Labklājības ministrijas Nacionālais vides veselības centrs aptaujājis iedzīvotājus par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku un viņa veselību.
Labklājības ministrijas Nacionālais vides veselības centrs (NVVC) aptaujājis iedzīvotājus par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku un viņa veselību. Aptaujas tapšanā ir piedalījušies NVVC novadu un rajonu Vides veselības centru speciālisti.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā cilvēki Latvijā vērtē vidi, kurā viņi dzīvo, un pievērst uzmanību tam, kā apkārtējā vide, kurai bieži nepiešķiram lielu vērību, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu.
Kaut gan iegūtās atbildes, protams, ir subjektīvas, zinātnieki uzskata, ka pašvērtējums ir viens no būtiskiem indivīda veselības rādītājiem.
Aptaujas dalībnieki ir atbildējuši uz jautājumiem par uztura, dzeramā ūdens kvalitāti, mājokļa raksturojumu, dzīvesveidu un darba vidi, stāstījuši, cik bieži un ar kādām hroniskām slimībām slimojuši, vai guvuši darba vai sadzīves traumas un kā tas ir iespaidojis viņu veselību.
Pēc nejaušas izlases metodes aptaujāti 1129 Latvijas iedzīvotāji visos novados, kur sociāli ekonomiskā situācija atšķiras, un vienmērīgi visās vecuma grupās no 16 līdz 70 gadiem. 85,8 procenti aptaujāto dzīvo ģimenēs, un 59,85 procentiem no viņiem ir viens bērns, bet 30,75 procentiem– divi. Mēneša vidējie ienākumi vienam ģimenes loceklim bijuši no 38 latiem (27,55 procentiem) līdz 150 latiem (2,75 procentiem).
Savu uzturu par veselīgu un pietiekamu atzīst nepilna trešā daļa valsts iedzīvotāju. Vidēji 3,7 procenti cilvēku bieži jūtas nepaēduši. Biežāk lietotie pārtikas produkti ir maize, kartupeļi, saknes un dārzeņi, piens un piena produkti. Būtisks faktors ikdienas uztura izvēlē ir ienākumi.
Rīgas rajona iedzīvotāji visbiežāk ir neapmierināti ar ūdens piegaršu, bet pārējo reģionu iedzīvotāji – ar nosēdumiem tajā.
Ar sportu vairāk nodarbojas vīrieši, kā arī iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 19 gadiem, ar augstāko izglītību un iedzīvotāji, kas strādā intelektuālu darbu birojā un apkalpojošā sfērā.
Iedzīvotāju nodarbošanās ir visbūtiskākais faktors, kas ietekmē svaigā gaisā pavadītā laika ilgumu. Sievietes ārā uzturas vairāk nekā vīrieši. Paaugstinoties izglītības līmenim, samazinās svaigā gaisā pavadītā laika ilgums. Šajā gadījumā, iespējams, pastarpināti izpaužas nodarbinātības faktors.
Vīrieši smēķē vairāk nekā sievietes. Visbiežāk regulārie smēķētāji ir vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem. Izglītība izrādījusies pozitīvs faktors smēķēšanas biežuma samazināšanā.
Attieksmi pret alkoholu nosaka dzimums, vecums, izglītība, nodarbošanās veids, ienākumi. Vīrieši to lieto biežāk nekā sievietes. Vismazāk atturībnieku ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem. Paaugstinoties izglītības līmenim, samazinās pilnīgu atturībnieku skaits. Alkoholu katru dienu biežāk lieto bezdarbnieki.
Iedzīvotāju apmierinātību ar savu miega režīmu būtiski ietekmē dzīvesvieta, dzimums, vecums, nodarbošanās veids.
Pēdējo divu gadu laikā atvaļinājumā, par kuru saņemta samaksa, visretāk bijuši rīdzinieki. Vīrieši atvaļinājumu izmantojuši mazāk nekā sievietes. Augot izglītības līmenim, palielinās cilvēku skaits, kas izmantojuši atvaļinājumu. Visretāk tajā devušies lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošie.
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. 77,5 procenti respondentu mīt daudzdzīvokļu namos, 22,5 procenti – personīgajās mājās. Populārākie būves materiāli ir ķieģeļi, dažādi betona veidi un koks.
