SIA «Jelgavas tipogrāfija» būtiski kāpina ražošanas tempus un par savu peļņas veiksmi sauc pievēršanos eksportam.
Šonedēļ grāmatu mākslas konkursā «Zelta ābele 2010» no 42 nominētajām grāmatām 25 tapušas «Jelgavas tipogrāfijā», un no deviņām nominācijām piecās jelgavnieku iespiestie darbi saņēmuši galveno balvu. «Pievēršam īpašu uzmanību, lai produkts izskatītos labi, un mūsu panākumu atslēga ir strādājošie, kam šis darbs patīk,» saka SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis. Jaunas iekārtas un tirgiKad 2007. gadā «Jelgavas tipogrāfija» pameta telpas pilsētas centrā Raiņa ielā un, investējot divarpus miljonus latu, uzbūvēja pilnīgi jaunu ražotni Langervaldes ielā, uzņēmumam bija ziedu laiki, kas nesolīja grūtības tuvākajos gados. Toreiz «Jelgavas tipogrāfija» gadu beidza ar vēsturiski lielāko apgrozījumu (3,71 miljonu latu) un 760 tūkstošu latu peļņu. Taču līdz ar krīzes sākumu līksmība pāraugusi galvassāpēs gan uzņēmuma vadības komandai, gan bankai. 2008. gads tika noslēgts ar 3,57 miljonu apgrozījumu un vairs tikai 13,3 tūkstošu latu peļņu, bet jau 2009. gads nāca ar 190 tūkstošu zaudējumiem. Toties pērn bijusi 300 tūkstošu latu peļņa. Tas bija ne tikai lielu grūtību, bet arī labu mācību gads, tagad atzīst J.Sīlis. Vērienīgās investīcijas, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā pārsniegušas jau piecarpus miljonus latu, tipogrāfiju nevis iegāzušas bedrē, bet gan ļāvušas salīdzinoši viegli no tās tikt laukā. «Lielākā daļa jauno iekārtu ražotas Vācijā, Japānā un ASV, tās ir augstas tehnoloģijas, ar ko tagad varam konkurēt,» J.Sīlis skaidro, ka tādējādi strauji izdevās apgūt ārvalstu tirgus. Pirms pāris gadiem poligrāfija Latvijā praktiski apstājās, un uzņēmumam, kas patlaban aizņem trešo daļu no vietējā grāmatu iespiešanas tirgus, tas bija smags trieciens. «Esam veiksmes stāsts eksporta jomā,» viņš saka. Līdz krīzes sākumam uz ārvalstīm aizceļoja mazāk nekā 30 procenti grāmatu, bet tagad jau vairāk par pusi iespieddarbu nonāk 13 valstīs, lielākoties Zviedrijā, Somijā, Vācijā un Krievijā. Patlaban poligrāfijas industrija ar «politiskajām mikrosāpēm» tiek galā viegli, un pagājušajā gadā nozarē piedzīvots 20 procentu apgrozījuma kāpums pret 2009. gadu, saka J.Sīlis. Šis gads sācies vēl optimistiskāk, viņš rēķina pirmo trīs mēnešu rādītājus un secina – apgrozīts par 25 procentiem vairāk nekā tādā laika posmā pērn. Grāmatai roku pieliek 80 cilvēku«Jelgavas tipogrāfijai» no krīzes ne tikai izdevies strauji tikt laukā, bet arī no grūtībām lielā mērā pasargāt savus darbiniekus. J.Sīlis stāsta, ka strādājošo skaitu nācies samazināt tikai nedaudz, tāpat arī algu samazinājums neesot bijis tik jūtams kā citās nozarēs, jo ekonomikas krituma gadā tās vienu reizi samazināja par 10 – 15 procentiem. «2009. gads mums bija sāpīgākais,» J.Sīlis apgalvo – tagad atkal pakāpeniski kāpina gan darbinieku skaitu, gan samaksu. Vidējā alga «Jelgavas tipogrāfijā» esot 520 latu pirms nodokļu nomaksas. Patlaban tipogrāfijā nodarbināti 