Kamēr mēs visi kā aptrakuši esam ierauti pašvaldību pirmsvēlēšanu kaislībās, teju vai nemanāma palikusi ziņa, ka akciju sabiedrība «Latvijas gāze» vērsusies pie SPRK ar lūgumu pārskatīt metodiku, pēc kuras tiek aprēķināta gāzes cena patērētājiem.
Kamēr mēs visi kā aptrakuši esam ierauti pašvaldību pirmsvēlēšanu kaislībās, teju vai nemanāma palikusi ziņa, ka akciju sabiedrība “Latvijas gāze” vērsusies pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ar lūgumu pārskatīt metodiku, pēc kuras tiek aprēķināta gāzes cena patērētājiem. Cik zināms, no 1. janvāra gāzes piegādes cena no Krievijas kompānijas “Gazprom” augusi par 16 procentiem un atbilstoši piegādes līgumam trīs gadu laikā sasniegšot pašreizējo Eiropas cenu līmeni, neieskaitot gāzes tranzīta izmaksas. Latvijas monopoluzņēmuma vadītājs Dāvis gan atturējies komentēt, kāda ir maksas par gāzi atšķirība Latvijā un citās ES valstīs, tomēr uzskata, ka arī patērētājiem cenu kāpumam jābūt līdzvērtīgam. “Latvijas gāze” vēlas, lai patērētājiem maksa par gāzi būtu mainīga un vairāk atkarīga no mazuta cenām pasaulē, līdz ar to tā var augt par 15 līdz 20 procentiem.
Tātad “Latvijas gāzes” iesniegumā par dabasgāzes realizācijas gala tarifu koriģēšanu 2005. un 2006. gadā paredzēts gāzes tarifu palielinājums līdz 20,3 procentiem. No šā gada 1. maija – par 4,8 līdz 7,4 procentiem atkarībā no patēriņa apjoma gadā, ieskaitot to, vai dabasgāze tiek izmantota apkurei, bet nākamgad – līdz jau minētajiem 20,3 procentiem. Jau tagad eksperti atzīst, ka līdzšinējais gāzes cenu kāpums veicinājis ražošanas un pakalpojumu sadārdzināšanos, kā arī ietekmējis kopējo inflāciju. Latvijas Banka pēdējo “Latvijas gāzes” prasījumu komentē skaidri. Ja prasība tiks apmierināta, gāzes tarifu kāpums šogad varētu paaugstināt inflāciju vēl par 0,3 procentiem, bet nākamgad – par pusprocentu. Monopolista vēlme novedīs pie nākamā soļa – “Latvijas gāzes” prasītais gāzes tarifu paaugstinājums jebkurā gadījumā siltuma ražošanas uzņēmumiem liks palielināt siltumenerģijas tarifus.
Ja informācija par gaidāmo dabasgāzes cenas paaugstināšanu dažam labam pašvaldības deputāta kandidātam paslīdējusi garām viņa aizņemtības dēļ, varbūt būtu vēl piedodams (kaut arī netieši norāda uz to, ka, izņemot skaļu pirmsvēlēšanu retoriku, nekādu citu ideju, kā kompensēt apkures tarifu kāpumu, viņam nav). Daudz sliktāk, ka viens otrs tepat Jelgavā uz šīs ziņas fona sola gluži vai fantastiskas lietas – samazināt siltuma tarifus pat līdz trīsdesmit procentiem. Jājautā – tas ir klajš populisms, situācijas neizpratne vai vienkārši muļķība? Viņi gan nav vienīgie, kas bārstās ar pārsteidzīgiem solījumiem. Cik nācies dzirdēt no daža laba cita nākotnes laimes solītāja, daudziem, izņemot solījumu, ka samazināsim, kompensēsim un kontrolēsim, nekā cita arsenālā nav. Acīmredzot tik vien tās vēlmes kā nokļūt pašvaldības vadībā un “tad jau redzēs, ko darīt”. Tā kā mūsu pilsētā cilvēki pārsvarā saņem centralizēti piegādātu siltumu, ir vēlēšanās daudz vairāk uzzināt, kā uzņēmumiem, kas siltuma ražošanai izmanto gāzi (tās cena veido gandrīz 80 procentu no apkures tarifa), būs iespējams tarifu nākotnē ja ne samazināt, tad vismaz noturēt līdzšinējā līmenī. Galu galā tie būsiet jūs, deputāti, kas turpmākos četrus gadus lielākā vai mazākā koalīcijā lems par daudzu jelgavnieku sadzīves jautājumu atrisināšanu. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Citādi – kam tā tukšvārdība ir veltīta? Starp citu, tas būtu viens no jautājumiem, kuru deputātu kandidātiem varētu uzdot ikviens vēlētājs tikšanās reizēs. No otras puses, raugoties uz gāzes piegādātāja monopolista vēlmi pelnīt, jāsāk atcerēties visus, kas tā priecājās par šā uzņēmuma veiklo privatizāciju.
