Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinīgi vērtē profesionālās izglītības vidi Jelgavā un uzņēmēju radīto produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
«Būtiska problēma Latvijas arodizglītībā joprojām ir tā, ka nav kvalitatīvas iespējas mācīties arodu. Jelgavā mēs redzam, ka pastāv sasaiste starp Amatu vidusskolu, tehnikumu, uzņēmējiem un universitāti, kurā paaugstināt zināšanu līmeni. Jelgavas piemērs ļoti labi parāda, kā pašvaldībās un valstī būtu jāattīsta izglītība,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš kopā ar kundzi Ivetu Vējoni otrdien apmeklēja Jelgavu. Oficiālās vizītes laikā prezidents apskatīja vairākus uzņēmumus, viesojās Amatu vidusskolā un Jelgavas tehnikumā, kur piedalījās diskusijā ar kokapstrādes speciālistiem un uzņēmējiem, kā arī tikās ar iedzīvotājiem. Savukārt prezidenta kundze ciemojās pirmsskolas izglītības iestādē «Rotaļa», 4. vidusskolā un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur vēroja bērnudārza «Gaismiņa» ķiparu rotaļas.
Vērtība pret zemu cenu
R.Vējonis pēc vizītes abās pilsētas profesionālās izglītības iestādēs atzinīgi vērtē iespēju audzēkņiem jau mācību laikā nonākt praksē uzņēmumos, kas potenciāli var kļūt par viņu nākamo darbavietu. «Šis jautājums valstī kopumā vēl ir ļoti neskaidrs. Mēs esam koncentrējušies uz augstāko izglītību, tajā pašā laikā mums brīžiem trūkst metinātāju, automehāniķu, kas spētu saremontēt gudras mašīnas, ar kurām visi grib braukt,» norāda prezidents.
Savukārt pēc SIA «Evopipes» un «NP Jelgavas biznesa parka» apmeklējuma viņš uzteica uzņēmēju darbu, kas vērsts uz to, lai produkciju radītu ar iespējami augstu pievienoto vērtību un lai ražošanas procesā materiāli tiktu izmantoti pēc iespējas lietderīgāk. Diskusijā Jelgavas tehnikumā ar kokapstrādes speciālistiem par pievienoto vērtību runāts tika daudz. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta «MeKA» direktors Andrejs Domkins norāda – visi Jelgavas kokrūpniecības uzņēmēji ražo produkciju ar pievienoto vērtību, taču produkcija atstāj Latvijas teritoriju.
«Mums sabiedrībā ir grūti pieņemt, ka tā vērtība ir arī lietošanā un ka par to ir jāmaksā. Ar cerībām skatāmies, ka valsts iepirkumu likums ir mainīts un iepircējs varēs izvēlēties, vai viņš grib iegādāties vērtību vai kaut ko lētu. Tas ir galvenais izaicinājums mums visiem kopā paskatīties uz kokapstrādes nozari un koksnes produktu ražotājiem kā lielu vērtību Latvijā,» tā A.Domkins. Viņš arī lūdza prezidenta atbalstu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka tepat Latvijā tiek vairota ne vien pievienotā vērtība, bet saražotā produkcija ir ar augstu ekoloģisko vērtību, pieminot nesen Tērvetē atklāto koka tiltu. «Ja mēs vairāk izmantosim koksni, tad būs kur likt lietā tās zināšanas, ko var iegūt gan šajā skolā, gan universitātē,» tā A.Domkins. R.Vējonis gan norādīja, ka savs darbs koksnes izmantošanas popularizēšanā jāiegulda arī izglītības iestādēm – jaunajiem projektētājiem jāstāsta ne tikai par metāla konstrukcijām un detaļām, ko var izmantot būvniecībā, bet jāparāda, ka sava vieta ir arī kokam. Savukārt Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška prezidentu aicināja veicināt dialogu starp uzņēmējiem un valdību.
Iegulda valsts drošībā
Tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC), kur bija ieradušies arī daudzi pašvaldības darbinieki, R.Vējonis runāja par diviem jautājumu blokiem: pirmkārt, par ārējo un valsts iekšējo drošību un bēgļiem, otrkārt, par uzņēmēju ekonomisko drošību. Prezidents norādīja, ka drošības jautājumi, kas kādreiz šķita paši par sevi saprotami, pēdējā laikā ir aktualizējušies. Drošības paaugstināšanai valstī ir novirzīti līdzekļi Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, tiek ieguldīti līdzekļi Zemessardzē, kas ieguvusi modernāku ekipējumu, arī Jaunsardze drīzumā pamanīšot attīstību.