105 strādājošie, lielākoties jelgavnieki, daudz arī Ozolnieku iedzīvotāju un daži no Rīgas. J.Sīļa teikto, ka strādājošie mīl savu darbu, apliecina tas, ka darbinieki faktiski nemainās, «Jelgavas tipogrāfijā» strādā gadiem un tur arī apguvuši arodu, jo poligrāfijā speciālistus mūsu valstī vairs negatavo. Vairums nodarbināti ražošanas procesā. Kā teic uzņēmuma vadītājs, grāmata, līdz iegūst pilnīgu izskatu, ražotnē «iziet caur 80 roku pāriem». Latvijā Mēneša laikā «Jelgavas tipogrāfijā» iespiež 150 tūkstošus grāmatu cietajā sējumā un līdz 100 tūkstošiem – mīkstajā. Par nodokļu politiku nežēlojasJ.Sīlis ir viens no retajiem uzņēmējiem, kurš nesūrojas par Latvijas nodokļu politiku. «Ar Valsts ieņēmumu dienestu mums ir labas attiecības. Protams, uzņēmēji priecātos par mazākiem nodokļiem, taču pavilkt varam,» viņš saka un uzsver, ka jebkurai uzņēmējdarbībai jābūt balstītai uz nodokļu maksāšanu, nevis nemaksāšanu, jo citādi tiek kropļota ekonomikas vide. Viņš nav priecīgs, ka PVN grāmatām pēkšņi palielināts no samazinātās uz pamata likmi, taču par to nežēlojas. «Vienīgi grūti ir tad, ja nodokļi mainās strauji. Valdība varētu vismaz trīs mēnešus vai pusgadu iepriekš ziņot, kādas izmaiņas sagaidāmas, lai varam pielāgoties,» saka J.Sīlis. Pagājušajā gadā no apgrozītajiem 3,8 miljoniem latu «Jelgavas tipogrāfija» nodokļos samaksājusi 372,87 tūkstošus latu. Latvieši mīl grāmatasNo poligrāfijas viedokļa runājot, grāmatas vāka dizains esot ļoti būtisks, lai to pirktu, taču vēl svarīgāk – vai grāmata iesieta cietajos vai mīkstajos vākos, jo no tā vismaz vietējā tirgū atkarīgs, cik gatavi par šo produktu būs maksāt pircēji. Lai gan tipogrāfijas izmaksas no veikalā redzamās cenas veido tikai 10 – 20 procentu (lielākā daļa ir tirdzniecības, izdevniecības un autora izmaksas). J.Sīlis vērtē, ka latviešiem vēl arvien lielā cieņā ir izdevumi cietajos vākos, pretēji, piemēram, Anglijai. Latvijā grāmata nereti kalpo arī kā prezentācijas materiāls, ar ko palielīties citiem. «Tā ir attieksme pret grāmatu. Daudz kur ir tā – nopērk, izlasa un izmet miskastē vai labākajā gadījumā nodod makulatūrā. Mēs, latvieši, laikam vairāk gribam to turēt plauktā, līdz ar to arī kvalitātei jābūt labākai,» novērojis tipogrāfijas šefs.Drukā maz, bet vairākās reizēsRunājot par grāmatu patēriņu vietējā tirgū, J.Sīlis teic, ka nozare nejūtas apdraudēta, jo grāmatas lasītāji vēl aizvien grib redzēt taustāmā veidā, nevis lasīt internetā. Katru dienu «Jelgavas tipogrāfija» izpilda piecus līdz desmit pasūtījumus. Lasītākie tradicionāli ir tā sauktā vieglā žanra izdevumi. Piemēram, pēdējā laika lielākās tirāžas bijušas jauniešu kulta grāmatām «Krēsla» un «Meitene ar pūķa tetovējumu». 15 000 eksemplāru vienā reizē jau skaitās ļoti liela tirāža gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, teic J.Sīlis, piebilstot, ka pēdējos gados izdevēji kļuvuši piesardzīgi – labāk piecos piegājienos nodrukā pa 2000 grāmatām, nevis vienā reizē piekrauj noliktavu, ko varbūt nespētu iztukšot.
