Piecām organizācijām, kas mūsu pilsētā apvienojušās Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, tuvākajā laikā pievienosies vēl viena – Ukraiņu nacionālā kultūras biedrība.
Piecām organizācijām, kas mūsu pilsētā apvienojušās Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, tuvākajā laikā pievienosies vēl viena – Ukraiņu nacionālā kultūras biedrība. Kā fiziskas personas asociācijā sarosījušies strādāt arī vairāki grieķi.
Jelgavā ukraiņu skaits ir salīdzinoši liels – 2010. Uz pirmo tikšanos Zemgales NVO centrā, lai spriestu par savas kultūras biedrības izveidošanu, bija ieradušies četri aktīvisti, kurus uz šo soli motivējusi nostaļģija pēc dzimtās zemes un tās kultūras. Viena no četriem aktīvistiem ukraiņiem ir gide Gaļina Jurčenko. Viņa atzīst, ka padomju laikā ukraiņi zaudējuši daļu savas identitātes. Taču saikne ar dzimto zemi bija vieglāk kopjama. Pašlaik, kad politisku un ekonomisku iemeslu dēļ tas ir sarežģītāk, nepieciešams atjaunot savu nacionālo identitāti, lai nenotiktu neatgriezenisks asimilācijas process. “Jaunie strauji integrējas latviešu kopienā. Slāvu saknes var pazaudēt ļoti ātri. Starp krievisko un ukrainisko ir nelielas atšķirības, bet starp ukrainisko un latvisko – būtiskas,” teic G.Jurčenko. Viņa ir ukrainiete, vīrs – latvietis, pirms trim gadiem uz Jelgavu pārcēlušies no Latgales. Ģimenē runā krieviski. Meita izvēlējusies dzīvi Ukrainā, dēls kļuvis par rīdzinieku. “Ir jāpārmet tilts nākamajām paaudzēm,” saka G.Jurčenko.
Uzzinot par ukraiņu rosību, Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā sarosījušies strādāt arī vairāki grieķu izcelsmes aktīvisti, kas dzīvo mūsu pilsētā. Kā pastāstīja grieķiete Gaļina Drozdova, tas vairāk ir impulsīvs lēmums: “Mūsu ir ļoti maz, tāpēc dibināt atsevišķu biedrību nebūtu saprātīgi.” G.Drozdova Latvijā ir no 1980. gada, agrāk dzīvojusi Gruzijā, kur izveidojušies vairāki desmiti grieķu ciematu. Viņa ir mācījusies grieķu deju, dēli labi runā grieķiski. Jaunākais šogad beidzis Valsts ģimnāziju un studē Banku augstskolā. “Viņam nebija viegli, jo līdz 9. klasei mācījās krievu skolā. Taču šī izvēle – vidusskolā mācīties latviešu plūsmā – bijusi pareiza,” atzina grieķiete.
Pēc pēdējiem datiem, ko sniedz Pilsonības un migrācijas pārvaldes Jelgavas un rajona nodaļa, mūsu pilsētā dzīvo aptuveni 34 840 latviešu, 19 400 krievu, 4000 baltkrievu, 2010 ukraiņu, 1311 poļu, 958 čigāni, 949 lietuvieši.
Atjaunojot un kopjot savas tautas kultūras tradīcijas, Jelgava varētu veidoties kā eiropeiski multikulturāla pilsēta.
