiem, kas gatavojas kristībām, iesvētībām un laulībām.
Svētdien bija dievkalpojumi, kas veltīti Jāzepa un Marijas Svētās ģimenes atcerei. Svētdien vadīju dievkalpojumu arī Staļģenē, kur tas notiek Jaunsvirlaukas pagasta Padomē. Diena bija saulaina, lauki zaļi – ziemas vidum pavisam neparasts skats.
Pirmdienās cenšos neko neieplānot un atpūsties. Kaut gan neizbēgami tik un tā kaut kas parasti iekrīt. Pagājušo pirmdien kopā ar dažiem draudzes jauniešiem iznāca aizbraukt apskatīties, kā uz Ziemassvētkiem bija izgreznotas baznīcas kaimiņos – Talsos, Kandavā, kur kalpo prāvests Andrejs Mediņš. Viņam šajā ziņā ir dotības. Jāpiebilst, ka katoļiem ir paraža uz Ziemassvētkiem baznīcās atveidot Betlēmes kūtiņu, kurā piedzima Jēzus. Dzīvā Betlēme ar Marijas un Jāzepa atveidotājiem svētkos bija arī pie katedrāles Jelgavā. Pa ceļam Tukumā satiku priesteri Albertu Buliņu, kas divdesmit gadu ir kalpojis Jelgavā.
Pēdējā Vecgada dienā sakopu savu istabu. Katram ir vēlēšanās sākt Jauno gadu ar labāku kārtību, bet visu jau paspēt nevar. Iespaidīgs bija jelgavnieku salūts. Aiz loga bija trokšņaini un gaiši. Daudz cilvēku bija Vecgada vakarā atnākuši uz baznīcu – ar lūgšanām, ar pateicību Dievam par pagājušā gadā notikušo.
Jelgava manā dzīvē ir īpaša pilsēta. Tajā 1990. gadā sāku studēt Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, kurā pabeidzu divus kursus. Tajā laikā dzīves jēgas meklējumos nonācu līdz katoļticībai. Jelgavas katedrālē tiku kristīts un iesvētīts un pēc studijām semināros Rīgā un ASV nu kalpoju kā priesteris.
Runājot par savu nedēļas kārtību, jāpiebilst, ka parasti trešdienas un ceturtdienas man paiet Rīgas Garīgajā seminārā, kur studentiem lasu lekcijas katoļu ētikā. Taču šajā nedēļā tā nebija, jo semināristiem ir brīvdienas.
Domājot par pagājušā gada Latvijai nozīmīgāko notikumu – referenduma balsojumu par Eiropas Savienību –, gribu pateikt, ka nevajadzētu cerēt, ka iestāšanās ES būs kā maģisks triks, kas pats par sevi nesīs mums labklājību. Bez ticības mēs tik no viena grāvja tiksim otrā. Nedrīkst paļauties uz savu vai citu gudrību vien. Protams, mūsu labklājības labad ir jāstrādā, cik gudrības un spēka, bet tas nesīs augļus tikai tad, ja Dievs būs nolikts pirmajā vietā.
