Konkursa «Superpuika 2013» otrajā kārtā cīnīsies četri Jelgavas un novada zēni.
Agnis spēlē klavieres, skrien un dejo Sestklasnieks Agnis Freimanis, tāpat kā daudzi citi Staļģenes vidusskolas audzēkņi, somā nēsā līdzi galda tenisa raketi – lai varētu skolas vestibilā uzspēlēt. «Kurš uzvar, tas paliek pie galda,» viņš skaidro sacensību nerakstītos noteikumus. Kādas piecas partijas reiz tā esot izdevies noturēties, bet vispār tāds starpbrīžu turnīrs Agņa daudzo interešu un vaļasprieku sarakstā droši vien būtu ierindojams lejasgalā. Augšā toties varētu būt skriešana un dejošana.«Dejas taču arī ir sports!» Agnis neapstrīdami noteic, kad mēģinu noskaidrot, kurš no abiem puisim pirmajā vietā. Divas reizes nedēļā viņš pievakarē brauc uz nodarbībām sporta deju klubā Rīgā un mājās atgriežas ap desmitiem vienpadsmitiem, pēc paša teiktā, ne mazāk sasvīdis un noguris kā pēc skriešanas treniņa. «Lielais brālis Artūrs arī dejo. Pārsvarā latīņu dejas. Bet man labāk patīk standarta – valši, tango,» atklāj Agnis.Mūzika savukārt puisi interesē ne tikai kā dejas sastāvdaļa. Divas reizes nedēļā viņš apmeklē klavierstundas Salgales Mūzikas skolā, bet pašmācības ceļā apgūst bungu spēli. «Un vēl es pārtaisu dziesmas,» Agnis skaidro, ka internetā šim nolūkam ir tādas programmas «Virtual DJ» un «FL Studio».Informātika esot viens no Agņa mīļākajiem mācību priekšmetiem. «Tur es visu saprotu,» viņš teic un palepojas, ka reiz pat savu datoru salabojis. Protams, lai darbotos ar programmām, vajadzīgas labas angļu valodas zināšanas, bet ar tām arī nav problēmu – nupat vienā no prezentācijām angļu valodas stundā viņam bijis klasē vienīgais desmitnieks. Vidējā atzīme gan sanākot tikai 7,5, jo «matemātika velk uz leju».Toties sports un jo īpaši skriešana Agnim padodas. Pērn novada skolu sacensībās krosā izcīnīta pirmā vieta un uzvara arī 800 metru skrējienā. Tētis ir Latvijā pazīstams gargabalnieks, un treniņposmus kopā ar viņu dēls parasti pieveic ar velosipēdu. Toties līdzvērtīgs skrējiens sanāk ar draugu Niku. «Šovakar arī esam sarunājuši stundu paskriet,» viņš apliecina trešdienas rītā.Superpuiku konkursā, izrādās, Agnis piedalīsies jau otro gadu. «Iepriekš netiku pusfinālā, šogad bija jau drošāk.» No pirmās kārtas uzdevumiem vislabāk padevusies mezglu siešana, bet teorētiskajā sadaļā gan dažus jautājumus nācies «ņemt uz veiksmi».Veiksmi arī šodien Agnim novēl klasesbiedri un līdzdalības iniciatore – sporta skolotāja un klases audzinātāja Edīte Čakša. Edgars būvē mašīnītes, kas darbojas«Dzīvē viss var noderēt,» nopietni spriež nupat savu vienpadsmito dzimšanas dienu nosvinējušais Aizupes pamatskolas ceturtklasnieks Edgars Barkāns, teikto attiecinādams arī uz konkursa pirmajā kārtā sietajiem «veiksmes mezgliem», kas viņam labi padevušies.Agrāk viņš spēlējis futbolu, tad aizgājis uz kokapstrādes pulciņu, arī uz tādu, kur māca par datoriem, bet pašlaik visinteresantāk šķiet «Jundā» pie trases automodelistiem, «kur mašīnas jātaisa».«Iepriekšējās sacensībās liku izkritušās mašīnītes atpakaļ trasē, bet drīz būšu uztaisījis savu un tad varēšu piedalīties,» stāsta Edgars. Mājās viņš iemanījies uzbūvēt darbojošus auto arī no «Lego» detaļām. «Piestiprinu motoru no izjauktām vecām, un iet uz priekšu,» skaidro jaunais konstruktors. Nesen Tehniskās jaunrades dienās LLU Tehniskajā fakultātē Edgars esot taisījis atspervāģi. «Tādu mašīnu, kas darbojas ar peļu slazdu,» viņš smej.Līdzās aizrautīgajiem hobijiem par dzīvē noderīgām puisis, protams, uzskata arī mācību stundas skolā. Pirmajā vietā gan viņš liktu sportu, kurā «viss ir interesants», taču astoņu un deviņu ballu robežās puisis turas arī citos priekšmetos. «Pirmajos mēnešos desmitnieku bija daudz, tagad mazāk,» īpaši nemeklēdams iemeslu, secina Edgars.Konkursa otrajai kārtai viņš speciāli negatavojoties, vien atklāj, ka skolotāja ieteikusi papildus izlasīt informāciju par Latviju. Matīsu ieinteresējusi pasaules vēstureMatīsa Ozola rezultāts pirmās kārtas teju pusotra simta konkursantu vidū bija trešais labākais. Tas gan izdevies ar «otro piegājienu», jo Matīss piedalījies arī