Ir pats vasaras vidus, un šogad Dieviņš nebūt nav skopojies ar lietu. Tāpēc Herta nosprieda, ka mežā varētu būt sēnes. Cerībā, ka tās varēs nopirkt arī tirgū, viņa devās izlūkos.
Ir pats vasaras vidus, un šogad Dieviņš nebūt nav skopojies ar lietu. Tāpēc Herta nosprieda, ka mežā varētu būt sēnes. Cerībā, ka tās varēs nopirkt arī tirgū, viņa devās izlūkos.
Sēņu sviestmaizes, ceptas un marinētas sēnes, salātiņi, zupas un picas ar sēņu pildījumu jau rosījās Hertas iztēlē un sāka kņudināt vēderu. Ar baudu viņa atcerējās pērnos «sēņu svētkus». Mm… Sēnes, kuru smarža atgādina vijolīšu, medus, koksnes, siera un sveķu aromātu, pēc Hertas domām, nevienu cilvēku nespēj atstāt vienaldzīgu. Un parasti pēc Pēteriem sākas īstais beku laiks.
Tirdziņā Lielajā ielā pāris tirgotāju piedāvāja dažus litrus gaileņu, un tikai. Tik kāroto beciņu šoreiz nebija, arī citas sēnes nemanīja. «Toties mežā netrūkstot melleņu,» Hertai skaidroja kāda sieviete, kas tirgojās ar melleņu burciņām. «Tikai jāatrod īstās vietiņas,» sacīja tirgotāja, un viņas acīs iezagās viltīgs smaids. Varbūt citur veiksies labāk?
Kamēr Herta tirdziņā Satiksmes ielā pētīja sēnes, kuru arī nebija pārāk daudz, kāds viņas paziņa iepirkās «T – Marketā» Meiju ceļā. Pēc iepirkšanās čeku aplūkojot, viņš secināja, ka ir nopircis… kaku. Tieši tā! Herta pārliecinājās pati savām acīm. Uz kases čeka skaidrāk par skaidru bija rakstīts: «POP karameļu – vaniļas – kaka.» Taisnības labad gan jāteic, ka saldējumam nebija ne vainas. Tikai tas veikala kases aparāts nosaukumu bija pēc sava prāta saīsinājis. Bet par ko mēs pasmaidītu, ja visur viss būtu pareizi uzrakstīts?
Arī Jelgavas tirgū uz letēm gozējās gailenes. No citām sēnēm ne miņas, bet melleņu – ka biezs!
Driksas ielas tirdziņā Herta atkal atrada tikai dzeltenās kruzuļotās cepurītes, un to bija īpaši daudz! Izrādījās, ka tās vestas ne tikai no Jelgavas apkaimes, bet arī no Dobeles, Talsu un Tukuma mežiem. Talsu pusē gaileņu esot daudz, gadoties arī pa kādai bekai, bet vēl jau esot jānogaida. Bieži tirgū negadās redzēt, ka prece ir ne tikai glīta, bet arī tiek jauki piedāvāta. No Talsiem vestās gailenes lieliski izskatījās skaistā pītā groziņā. Pārdevēja, kura savas sēnītes bija atvedusi no Dobeles rajona, stāstīja, ka arī tur gailenes vēl tikai augot. Kas zina, varbūt šis būs gaileņu gads? Melleņu arī Driksas ielā netrūka.
Viens litrs gaileņu vidēji maksāja latu un desmit santīmu, bet mellenes varēja nopirkt par 70 santīmiem litrā.
