No grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele 2013» 44 nominētajiem izdevumiem 29 drukāti «Jelgavas tipogrāfijā»
Ražotnē Jelgavā ceļu pie lasītājiem sāk dažādas grāmatas – no skavotām brošūrām līdz elitāriem izdevumiem cietajos vākos. Astoņi no desmit «Jelgavas tipogrāfijas» iespieddarbiem ir grāmatas, bet pircēju vidū popularitāti nav zaudējuši arī šķietami vecmodīgie papīra plānotāji un dienasgrāmatas, stāsta Juris Sīlis, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes priekšsēdētājs.
Baltiešu ēsma Rietumeiropai
Kamēr Rietumeiropā poligrāfijas nozare piedzīvo samazinājumu, Jelgavas vārda nesējs uzņēmums turpina augt. Pērn apgrozījums bijis astoņi miljoni eiro – salīdzinot ar gadu iepriekš, tas palielinājies par 15 procentiem. Jāsaka – atkal palielinājies, un tā jau vairākus gadus 10 – 20 procentu robežās, izņemot 2009. – krīzes – gadu. «Mazliet paaudzies, un tāpēc atkal esi spiests meklēt jaunas iespējas, jo apstāties neplānojam,» uzņēmuma, kuram medijos bieži tiek piekarināta birka «veiksmes stāsts», panākumu smēdē ļauj ielūkoties tā vadītājs.
Gada otrajā pusē, piesaistot ES finansējumu, uzņēmums būs kļuvis vēl efektīvāks, demonstrējot Baltijas poligrāfijas komersantu muskuļus grāmatu izdevējiem Rietumeiropā un Skandināvijā. «Atkarojam tirgu. Ne tikai mēs, bet arī citi Baltijas valstu poligrāfijas uzņēmumi veikuši lielas investīcijas, lai mūsu reģiona ražojumu kvalitāte būtu konkurētspējīga,» stāsta J.Sīlis. Darbaspēka salīdzinoši zemās izmaksas dod iespēju tirgū paspīdēt ar zemāku cenu, pievilinot Eiropas klientus. «Cena kombinācijā ar zināšanām – jo bieži vien esam pat profesionālāki par konkurentiem rietumvalstīs – ļauj mums iet izaugsmes taciņu.»
Šogad iecerētās investīcijas aptuveni divu miljonu eiro apmērā saistītas ar apņemšanos attīstīt grāmatu ražošanu. Lai to paveiktu, jāiegādājas iekārtas, tāpēc uzņēmums cer uz kārtējo iespēju sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru pamieloties ar «Briseles kāpostiem» jebšu iegūt ES fondu atbalstu.
Ja tirgus prasīs, ražos arī e-grāmatas
Pareģojumi par papīra produktu neizbēgamo nāvi varbūt nemaz nepiepildīsies, prāto «Jelgavas tipogrāfijas» vadītājs. Joprojām dzīvotspējīgs gadu no gada izrādās arī mūsdienīga dizaina plānotāju un dienasgrāmatu segments. «Jau 2005. gadā, sākot to iespiešanu, man šķita, ka to tirdzniecība piedzīvos lejupslīdi. Taču nē – tos pārdodam ne tikai Latvijā, bet arī eksportējam uz Lietuvu. Cilvēki nav aizmirsuši, ka ir ārkārtīgi ērti pierakstīt uz papīra, nevis tikai elektroniskā ierīcē. Pasaulē runā, ka daudz kam no papīra jāpārvietojas uz elektronisku formātu, mēs redzam, ka formāti viens otru papildina, nevis izslēdz. Ja tagad, mums sēžot un runājot, es vēlētos kaut ko pierakstīt, man būtu ērti to izdarīt savā plānotājā, nevis meklēt vajadzīgo aplikāciju viedtālrunī, novēršot uzmanību no pašas sarunas,» J.Sīlis aizstāv papīra produkciju. «Kā zināms, amerikāņu žurnāls «The New Yorker» bija drosmīgi atteicies no drukātās versijas, bet šogad atkal atsāka to izdot. Tāpat daudzas tirdzniecības kompānijas, kas bija atteikušās no preču katalogu drukāšanas, ātri apdedzinājās un saprata, ka tie ir nepieciešami.»
Lai gan elektronisko grāmatu popularitātes vilnis, ja tāds Latvijā būs, poligrāfijas biznesam varētu iecirst pļauku, J.Sīlim ir risinājums: «Neviens nav aizliedzis man kā ražotājam sākt e-grāmatu biznesu! Uz e-grāmatām var skatīties kā uz draudu, bet varbūt jāpalūkojas uz tām kā uz iespēju.» Pasaulē no kopējā grāmatu tirgus e-grāmatas izplatītākajās pasaules valodās aizvien aizņem mazāk nekā 10 procentu, Latvijā tās nesasniedz pat procentu, norāda J.Sīlis.
Emocionāls dizains un augstvērtīgs saturs
Grāmatas kvalitāte ir sinonīms labam tās dizainam un poligrāfiskās latiņas augstākajam līmenim. «Manā uztverē grāmata ir skaists produkts pēc būtības. Lūk, arī atšķirība no elektroniskās vides, kurā pieejama ļoti plaša informācija, kas ātri un viegli iegūstama. Grāmata lasītājam sniedz arī papildu emocijas. Priecē, ka grāmatu dizains nav stagnējošs. Grāmatai jāapvieno sevī gan fiziski taustāms un patīkams produkts, gan augstvērtīgs saturs – ja šie rādītāji saskan, tad tā ir veiksmīga,» vērtē «Jelgavas tipogrāfijas» vadītājs.
