Piektdien 5. vidusskolas zālē ar konferenci noslēdzās Sabiedrības integrācijas fonda, Jelgavas 5. un 6. vidusskolas, kā arī sabiedriskās organizācijas «Vecāki Jelgavai» pusgadu ilgušais projekts «Uzzini pats un informē citus!».
Piektdien 5. vidusskolas zālē ar konferenci noslēdzās Sabiedrības integrācijas fonda, Jelgavas 5. un 6. vidusskolas, kā arī sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” pusgadu ilgušais projekts “Uzzini pats un informē citus!”. Tas bija veltīts izglītības reformai.
Pasākumā piedalījās ap simts dalībnieku – vecāki, skolu vadība, pedagogi, audzēkņi un absolventi. Klāt bija pilsētas izglītības vadītāji, mērs un reizē Sabiedrības integrācijas fonda padomes loceklis Andris Rāviņš. Konferences sākums likās diezgan saspringts, jo piketēja ap divdesmit no Rīgas atbraukušo krievu skolu aizstāvju štāba dalībnieku, pārsvarā jaunieši baltos T kreklos ar uzrakstiem “Rokas nost no krievu skolām!”. Tomēr šos “revolūcijas eksportētājus” pie vārda nelaida un beigās, kad viņi sāka runāt, nedaudzie klausītāji drīz vien izklīda. Atbraucēju vidū bija Rīgas Domes deputāts Genādijs Kotovs. Viņš “Ziņām”, teica, ka esot ieradies, dažu Jelgavas vecāku un pašu skolēnu aicināts.
Konferenci vadīja 5. vidusskolas direktore Liene Plota. Viņa arī pastāstīja, kā skolēnu vecākiem tika skaidrota 2004. gada izglītības reforma, proti, tā nozīmē pāreju uz tādu apmācību mazākumtautību skolās, ka 60% priekšmetu tiek pasniegti latviešu jeb valsts valodā un 40% – mazākumtautību valodā, kas 5. un 6. vidusskolā ir krievu valoda. Šajā sakarā 5. vidusskolā izveidots vecāku klubs. Vecākiem bija iespējas apmeklēt stundas un pašiem pārliecināties, kā bērns saprot skolotāju, kas māca latviešu valodā. Līdzīgi pasākumi projekta laikā notika arī 6. vidusskolā, un par tiem pastāstīja mācību daļas vadītāja Natela Seļiščeva. Ar plašāku lekciju uzstājās Latvijas Universitātes profesore Irina Maslo. Viņa vedināja domāt, ka nevajadzētu baidīties, ja bērni vidusskolā mācās divās valodās. Kā rāda Igaunijas pieredze, nākotnē iegūs tās skolas, kur skolēni mācās trijās un pat četrās valodās. Turklāt tā sauktajām krievu skolām noteikti bija jāmainās, pretējā gadījumā bērni no krievu ģimenēm tika atdoti mācīties latviešu skolās. 1997. un 1998. gadā tā rīkojušās pat vairāk nekā septiņdesmit procentu krievu ģimeņu. Vēlāk, kad krievu skolas kļuva latviskākas, šis skaits mazinājās.
Diemžēl samērā maz konferencē runāja vecāki. Tikai viena 6. vidusskolas 7. klases skolnieces māte izteica bažas, kā būs ar sekmēs vājajiem skolēniem. Viņi jau ir nesekmīgi, mācoties krievu valodā, kur nu vēl latviski.
Lai arī konference pēc tās dalībnieku vienošanās ritēja krieviski, pilsētas mērs Andris Rāviņš uzstājās latviski. Viņš aicināja jauniešus 1. maijā piedalīties ES iestāšanās svētkos, kas nozīmē, ka nevienam nevajadzētu braukt uz krievu skolu aizsardzības štāba vienlaikus rīkoto sapulci.
