Šodien savus vārda svētkus svin senu latviešu vārdu nēsātājas – Līnas un Karlīnas.
Šodien savus vārda svētkus svin senu latviešu vārdu nēsātājas – Līnas un Karlīnas.
Tomēr izrādās, ka šāds vārds ir ne tikai latviešu meitenēm, bet arī baltkrievietei Līnai Rudānei, kas par savu vārdu var pateikties vectētiņa (viņš kādreiz dzīvojis Latvijā), jaunības dienu mīlestībai.
Līna ir dzimusi Baltkrievijā un bijusi jaunākā meitiņa ģimenē. Tētis, māmiņa, brāļi un māsas mazulīti jau bija iesaukuši par Innu. Taču, kad tētis ciema padomē gribējis viņu reģistrēt, darbinieces teikušas, ka nevajag likt tik parastu un bieži sastopamu vārdu, bet izdomāt kādu neparastāku. Tā nu tētis atcerējies sava tēva stāstu par latviešu meiteni Līnu.
Kad pārnācis mājās un paziņojis jaunumus, visi bijuši satraukti, taču ar laiku samierinājušies.
Uz dzīvi Latvijā ģimene pārcēlās, kad Līnai bija pieci gadiņi, un, varbūt pateicoties savam vārdam, viņa ļoti ātri un labi saprotas ar latviešiem. Arī par vīru Līna izvēlējās latvieti un strādā par frizieri latviešu kolektīvā.
Līnai ļoti patīk viņas amats, un vislabākais atalgojums ir smaids kārtējā klienta sejā, kad ar prasmi panākts labs rezultāts. Līnai ļoti patīk lasīt dažādu literatūru. Gaviļniece pati smej:
– Es viegli pāreju no absolūtas klasikas uz triviālu lubeni.
Kā jau katrai sievietei, viņai ir darbiņi, ko dara ar piespiešanos, piemēram, gatavo ēst un apkopj mazdārziņu.
Ļoti jauka izveidojusies tradīcija kopā ar dēlu reizi gadā aizbraukt uz Rīgu vienkārši tāpat. Pastaigāt pa Vecrīgu, paklausīties ielu muzikantos, iegriezties kādā izstādē un smalkā kafejnīcā apēst saldējumu. Lai arī gaviļniecei patīk Rīga, viņa vislabāk jūtas brīvā dabā.
– Pie dabas krūts ir vislabāk, – atzīst Līna.