Nedaudz virs vidējā – tā varētu vērtēt Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novadu vispārizglītojošo skolu pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Lielākās problēmas, īpaši profesionālo skolu audzēkņiem, vēl joprojām sagādājusi matemātika un fizika. Tomēr kopumā eksāmenu rezultāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojušies, atzīst aptaujātie izglītības iestāžu vadītāji.
«Ņemot vērā skolēnu skaitu pilsētā, nekāda dižā atlase mums nesanāk, tāpēc nevaram sacensties, piemēram, ar Rīgas 1. ģimnāziju vai Āgenskalna ģimnāziju. Tomēr eksāmenu rezultāti ir labi, ko varētu skaidrot ar pedagogu un skolēnu veiksmīgo sadarbību. Audzēkņiem gan ne vienmēr patīk prasīgi skolotāji, bet rezultāts ir acīmredzams,» saka Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska. Ozolnieku, Jelgavas novada un pilsētas skolu kopvērtējumā Valsts ģimnāzija ierindojusies 1. vietā, pārsniedzot 60 procentu zināšanu līmeni. Vēl šo slieksni pārkāpusi vien Jelgavas Spīdolas ģimnāzija.Profesionālās skolas nevar sacensties ar vispārizglītojošāmValsts izglītības satura centrs, kas šogad apkopojis un analizējis vairāk nekā 90 tūkstošus centralizēto eksāmenu datu, skaidro, ka vidējo sasniegumu analīzē tiek izmantots katra skolēna iegūtais vērtējums pret maksimāli iespējamo attiecīgajā eksāmenā. Piemēram, ja matemātikas eksāmenā varēja iegūt 80 punktu, bet skolēns saņēma 65, viņa zināšanas novērtētas ar 81 procentu. No šīm vērtībām tiek aprēķināts skolas vidējais vērtējums.Stipri zemāki par vispārējās izglītības vidējo vērtējumu parasti ir profesionālās un neklātienes izglītības iestāžu rezultāti. Piemēram, Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas Zaļenieku konsultāciju punkta audzēkņi matemātikas, angļu valodas, vēstures, latviešu un krievu valodas centralizētajos eksāmenos kopvērtējumā sasnieguši vien 26,41 procentu. Visvairāk uz leju novilcis vērtējums matemātikā (6,8 procenti). Konsultāciju punkta vadītāja Lilita Leoho atzīst, ka tas ir saprotami, jo tur zinības lielākoties apgūst tie Zaļenieku arodvidusskolas audzēkņi, kuriem vidējā izglītība nav iekļauta izvēlētajā profesionālās izglītības programmā. «No vienas puses, varētu teikt, ka nav godīgi piemērot vienādas prasības vispārējo un profesionālo skolu izglītojamajiem, jo viņu mērķis pirmkārt ir iegūt profesiju. Taču nedrīkstētu audzēkņiem arī nogriezt iespēju studēt,» spriež L.Leoho. Viņa atklāj, ka mācīties konsultpunktā nozīmē skolēnu lielu patstāvīgo darbu. Nedēļā vienā priekšmetā notiek viena, augstākais, divas konsultācijas, kurās pedagogi vien ievirza attiecīgajā tēmā, pārējais paliek pašu audzēkņu ziņā. Centralizētajos eksāmenos viņi pārsvarā iegūst E un F līmeni, bet gadās arī B un C, teic konsultpunkta vadītāja, piebilstot, ka izglītojamie salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kļuvuši mācīties motivētāki.Matemātikā domā par individuālu pieejuSkolēniem vēl joprojām lielākās problēmas sagādā matemātika. Šajā priekšmetā centralizētais eksāmens 12. klašu audzēkņiem jākārto obligāti. Vislabāk tajā veicies Jelgavas 5. vidusskolai, kas sasniegusi 59,5 procentus. Ar 51,1 procentu stipri neatpaliek arī Jelgavas Valsts ģimnāzija. I.Daščinska min, ka veiksme lielākoties slēpjas pedagogu profesionalitātē. Lai uzlabotu matemātikas zināšanas, ģimnāzija šajā mācību gadā sākusi īstenot arī īpašu metodiku, sadalot 7. klašu audzēkņus vairākās grupās. Mērķis ir atkarībā no skolēnu spējām matemātikas mācīšanā vairāk nodrošināt individuālu pieeju, skaidro direktore.
