Policija gribētu, lai pieķertajiem zagļiem preci biežāk ļauj atlikt plauktā; tirgotāji atbild – zādzības nav nejaušas, ja piedos, būs amats rokā
250 gramu kafijas «Jacobs Kronung» par divarpus eiro, pieci iepakojumi šokolādes «Milka» 15 eiro vērtībā, «Eucerin» krēms par 60 eiro – «pircēji» ar tādu guvumu pēdējā mēneša laikā nonākuši Jelgavas policijas iecirknī, kur teju ik dienas tiek sākts kāds kriminālprocess par zādzību veikalā. Tirgotāji vērtē, ka atšķirībā no situācijas citviet valstī Jelgavā zādzību skaits aug, tomēr skaidrojumu šai tendencei vēl nav izdevies rast nedz veikalniekiem, ne policijai.
Klienti, kas «aizmirsuši» par kāroto mantu samaksāt, ir dažāda vecuma, piemēram, kafiju bija sagribējies kādai 72 gadus vecai jelgavniecei, bet piena šokolādi veikli kabatā iebāza 18 gadu vecs jaunietis.
Arī siers, desa un maize
«Visbiežāk zagļi izvēlas mazus un vērtīgus priekšmetus, alkoholu, kafiju, kosmētikas preces un pārtiku,» saka Laura Podskočija, SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņas kolēģe Daiga Grūbe no SIA «Maxima Latvija» skaidro, ka, apkopojot zādzību statistiku «Maxima» veikalos visā Latvijā, būtiskas izmaiņas to skaitā un iekārotāko preču sortimentā pēdējo mēnešu laikā nav novērotas. «Vienlaikus Jelgavas veikalos pēdējā laikā zādzību skaits ir palielinājies, bet šādas tendences iemesli mums pašlaik nav zināmi,» viņa atklāj un turpina: «Esam novērojuši, ka visvairāk zog tās preces, ko pēc tam vieglāk realizēt: alkoholu, kafiju, kosmētiku, skūšanās piederumus, kā arī maza izmēra elektroniku.» Vienlaikus, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, vēl aizvien lielu daļu zādzību pastrādā cilvēki, kuri zog pārtikas preces pašu lietošanai, nevis pārdošanai tālāk. Pusdienu tiesai visbiežāk izvēlas sieru, desu un maizi, ko «profesionālie zagļi neņemtu, jo preces gandrīz nav iespējams tālāk pārdot». «Maxima» arī novērots, ka atsevišķa zagļu grupa ir cilvēki, kuri sirgst ar kleptomāniju – neapzināti nozog kaut ko, kas patiesībā viņam nemaz nav bijis nepieciešams. «Pie šīs grupas pieder arī turīgi ļaudis,» secinājumos dalās lielveikalu tīkla pārstāve D.Grūbe.
Liek samaksāt, nevis nolikt, kur ņēmis
Tā saukto sīko zādzību sērgu ietekmē vairāki faktori, tostarp cilvēku labklājības līmenis, vērtē SIA «Elvi Latvija» komercdirektore Laila Vārtukapteine: «Tomēr skaidrs ir viens – tirdzniecības pārstāvjiem tas rada finansiālus zaudējumus un papildu izdevumus, piemēram, ierīkojot novērošanas kameras, magnētiskos vārtus, slēdzot līgumus ar apsardzes uzņēmumiem.»
Ja veikalā «Elvi» persona tiek pieķerta zogam, «vispirms situāciju cenšamies atrisināt paši mierīgā ceļā, sarunājot ar cilvēku samaksāt par preci». Ja klients atsakās to darīt, tiek izsaukta policija. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece neslēpj, ka uz veikaliem tikt galā ar zagļiem likumsargi dodas tad, ja tobrīd nav jāstrādā kādā citā, nopietnāka nozieguma vietā. Tādēļ policija nenoliedz dažkārt izskanējušos pārmetumus, ka inspektori tirgotavā ierodas tikai pēc ilgāka laika.
