Kopš tā sauktajām izšķirošajām vēlēšanām jau pagājušas divas nedēļas, gandrīz vai viss Saeimas personālsastāvs jau ir noskaidrojies.
Kopš tā sauktajām izšķirošajām vēlēšanām jau pagājušas divas nedēļas, gandrīz vai viss Saeimas personālsastāvs jau ir noskaidrojies. Tomēr Valsts prezidente arī pēc tikšanās ar visu Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem vēl nevienu nav aicinājusi veidot valdību. Ministru prezidenta kandidātu sola nosaukt pirmajā Saeimas sēdē. Taču potenciālajiem valdības veidotājiem tas nav šķērslis, jo provizoriski lielākā daļa amatu jau ir sadalīti un pat sarindoti pēc prioritātēm. Vienīgi ar potenciālo valdības deklarāciju ««Jaunais laiks» un ko» vēl nesteidzas. Tiek solīts, ka iespējamās valdības deklarācijas uzmetums tiks publiskots nākamnedēļ. Šai sakarā Latvijas Pirmās partijas pārstāvis un ekonomikas ministra kandidāts Ainārs Šlesers pat paguvis norādīt, ka šīs valdības deklarācija būs vairāk deklaratīva un tajā netiks ietverti konkrēti izmērāmi solījumi. Līdz ar to nav skaidrs, kā sabiedrība varēs novērtēt valdības darbu, ja jau tā nav gatava uzņemties atbildību par konkrētām lietām.
Līdzīgi «Latvijas ceļam» («LC») un «tēvzemiešiem» arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) vadība nolikusi pilnvaras, pamatojot savu lēmumu ar morālo atbildību par neveiksmi 8. Saeimas vēlēšanās, kurās LSDSP nepārvarēja 5% barjeru. No saviem amatiem ir atkāpušies Juris Bojārs (partijas priekšsēdētājs), Valdis Lauskis, Jānis Ādamsons (partijas priekšsēdētāja vietnieki) un Jānis Dinēvičs (partijas ģenerālsekretārs). Tomēr LSDSP vadībai šajā gadījumā noteikti ir citi motīvi nekā «LC» un «tēvzemiešiem», jo līdzšinējais partijas priekšsēdētājs J.Bojārs ir publiski atzinis, ka atkal pretendēs uz partijas priekšsēža amatu. Turklāt LSDSP pašlaik nav izteikta opozīcijas spārna ar spilgtu līderi, kas varētu pretendēt uz partijas vadītāja amatu. No tā atliek secināt, ka visdrīzāk LSDSP saglabās līdzšinējo vadību un Bojāra diktatūra turpināsies vismaz līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Trešdien par sevi atkal atgādināja nacionālboļševiki, organizējot nesankcionētu pulcēšanos pie kāda Čaka ielas nama, kā rezultātā ap simts cilvēku liels pūlis bloķēja satiksmi un radīja virkni citu nekārtību. Viss tracis tika sacelts kādas Natālijas Širšinas dēļ, kuru ar tiesas spriedumu bija paredzēts izlikt no dzīvokļa. Jāpiebilst, ka minētā kundze jau vairākus gadus iepriekš tika brīdināta, ka viņai dzīvoklis būs jāatstāj, jo mājas īpašnieks iecerējis veikt kapitālo remontu. Proti, ikdienišķa situācija, bet tikai ne šajā gadījumā, jo nacionālboļševiku organizētais cilvēku pūlis bija ieradies ne jau aizstāvēt pilsones Širšinas intereses, bet gan sniegt viesizrādes Krievijas televīzijas kompānijām, kas bija ieradušās atspoguļot šo notikumu. Protams, Krievijas televīzijas žurnālistu interpretācijā Latvijai atkal tika pārmesta naidīgā attieksme pret krievvalodīgajiem. Atliek secināt, ka šī bija kārtējā Latvijai naidīgo spēku (nacionālboļševiki un viņu domubiedri) veiksmīgā provokācija.
Vašingtonas apkaimē jau trešo nedēļu turpinās slepkavību sērija, kurā snaipera uzbrukumos nogalināti deviņi, bet ievainoti divi cilvēki. Slepkava savus upurus izraugās nejauši, jo starp nogalinātajiem ir kā nepilngadīgie, tā padzīvojuši cilvēki. Līdz šim snaiperis ir šāvis ar lielu precizitāti, kas liek domāt, ka viņš ir profesionālis, turklāt slepkavības tiek veiktas no liela attāluma. Prezidents Džordžs Bušs paudis riebumu par šiem noziegumiem un aicinājis atbildīgos dienestus veltīt visas pūles, lai iespējami ātri notvertu sērijveida slepkavu. Izmeklēšanā jau iesaistījies arī Pentagons, bet par snaipera uzbrukumu izmeklēšanu atbildīgais policijas šefs paziņojis, ka izmeklēšanā panākts zināms progress.
Pirms iespējamā kara ar ASV Irākas prezidents Sadams Huseins ieguvis 100% atbalstu referendumā par savu pilnvaru pagarināšanu vēl uz septiņiem gadiem. Turklāt Sadama Huseina vietnieks Izats Ibrahims norādījis, ka referendumā iedzīvotāji piedalījušies 100%. Laikam lieki piebilst, ka tautas nobalsošanu stingri kontrolēja valdība un tajā nepiedalījās neatkarīgie novērotāji, arī citi prezidenta amata kandidāti, protams, netika izvirzīti. Huseins Irākas prezidenta posteni ieņem jau kopš 1979. gada. Šādus referenduma rezultātus būtībā ir pat grūti komentēt, jo tie atgādina tos spožos laikus, kad arī LPSR iedzīvotāji ar smaidu uz lūpām devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu par vienīgo iespējamo komunistiskās partijas sarakstu.
Šonedēļ atkāpusies Nīderlandes valdība, kurai bija lemts īsākais mūžs pēckara periodā (87 dienas). Premjers Jans Peters Balkenende norādījis, ka neredz vairs iespējas auglīgai sadarbībai koalīcijā. Strīdi valdības koalīcijā sākušies sakarā ar plānoto ES paplašināšanos 2004. gadā. Pastāvējušas iekšējas nesaskaņas labēji populistiskajā nelaiķa Pima Fortoina vadītajā partijā, kas iestājusies par radikālāku imigrācijas politiku un nepieciešamību novilcināt ES paplašināšanās procesu. Domājams, ka jau tuvākajā laikā Nīderlandes parlaments lems par ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Pēc prognozēm, tās varētu notikt jau šogad.