Izplatītākie kukaiņi un grauzēji mājokļos ir peles un prusaki. Retāk žurkas, kodes un faraonskudras.
Temperatūru mājokļos iedzīvotāji pārsvarā vērtē kā normālu vai augstu. Aptuveni vienāds skaits iedzīvotāju sūdzas par paaugstinātu un pazeminātu istabas temperatūru ziemā (attiecīgi 23,8 un 20,9 procenti).
Mitrums mājokļos pārsvarā tiek vērtēts kā vidējs. Paaugstināts tas ir betona ēkās, bet pazemināts – koka namos. 22,4 procenti no aptaujātajiem norāda, ka viņu dzīvokļos ir pelējums.
Par hroniskām vainām sūdzas 37 līdz 52 procenti iedzīvotāju, kam vērojamas alerģiskas reakcijas, savukārt liela daļa to respondentu, kas slimo ar hroniskām kaitēm, sūdzas par klepu, alerģiskām iesnām, acu asarošanu, ādas reakcijām. Biežāk par veselību sūdzas tie, kuri dzīvo betona ēkās un kuru dzīvokļos temperatūra ir zem normālās. Ar hroniskām kaitēm vairāk sirgst respondenti vecumā pēc 50 gadiem. Hroniski slimo aptaujāto visvairāk ir Kurzemē. No aktīvā vecuma grupām vairāk par hroniskām vainām sūdzas rūpniecībā un celtniecībā nodarbinātie, mazāk – birojos un apkalpojošajā sfērā intelektuālo darbu strādājošie.
Izplatītākie dzīvnieki, ko tur cilvēki, ir kaķi un suņi. Par klepu un acu asarošanu biežāk sūdzas kaķu saimnieki.
No aptaujātajiem pēdējā gada laikā dažādas traumas guvuši: 15,8 procenti – sadzīvē, 5 procenti – darbā, 4,6 procenti – satiksmes negadījumos (biežāk vīrieši nekā sievietes). Kurzemē traumas ir atzīmētas biežāk nekā citos reģionos.
Ar savu darbu apmierināti 94,2 procenti strādājošo. Viskritiskākā attieksme pret to ir cilvēkiem ar vidējo izglītību, bet visvairāk apmierināti ir respondenti ar augstāko izglītību.
Jo augstāks atalgojums, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Ar savu nodarbošanos visbiežāk apmierināti iedzīvotāji Vidzemē un Latgalē, vismazāk – Zemgalē.
Novērtējot darba apstākļus, gandrīz trešdaļa atzinusi tos par smagiem. To vidū vairāk bijis vīriešu un jauniešu. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni mazāk strādā fizisku darbu.
78,5 procenti aptaujāto pozitīvi novērtējuši savstarpējās attiecības kolektīvā. Vispozitīvāk noskaņoti respondenti vecumā līdz 19 gadiem. Par priekšnieka un padotā attiecībām darba vietā pozitīvi izteikušies 78 procenti aptaujāto.
Ar savām ģimenes attiecībām ir apmierināti 61,5 procenti aptaujas dalībnieku, savukārt nav apmierināti 27,4 procenti. Pozitīvu vērtējumu snieguši studenti un skolēni, mājsaimnieces, savukārt pretējās domās bijuši bezdarbnieki. Jāsecina, ka bezdarbs ģimenē veicina arī attiecību pasliktināšanos.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzinusi, ka viņu darba devēji nerūpējas par padoto veselības uzlabošanu. Lai uzlabotu darba ņēmēju veselību, visvairāk priekšniecība izvēlas veselības apdrošināšanu un profilaktiskās apskates. Kritiski noskaņoti vairāk bijuši vīrieši nekā sievietes.
Brīvajā laikā aptaujātie darbojas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos un sabiedriskajās organizācijās. Pašdarbībā vairāk piedalās sievietes. Dažādās aktivitātēs vairāk iesaistās jaunieši, mazāk – rūpnīcu strādnieki, celtnieki u.tml., kā arī lauksaimnieki un mežsaimnieki.
Pensionāri vairāk nekā citu grupu pārstāvji iekļaujas draudzes darbā.