I.Sietniece teic – esot arī gadījumi, kad zagļi pudeli iztukšo vai šokolādi notiesā jau tirdzniecības zālē. Tāpat nereti līdz policijas ierašanās brīdim aizmāršīgajiem pircējiem ļauts preci, kas, ja nav atvērta vai citādi bojāta, atlikt plauktā.
Tomēr tāda pretimnākšana tirgotājiem īsti pa prātam nav. «Zādzības nenotiek nejauši, tāpēc, «piedodot» nodarījumu un negodīgiem klientiem ļaujot norēķināties par paņemto preci, var rasties maldīgs priekšstats, ka arī nākamajā reizē būs iespējams izsprukt sveikā,» saka L.Podskočija no «Rimi Latvia». Arī «Maxima» pārstāve D.Grūbe vērtē – nereti gadās, ka viena un tā pati persona, kas iepriekš zagusi veikalā, tiek pieķerta atkārtoti.
Vairāk darba apsargiem
«Rimi» tīklā novērots, ka pēdējos mēnešos samazinās zagļu nodarītie kopējie zaudējumi, toties pašus garnadžus izdodas pieķert arvien biežāk. Saskaņā ar Apsardzes likumu apsardzes darbiniekam ir jāaiztur ikviens likumpārkāpējs un nekavējoties jānodod Valsts policijai. Tāpēc, ja kāds «Rimi» vai «Supernetto» tiek pieķerts zādzībā, visbiežāk tiek izsaukta policija, pat sīkāk neanalizējot nozagtās preces vērtību. Savukārt par pārkāpumiem, kurus izdarījušas nepilngadīgas personas, vispirms tiek informēti viņu vecāki, un tikai tad iesaistīta policija.
Arī «Elvi» veikalos par drošības atslēgu sauc novērošanas kameras un sadarbību ar apsardzes uzņēmumiem, jo tādējādi iespējams vieglāk izsekot negodprātīgai rīcībai tirdzniecības zālēs. «Tomēr apsardzes darbinieks aizdomās turamo drīkst tikai aizturēt un lūgt atļauju parādīt, kas atrodas somā, maisā vai kabatās. Tam persona var piekrist vai nepiekrist, tādēļ jebkurā gadījumā jāsauc policija,» komentē SIA «Elvi Latvija» komercdirektore L.Vārtukapteine.
Darbiniekiem no algas neatvelk
Kā uzsver «Rimi» pārstāve L.Podskočija, būtiska loma cīņā pret zagļiem ir apsargiem, kuru funkcijās ietilpst ne tikai zādzību novēršana, bet arī rūpes par pircēju un darbinieku drošību, sabiedriskās kārtības nodrošināšana veikalā, gatavība reaģēt ārkārtas situācijās. Kaut arī lielveikalu darbinieki mēdz sūdzēties, ka pārdevējiem un jo īpaši apsargiem no algas tiek ieturēta daļa summas, par kādu kārtējā mēnesī preces aiznesuši zagļi, tirgotāji to noliedz. «Mūsu veikalu darbinieki nav finansiāli atbildīgi par nozagtajām precēm vai produktiem,» nosaka L.Podskočija.
Arī D.Grūbe no «Maxima Latvija» uzsver, ka «nozagto mantu vērtība nav jāsedz nedz veikala darbiniekiem, nedz arī apsargiem». Ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un visas likumu prasības, zaudējumus atlīdzināt darbiniekiem var likt vien gadījumos, ja pierādīts, ka tie veikalam nodarīti tieši viņu nolaidīgās rīcības vai bezdarbības dēļ.
Savukārt «Elvi» pārstāve Kazimiera Puzo atbild diplomātiski: «SIA «Elvi Latvija» ir franšīzes devēja, līdz ar to nevaram komentēt par atsevišķu franšīzes partneru iekšējo kārtību un vienošanos.» ◆
