Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz augusta vidum izstrādās grozījumus noteikumos par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz augusta vidum izstrādās grozījumus noteikumos par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, paredzot, ka no ienākumiem, kas apliekami ar algas nodokli, drīkstēs izslēgt darba devēja segto mācību maksu un atmaksāto studiju kredīta pamatsummu visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem.
Izmaiņas, kā skaidro Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa, iecerēts veikt, lai stimulētu jauniešu izglītošanos zināšanu ietilpīgās augsto tehnoloģiju nozarēs. Atvieglojumus iecerēts piemērot arī bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās, maģistrantūrā studējošajiem dabas zinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajā grupās. Atvieglojumi varētu stāties spēkā nākamgad un tikt piemēroti līdz 2009. gadam.
FM ziņojumā par priekšlikumiem darba devēja segto izdevumu darbinieku izglītībai iespējamo izslēgšanu no ienākumiem, kurus neapliek ar algas nodokli, uzsvērusi, ka pašreiz ar algas nodokli apliekamajā ienākumā tiek iekļauti darba devēja izdevumi, kas saistīti ar darbinieka izdevumu segšanu vispārējās izglītības iegūšanai un zinātniskā grāda vai diploma iegūšanai. Vienlaicīgi šīs summas ir apliekamas arī ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs visas šīs izmaksas ir tiesīgs iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos.
Lai Latvijā attīstītos zināšanu ietilpīgas augsto tehnoloģiju nozares, no kurām atkarīga ekonomikas konkurētspēja, tautsaimniecībā nepieciešami jauni, augsti kvalificēti speciālisti ar labu akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību. Pašlaik augsto tehnoloģiju uzņēmumos visaugstāk kvalificētā personāla vidējais vecums pārsniedz 50 gadu, bet jaunu doktora grādu ieguvēju skaits šajās nozarēs ir minimāls. Arī studējošo un augstskolu beidzēju skaits inženiertehniskajās zinātnēs, dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs, kas ir svarīgs pamats jaunu zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu risinājumu ieviešanai ekonomikā, ir nepietiekams. Tādējādi svarīgi palielināt studējošo skaitu eksaktajās zinātnēs.
Ierobežota valsts budžeta finansējuma apstākļos īpaša uzmanība būtu pievēršama tieši par maksu studējošo studentu grupai, stimulējot jauniešus apgūt augstāko izglītību minētajos studiju virzienos. Viens no iespējamiem risinājumiem mērķa sasniegšanai ir noteikt nodokļa atvieglojumu, paredzot, ka gadījumos, ja studiju maksu sedz darba devējs, to drīkst izslēgt no ienākuma, kas apliekams ar algas nodokli. Lai sasniegtu mērķi, vienlaikus būtiski nesamazinot budžeta ieņēmumus, optimālākais risinājums būtu izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.
Pēc FM aprēķiniem, atvieglojuma radītais budžeta ieņēmumu samazinājums nākamgad, ja mācību maksas ievērojami nepalielināsies, varētu būt aptuveni 100 000 latu attiecībā uz visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem un vienu līdz 2,1 miljons latu attiecībā uz bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās un maģistra programmās studējošajiem dabaszinātņu un matemātikas tematiskajā grupā un inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajās grupās.
