Kā dabūt krastā pie mums vienīgo saldūdeņos mītošo mencu kārtas zivi.
Tas brīdis ir pienācis, kad sāksim jau līst ziemas kostīmos, bet ne tādēļ, lai kāptu uz pirmā ledus. Ir klāt ļurbu laiks, un sarosās visi tie, kam šī velna zivs ir pa prātam, jo, kā zinām, vēdzelēm labākais košanās laiks ir tad, kad citi, normāli ļaudis, sēž mājās siltās istabas čībiņās un dzer karstu tēju.Kā dabūt krastā pie mums vienīgo saldūdeņos mītošo mencu kārtas zivi? Nekādas īpašas gudrības nav nepieciešamas. Tikai jāielāgo viena otra patiesība un nav jāizdomā kaut kādas pilnīgi liekas muļķības. Vēdzele ir izteikta nakts zivs, kas barību meklē galvenokārt ar ožas palīdzību. Taču nereti pierādījies arī tas, ka vēdzeles, ja ir apmākusies auksta diena un vēl itin sparīgi līņā, barojas arī diennakts gaišajās stundās. Par šo faktu esmu pārliecinājies personīgi. Galvenais atrast vietu, kur vēdzeles migrē. Vienam otram tas šķiet vienkāršs pasākums. Ir upe, ir bedre, tātad jābūt vēdzelēm. Man gan šķiet, ka nemaz tik vienkārši nebūs. Labākās vēdzeļu vietasĻoti labas vēdzeļu vietas ir Aiviekstē. Ja ir doma doties uz šo upi, tad jāielāgo daži pamatlikumi. Aiviekstes upes posms, kas ir uz augšu no Aiviekstes ciema (virs Aiviekstes HES), būs labi jāpārzina, jo šajā posmā līdz pat Ļaudonai vēdzeles mitinās noteiktās vietās un atrast pareizo būs ļoti grūti. Jau augstāk pa tecēšanas virzienu tā bilde mainās visai kardināli. Aiviekstei klāt nāk vairākas pietekas, tās ir kā vēdzeļu donori. Ļoti labs makšķerēšanas rajons ir ap vietu, kur Aiviekste savienojas ar Pededzi. Posmā zemāk par Aiviekstes HES visur ir akmeņaina gultne un līdz ar to vēdzelēm tīkama vieta līdz pat Daugavai. Kas vēl jāpatur prātā? Ja, iemetot gruntsmakšķeri un to velkot ārā, svina grimulis nekur neaizķeras, steigšus mainām vietu. Tā tas diemžēl ir, jo meklēt vēdzeli uz mīkstas gultnes būtu neprāts. Saprotams gan ir fakts, ka šīs zivis savā migrācijas ceļā peld pāri dažādiem grunts slāņiem, taču vietās, kur nav nedz akmeņu, nedz siekstu, tās neuzkavējas. Jo vairāk zemūdens šķēršļu, jo mīļāka vēdzelēm mājošanas vieta. Protams, var apraut lielu daudzumu svina, āķu un pavadu, bet tā taču ir vēdzeļošana ar visām no tā izrietošām sekām.Makšķerēšanas rīkiJa izvēlētā vieta ir krāčaina un strauja, turklāt tālu jāmet svina grimulis, izvēlamies makšķerkātus, kas atbilst «smagajai artilērijai». Visbiežāk tie ir karpu kāti 3,60 – 4,20 metru garumā. Kāta tests sākas no 100 gramiem un uz augšu. Tātad nopietns makšķerkāts ar ceturtā vai piektā numura bezinerces spoli. Par pamatauklu izmantojam monofilo 0,35 – 0,45 milimetru vai pīto līdz 0,23 milimetriem. Kāpēc tik resnas? Tāpēc, ka vēdzeles ķeram vietās, kur patiešām ir milzum daudz zemūdens čakārņu, un lai būtu mazāki zaudējumi, kā arī mazāk piesārņotu dabu ar atstātiem svina gabaliem. Gruntsmakšķeres veids – klasiskais. Pie pamatauklas cilpa cilpā veidotas divas pavadiņas ar 4. – 6. numura divžuburu āķiem, svins atkarībā no straumes ātruma, bet visa sistēma noteikti iekarinātā paliela izmēra karabīnē ar labas kvalitātes griezuli. Tas tāpēc, lai lielajā straumē, kāda nereti rudeņos ir vai visās Latvijas upēs, nesavērptos aukla. Es gan pēc pieredzes ieteiktu uz vēdzeli likt tikai vienu pavadiņu, jo šī zivs, sajutusi ko nelabu, zibenīgi metas kādos čakārņos. Ja pie sistēmas klāt būs vēl kāda pavadiņa ar āķi, tad pilnībā iespējams, ka piedzīvosiet nepatīkamus brīžus, jo vismaz viens āķis atradīs, kur ieķerties. Kas attiecas uz svinu, tad vislabāk izmantot apaļi gludus barankas tipa lējumus. Tie mazāk ķersies un daudz labāk pārslīdēs pār dažādiem šķēršļiem.