Lielākā daļa Latvijas grāmatniecības mākslas konkursa «Zelta ābele 2013» nominēto izdevumu ir Jelgavā drukāti. «Tas ir mūsu kārtējais mikro sasniegums. Uzņēmums veidots 1996. gadā, kad iespiedām vien reklāmas materiālus, bet tikai kopš 2005. gada specializējamies grāmatu ražošanā. Tagad uzkrātā pieredze jau ļauj mums mazliet lepoties ar sasniegumiem. Bet jāuzsver, ka grāmata vienmēr ir izdevniecības un tipogrāfijas kopdarbs,» stāsta J.Sīlis.
«Jauki, ka internets tiek izmantots, lai novērtētu grāmatas!» pasmaida uzņēmuma vadītājs, komentējot faktu, ka Jelgavā drukātā mākslas zinātnieku Inas Līnes un Daiņa Bruģa grāmata «Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā – 20. gadsimta sākumā» (māksliniece Inese Hofmane, izdevējs – Tukuma muzejs) pašlaik ierindojusies konkursa «Zelta ābele» interneta balsojuma pirmajā vietā. Balsojums portālā «Delfi» norisināsies līdz 31. martam.
Priecājas drukāt dzejas krājumus
Jelgavā «dzimis» arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā veidotais rakstu krājums «Latvieši un Latvija», kuru grāmatnīcās izpirka dažu stundu laikā. Ar izdevējiem jau noslēgta vienošanās par papildtirāžu, atklāj J.Sīlis. Enciklopēdiski izdevumi padomju laikos tika rindoti sekcijās, bet vai mūsdienu cilvēkiem tie ir svarīgi? «Ārkārtīgi vērtīgie izdevumi lielā mērā veido mūsu tautas mantojumu. Diemžēl man jāatzīst, ka aptuveni puse no grāmatām nav domu bagātinošas, brīžam liekas – kāpēc jātērē papīrs grāmatām par to, kā divās dienās kļūt laimīgam, bagātam vai notievēt?» retoriski vaicā J.Sīlis. «Es priecājos atkārtoti drukāt ikvienu dzejas krājumu vai nozīmīgākos izdevumus pasaules literatūrā. Šādi pasūtījumi ir indikācija, ka viss vēl nav zudis – cilvēki vēl iedziļinās un novērtē, ja tā var sacīt, visi vēl neesam divās dienās notievējuši.»
Metiens dzejai un bestselleriem atšķiras būtiski, stāsta «Jelgavas tipogrāfijas» šefs. Specifiska literatūra nereti tiek drukāta tirāžā, kas pat nepārsniedz 2000, bet daiļliteratūras izdevumi – parasti 3000 – 5000. J.Sīlis piebilst, ka tomēr nevajag noniecināt grāmatas spēju izklaidēt: «Vari divas stundas pavadīt kino vai arī vairākas dienas baudīt nopirktu grāmatu, iztērējot pat mazāk nekā par kinobiļeti, popkornu un degvielu. Grāmatas cenu veido daudzi faktori, tipogrāfijas izmaksas ir tikai daļa, bet visdārgākā ir pati realizācija. Autori nesaņem tik, cik vajadzētu saņemt, arī pašas izdevniecības reizēm nopelna maz. Tā kā tirāžas ir mazas, visas izmaksas tiek sadalītas uz salīdzinoši nelielu skaitu grāmatu.»
Nelielais metiens neesot tikai mūsu valsts mazā tirgus īpatnība, stāsta J.Sīlis, arī lielvalstu izdevniecības, piemēram, Vācijas, nereti pasūta mazas tirāžas, jo «izdevēji baidās riskēt, tāpēc vispirms pārliecinās par pārdošanas panākumiem ar grāmatām nelielā skaitā».
Runā klientu valodā
Aizvadītajos gados Eiropā ik gadu tiek nodrukāti aptuveni 530 000 dažādu nosaukumu izdevumi. «Jelgavas tipogrāfija» pērn iespiedusi ap 2000 nosaukumu izdevumus jeb 3,5 miljonus vienību. «Plānoju, ka piecu līdz septiņu gadu laikā dubultosim apjomu,» J.Sīļa optimismu balsta vērā ņemamie panākumi.
Ražotnes uzturēt, pamatojoties tikai uz vietējo pieprasījumu, nebūtu iespējams, uzskata J.Sīlis. «Eksportējam vairāk nekā 50 procentu produkcijas, un ar to Latvija var lepoties – mēs mākam, varam un izdarām. Tiesa, tāpat kā mēs piesaistām ārvalstu klientus, vietējās izdevniecības var mierīgi pasūtīt grāmatas drukāt Polijā vai Lietuvā.» Tomēr lielākoties pašmāju izdevniecības sadarbojoties ar vietējiem poligrāfijas uzņēmumiem.
Klienti Vācijā, Krievijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, J.Sīlis uzskaita veiksmīgākos ārējās tirdzniecības piemērus. «Jelgavas tipogrāfijas» odziņa ir darbinieki, kas pārzina valodas, lai ar katru klientu runātu viņa valsts valodā.
Kopumā tipogrāfijā nodarbināti 108 cilvēki, lielākā daļa ražošanā – ap 80. «Vēlamies saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu, bet ražošanas efektivitāti attīstīt, ieviešot aizvien modernākas tehnoloģijas,» atzīst valdes priekšsēdētājs. Parasti tas nozīmē, ka mašīnas kļūst gudrākas, bet darbinieku skaitu samazina, taču «mūsu mērķis nav ar jaudīgu ražošanas līniju aizstāt darbiniekus, mēs, gluži pretēji, pērkot iekārtas, gribam ražot vairāk, nevis atlaist cilvēks.» ◆
