Atklāt savus gadus – 60 – Skaidrīte Strautniece nebaidās, jo atzīst, ka jūtas uz pusi jaunāka.
Atklāt savus gadus – 60 – Skaidrīte Strautniece nebaidās, jo atzīst, ka jūtas uz pusi jaunāka.
Vairāk nekā trīs desmitus gadu, kas pavadīti rūpēs par Svētes skolas bērnu pusdienām, Skaidrīte neraksturo kā rutīnā tītus. “Tik ilgs laiks vienā darbavietā ir interesants. Sāku kā mērnieku laikos – ar milzīgiem katliem un atbilstoša izmēra karotēm. Viena maltīti gatavoju 180 bērniem, klāju galdu, mazgāju traukus. Tagad esmu Eiropā. Ventilācija, kas nereti izrādās ienaidnieks veselībai, mūsdienīgas iekārtas, kombaini darbu, protams, atvieglo. Tagad domāju, kā man izdevās paveikt to, ko tagad darām trijatā,” par darbu Skaidrīte runā labprāt. Vien atzīst, ka skumdina pārmaiņas, kas manāmas ēdājos: “Bērni kļuvuši daudz nepieklājīgāki. Īpaši vecākie skolēni. Ne īsti paldies, ne lūdzu prot pateikt.”
Par pensiju Skaidrīte vairs nedomā. Agrāk gan. Vecajos laikos gadus līdz pensijai skaitījusi. Domāja – ne gadu ilgāk nestrādās. “Tagad valsts liek justies jaunākiem. Tā kā pensionēšanās vecumu nevaru sadzīt rokā, nekas cits neatliek, kā justies jaunai,” smej Skaidrīte un uzskata, ka zāļu daudzums nevairos veselību, bet aktīvs dzīvesveids gan. Pamatīga izkustēšanās sanākot darbā, bet arī ārpus tā iesīkstēt kauliem neļauj trīs mazbērni, kas vecmāmiņu “uztur formā”, iesaistot viņu basketbola vai badmintona spēlē.
Apciemot Skaidrīti Strautnieci apaļajā jubilejā mūs rosināja saņemtā vēstule ar laba vēlējumiem un pateicības vārdiem jubilārei.