ĒsmasVai kādreiz kāds ir dzirdējis par vēdzeļu iebarošanu? Pieļauju, ka nav. Daru pavisam vienkārši. Ņemu karpām domāto šķīstošo maisiņu un tajā ievietoju nelielu akmentiņu, kas iepriekš gan kārtīgi jānosusina. Ieslidinu arī dažādus tajā brīdī pieejamus un vēdzelēm tīkamus ēsmas gabaliņus un ar diegu aizšņorēju galu ciet. Tad šo veidojumu iemetu izvēlētajā vietā. Šādu iebarošanas metodi izmantoju nelielās upēs, kā Aiviekstē, Mēmelē, Mazajā Juglā, Lielajā Juglā, Pededzē, Ogrē… Visas jau nenosauksi. Par pamatēsmu visbiežāk izmantoju naktstārpus, nēģa gabaliņus un foreles gaļu. Starp citu, uz nēģa gabaliņiem nereti trāpījušies ļoti smuki sapali, un ar to ir jārēķinās. Var likt arī nelielas vardītes. Zinu nelielu upīti, kur vēdzeļu mīļākā ēsma ir ap diviem centimetriem gari asarīši. Tos viegli salasīt tumsā gar pašu krasta joslu. Tātad arī vēdzeles pienāk klāt ļoti tuvu krastam un ēsmas sistēma nebūt nav jāmet kaut kur nezināmā tālumā. Cik reižu nav bijis tā, ka nelielās upēs sistēma tiek vienkārši iekarināta krasta tuvumā ap pusmetra dziļumā, un rezultāti ir ļoti labi. Makšķerēšanas pamatprincipi Pilnmēness naktīs doties uz vēdzeļu copi nav ieteicams. Kāpēc? Tāpēc, ka no pilnīgā klusuma un bezdarbības var iestāties apātija pret makšķerēšanu vispār. Meklējam straujas un krāčainas vietas. Alkohols nav sabiedrotais vēdzeļu copē, jo pats var ieslīdēt upē un līdzbraucējiem samaitāt visu makšķerēšanas prieku. Labāk ugunskurs un kolēģi ar interesantiem nostāstiem. Atļautais noķerto vēdzeļu skaits nedrīkst pārsniegt piecas vienības, un minimālais izmērs ir 30 centimetru. Atrunas, ka zivs dziļi ierijusi āķi un tāpēc nācās to ar varu un visām iekšām izraut no rīkles dziļumiem, zivju inspekcijai nebūs pa prātam, jo šādā situācijā pavadiņa smuki jānogriež un vēdzele jāatlaiž. Ne vienmēr atmaksājas tāli metieni. Sevišķi vēlīnās stundās vēdzeles mēdz pienākt tuvu krastam, jo tur uzturas mazās zivtiņas – barības bāze. Vēdzeles mēdz «pieteikties» arī bez makšķeres spices kustības atrādīšanas, tāpēc ik pēc 30 minūtēm derētu ēsmu pārmest. Pirmā tumsas stunda bieži vien nosaka visu copes vakara varējumu. Kas nesadeg ugunskurā, to savāc sev līdzi. Vēdzele ir kanibāls. Krastā iededzināts ugunskurs ir tikai mīts par to, ka vēdzeles nāk uz ugunskura atblāzmu ūdenī. Drīzāk jau otrādi. Lietainās un apmākušās dienās vēdzeles ķeras arī dienas vidū.AnekdotesKāds jaunpienācējs jautā vietējam iedzīvotājam.– Atvainojiet, vai šajā ezerā drīkst ķert zivis?– Jā, it kā neviens te neko nav noliedzis!– Bet vai ar tīkliem arī drīkst?– Jā, protams!– Tad jau sanāk, ja es šādi kaut ko noķeršu, tas nebūs pretlikumīgi?– Nē! Tas būs BRĪNUMS!Iet makšķernieks pa ceļu un, smagi sagūlis, stiepj samu – aptuveni 80 kilogramu svarā. Nāk pretī vīrs ar pilnu spaini mazu karūsiņu un smejas: – Nu klausies, tikai viena zivs!?Mazās karpiņas jautā lielajam karpu opim:– Kas ir katliņš?– Tas ir džakuzi, kur ūdens temperatūra nekad nemainās!Vecais karpu tēvocis raksta memuārus.Es no līdakas izslīdēju. Es no sama izslīdēju. Es no zandarta izslīdēju.Tajā brīdī sieva vakariņās pasniedz naktstārpu ar auklu un āķi galā.Tēvocis turpina pierakstus ….. un no sievas aizgāju!