pagājušajā gadā, kad palicis tūlīt aiz finālistu desmitnieka. «Četriem kandidātiem uz desmito vietu bija vienāds punktu skaits, un tika tas, kuram bija vairāk punktu pirmajā kārtā,» atceras tolaik vēl Jelgavas 3. pamatskolas audzēknis Matīss. Šogad viņš mācās Spīdolas ģimnāzijā, kur līdzās iepriekš iecienītajam sportam, mājturībai un radošajam vizuālās mākslas priekšmetam paspējis īpaši novērtēt arī sociālās zinības, pasaules un Latvijas vēsturi.Vidējā atzīme Matīsam ir 8,6, ko viņš centīšoties arī noturēt, kā papildu stimulu pieminēdams iespēju pavasarī tikt pie pašvaldības piešķirtās 50 latu stipendijas. Tas gan nenozīmē, ka mācībām būs atvēlēts viss brīvais laiks, jo puisim netrūkst arī citu interešu.«Šogad beigšu bērnu mūzikas skolu, kur mācos akordeona spēli. Darbojos popgrupā «Lai skan!». Dejoju tautas dejas «Jundas» kolektīvā «Jundēns»,» uzskaita Matīss un paklusām piebilst, ka sācis otrdienās iet pie privātskolotāja mācīties spēlēt ģitāru. Pats labākais no visa pieminētā tomēr pašlaik esot «Jundēns», kur ir «ļoti foršs kolektīvs, jautrība un arī labi panākumi».No superpuiku konkursa pirmās kārtas pārbaudījumiem fiziskie un teorētiskie grūtības nav sagādājuši, maskas darināšanai gan sanācis maz laika, taču dabūjis deviņus punktus. Bet pati grūtākā bijusi kuģa maketa gatavošana. «Tas bija uzdevums uz precizitāti. Kociņi līdz milimetram jānogriež, ja nesanāks, materiālu vairāk nedabūsi. Katra kļūdīšanās varēja būt liktenīga. Roku pat sagriezu,» atceras Matīss. Otrās kārtas sacensībai viņš īpaši negatavojoties, jo «nevar jau zināt, kas tajā būs». Tā kā pirmajā kārtā iegūtie punkti ar otro kārtu nesummējas, viss būs jāsāk no jauna, taču pārliecībai (un pēc iepriekšējā gada pieredzes – arī vienāda rezultāta gadījumam) tie būs labs nodrošinājums. Raivim patīk sports un mājturība«Man ir arī vecāks brālis un māsa, un mēs visa ģimene nodarbojamies ar tūrisma sportu,» atklāj 4. vidusskolas 5.b klases audzēknis Raivis Hofmanis. Vasarā tas nozīmē treniņus un sacensības brīvā dabā, bet ziemā šķēršļu pārvarēšanas iemaņas tiek uzturētas un izkoptas telpu apstākļos. Arī ierosinājums Raivim piedalīties superpuiku konkursā nācis no šā sporta entuziastu vidus.«Grūtākais pirmajā kārtā bija 2020. gada supervaroņa maskas veidošana no papīra 3D formātā,» viņš atceras, taču kopumā uzdevumi bijuši diezgan viegli. Kas gaidāms tagad «Annas pagrabos», zēnam gan neesot ne jausmas. «Sportiskās sacensības mani nebaida, vairāk varbūt piedomāju par radošo darbu, priekšmetu gatavošanu no kaut kā.»Jādomā, arī meistarošana puisim būs pa spēkam, jo līdzās sportam mācību priekšmets, kurā tiek pelnīti desmitnieki, Raivim ir mājturība. «Man patīk darboties ar instrumentiem un taisīt koka figūras,» viņš skaidro, ko šajā mācību stundā apgūst zēni. Bet no sporta pašlaik interesantākais esot volejbols.«Centīgs, kārtīgs, tūrisma sportā iesaistījis arī vairākus savus klasesbiedrus,» tā Raivi raksturo klases audzinātāja Renāte Bogdanova, piebilstot, ka šodienas konkursā par viņu īkšķus turēs un domās atbalstīs visi 18 nelielās un draudzīgās klases skolēni. Konkursa «Superpuika» finālisti1997. gadsRūdolfs Ošiņš, Staļģenes pamatskola1999. gadsUldis Volners, Salgales pamatskolaSergejs Šahurovs, Salgales pamatskola2000. gadsRihards Missa, Zaļenieku pamatskola«Superpuika 2000» Andrejs Vasiļjevs, Staļģenes pamatskola2001. un 2002. gadsGuntis Vincāns, Salgales pamatskola2003. gadsEdgars Kokorēvičs, Staļģenes pamatskola«Superpuika 2003» Kristaps Ludzītis, Jelgavas Valsts ģimnāzija2004. gadsOskars Ziemelis, Staļģenes pamatskola2006. gadsGatis Baimanovs, Spīdolas ģimnāzijaRūdolfs Ozoliņš, Jelgavas Valsts ģimnāzijaEdgars Salenieks, Staļģenes pamatskola«Superpuika 2006» Niklāvs Kurpnieks, Spīdolas ģimnāzija2007. gadsRaimonds Griķis, Staļģenes pamatskola2008. gadsReinis Štelmahers, Staļģenes pamatskola2010. gadsRainers Vorslavs, 4. vidusskolaKārlis Rušmanis, 4. vidusskolaLauris Meimanis, Aizupes pamatskola2012. gadsMārtiņš Krīgers, Staļģenes vidusskolaDeivids Siliņš, Staļģenes vidusskola«Superpuika 2012» Vilnis Neiders, Staļģenes vidusskola
