Pavasara mēneša pirmajās dienās sava vārda svētkus atzīmē Lailas, Luīzes un Lavīzes. Ostrovskas kundzei gan visos dokumentos ir ierakstīts Lailiņa, taču tas ir gaviļnieces mātes pirksts.
Pavasara mēneša pirmajās dienās sava vārda svētkus atzīmē Lailas, Luīzes un Lavīzes.
Ostrovskas kundzei gan visos dokumentos ir ierakstīts Lailiņa, taču tas ir gaviļnieces mātes pirksts. Uz jautājumu, kā meiteni sauks, viņa atbildējusi: lai tad ir Lailiņa! Bet vārda Laila pamazināmā forma nekavē Ostrovskas kundzi svinēt vārdadienu 2. martā, kad ciemos nāk vislabākā draudzene un kaimiņi.
Gaviļniece strādā SIA «Dace», kas nodarbojas ar autotransporta pakalpojumiem.
– Kādreiz strādāju par šoferi, vēlāk par degvielas tehniķi, dispečeri, sekretāri – visu ko vajag! – tā Lailiņas kundze.
Gaviļniecei ļoti patīk mašīnas, un tās iemīlēt viņai ir iemācījuši krusttēvs un krustmāte, kas arī strādājuši par šoferiem.
– Mašīna ir kā dzīvs cilvēks. Nekas tā nesmaržo kā «GAZ 51»! Pēc darba ej tai garām, un, šķiet, mašīna elpo kā dzīva būtne, – atzīst gaviļniece.
Brīvajā laikā Lailiņas kundze labprāt mācās un saka, ka viņas hobijs ir apmeklēt dažādus kursus. Tā studētas datorzinības, lietvedība un citas darbā vajadzīgas lietas. Viņa saka, ka grib zināt to, ko dara.
Pa virtuvi gaviļniece vislabprātāk rosās ziemā, bet siltajos gadalaikos viņu var meklēt piemājas ābeļdārzā, jo kokiem ir laba aura.
Vēl dažreiz pie Lailiņas kundzes atlido «naktstauriņi» – dzejolīši mīļiem cilvēkiem. Lailiņas kundze stāsta, ka pēdējā laikā mājās visi ir aizrāvušies ar datorspēlēm, un dažreiz, lai tiktu pie datora, jāstāv rindā.
Ostrovsku ģimenē kopā sadzīvo trīs paaudzes, un gaviļniece jau pusgadu ir vecmāmiņas lomā.
– Lai cik gadu man būs, vienmēr būšu Lailiņas tante, – smejas gaviļniece.