Tāpat tiek domāts par Latvijas ārējās – kā austrumu, tā dienvidu – robežas stiprināšanu. R.Vējonis teic, ka nākamgad dabā būs skaidri noteikta robeža starp Latviju un Krieviju, kas ir svarīgi gadījumos, kad uz robežas tiek aizturēts cilvēks, bet nav skaidrs, kuras valsts pusē aizturēšana notikusi.
R.Vējonis arī norāda, ka šobrīd ir nepieciešams atbalsts no sadarbības partneriem, jo neviena valsts saviem spēkiem nevar sevi pilnībā aizsargāt. Tāpēc Latvijā atrodas NATO karavīri. «Redzot, kas notiek Ukrainā, tas jāpatur prātā un hipotētiski jābūt gataviem šādam scenārijam. Tajā pašā laikā mūsu sadarbības partneri dara visu, lai nekas tāds nenotiktu. Karš ir kļuvis par vārdu, ko savā ikdienā bieži izmantojam. Tas rada baiļu plūsmu un jaunu izaicinājumu Eiropai.»
Prezidents atzīst, ka tiešai karadarbībai šobrīd pakļauti miljoni cilvēku un «katru dienu notiek slepkavības». Lai gan Latvija neesot bēgļiem interesanta valsts, divu gadu laikā arī mums būs jāuzņem 530 no tiem, kas plūst uz Eiropu no karadarbības zonām. R.Vējonis teic, ka lielākā daļa Eiropas valstu uz bēgļiem skatās no ekonomiskā izdevīguma, jo tas ir darbaspēks. Piemēram, Vācija iebraucējus izmanto valsts rūpniecības stiprināšanai. Taču joprojām esot neatbildēts jautājums, kā norisināsies bēgļu integrācija Latvijas sabiedrībā. Svarīga būs arī drošības dienestu sadarbība, lai neradītu draudus valstij, tomēr pilnībā to nekad nevar garantēt.
Pietrūkst sadarbības
Runājot par ekonomisko drošību, prezidents teic, ka būtiska problēma valstī ir dialoga trūkums starp uzņēmējiem un valdību. R.Vējonis piekrīt, ka arī straujā nodokļu politikas maiņa, gatavojot valsts budžetu, noved pie situācijas, ka uzņēmēji nevar plānot savu attīstību, līdz ar to nerodas arī jaunas darba vietas, bet aizbraucējos nevairojas vēlme atgriezties. Prezidents solīja būt vidutājs starp valdību un uzņēmējiem, lai valsts nodokļu sistēma tiktu plānota ilgtermiņā. Viņš arī atzina, ka birokrātija ir šķērslis, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību.
Atzīstot kļūdas, kas pieļautas valsts pārvaldē, R.Vējonis norāda, ka arī cilvēkiem pašiem ir jāmainās. «Lamājam ierēdņus, valdību, politiķus, bet tajā pašā laikā katram ir jāpaskatās uz sevi,» norāda prezidents, aicinot, piemēram, apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas. To viņš kā valsts simtgades patrons līdz Latvijas lielajai jubilejai aicināja apņemties gan darba devējus, gan darba ņēmējus.
Sanākušie tika aicināti arī uzdot jautājumus prezidentam. Tā, piemēram, ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone jautāja, kā veicināt mazo uzņēmējdarbību Jelgavā, kurā ir vairāk nekā 3000 mazo uzņēmēju. Prezidents vēlēja radīt un realizēt trakas idejas. Savās vizītēs novados viņš novērojis, ka gadījumos, kad uzņēmēji strādā ar tradicionālām metodēm, viņu nozarē ir lielāka konkurence. Tāpēc prezidents mazajiem uzņēmējiem iesaka kooperēties, kas palīdzētu iziet arī ārpus valsts robežām. «Mums pietrūkst sadarbības – tā arī ikdienā daudz palīdz,» tā prezidents.
Savukārt jaunsardze un zemessardze Monta Ševļakova interesējās, vai atkal būtu iespējama ciešāka saikne starp abām organizācijām, kā tas bija kādreiz. Prezidents solīja, ka jaunsargu sasaiste ar zemessargiem pakāpeniski palielināsies. «Es jau sen gribēju šādu iespēju tikties ar prezidentu un uzdot šo jautājumu, kas man šķiet ļoti būtisks. Es arī ieguvu atbildi. Man liekas – lielāka sasaiste, kā tas bija kādreiz, kad visu darījām kopā, mūsdienās ir ļoti aktuāla mūsu pašu drošībai,» norāda Monta. «Kad man ir atsevišķas mācības ar Zemessardzi, es netieku uz Jaunsardzi. Gribas, lai visi ir kopā un ir tā sajūta, ka Jaunsardze un Zemessardze ir viens vesels,» tā Monta. ◆
