Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju Aivaru Veisu intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
Visos Latvijas Pasta (LP) publiski pieejamos gada pārskatos kā uzņēmuma galvenie resursi minēti motivēti darbinieki, attīstīts pasta nodaļu tīkls un tehnoloģijas. Tikai 2004. gadā, kad Latvija jau bija iestājusies ES, sava darba gada ziņojumā LP vadība atzina, ka pastnieku algas nav konkurētspējīgas, savukārt pasta nodaļas nav remontētas vairākus gadu desmitus. Nākamos piecus audzis atjaunoto nodaļu skaits, atalgojums un motorizētā transporta vienību skaits. Tagadējais uzņēmuma šefs Aivars Veiss valdes priekšsēdētāja amatā nokļuva pērn oktobra beigās, kad jau pilnā sparā bija sākusies preses abonēšanas kampaņa. Uz LP viņš pārnāca no Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktora amata. Pēc nepilna gada darba mēnesi pirms nākamās abonēšanas kampaņas A.Veisa teiktais liecina, ka pamatīgu auditu viņš īstenojis arī pastā – ik mēnesi no LP aiziet vai tiek atlaisti ap 60 darbinieku, bet viņu vietā pieņem četras reizes mazāk pastnieku. A.Veiss intervijā «Ziņām» sola, ka jau drīzumā visi preses iznēsātāji būs smaidīgi, Jelgavā avīzes no nākamā gada piegādās divas stundas agrāk, bet pasta pakalpojumus no nerentablajām un tādēļ slēdzamajām lauku nodaļām, lai neciestu iedzīvotāji, pārņemšot vietējie veikali un degvielas tirgotāji. Jāpiebilst, ka visi «Ziņās» saņemtie jautājumi par pasta piegādes problēmām konkrētās adresēs nodoti LP, kas sola tās izvērtēt un atrisināt. – Gada sākumā tika slēgta RAF dzīvojamā masīva pasta nodaļa, pakalpojumus pārceļot uz grūtāk pieejamo un mazāk apmeklēto nodaļu Garozas ielā. Iedzīvotāji to uztvēra ļoti negatīvi. Vai telpu izmaksas ir vienīgais nosacījums, ko ņemat vērā šādos gadījumos? RAF nodaļas bijusī vadītāja pirms gada pati sūdzējās, ka noliktavas telpas par mazu. Divas apvienot šajā vietā nebija iespējams. Sevišķi tāpēc, ka vadītāja izvērsa plašu kampaņu sevis aizstāvībai. Garozas ielas nodaļa tagad strādā rentabli. Mums bija saruna ar Rāviņa kungu. Viņš solīja palīdzēt piemeklēt citas telpas, kuras būtu vieglāk pieejamas RAF masīva iedzīvotājiem. Viņš apgalvoja, ka tādu pašvaldībai Rīgas ielas apkaimē ir daudz, turklāt tukšas un neizīrējamas, taču līdz šim brīdim piedāvājumu neesam saņēmuši. Domes vadītājs arī gribēja, lai centra nodaļā papildinām darbinieku skaitu ar vēl vienu operatoru, jo tur veidojās rindas. Mēs to izdarījām.*– Pagājušo gadu LP beidza ar 159 tūkstošu latu zaudējumiem. Vai nav tā, ka daļēji tie rodas slēgto nodaļu dēļ? Novada iedzīvotāji, piemēram, no Platones, saka – pasta pakalpojumus vairs neizmanto, jo kopš nodaļas slēgšanas tuvākā ir 10 kilometru attālumā. Slēdzot nodaļas, mēs mazliet zaudējam, taču daudz vairāk ietaupām izdevumu sadaļā. Bijušā Jelgavas rajona teritorijā janvārī no 23 palikušajām nodaļām tikai 11 bija rentablas, martā un aprīlī – 19, bet vasarā 15 strādāja ar peļņu. Jelgavā visas sešas nodaļas kļuvušas rentablas. Lai tiktu vaļā no zaudējumiem laukos un pasta pakalpojumus saglabātu pieejamus, tagad mēģinām realizēt tā saucamo starpniecības projektu. Zaļenieku, Valgundes, Līvbērzes, Vircavas, Lielvircavas, Jēkabnieku, Lielplatones, Nākotnes un Branku nodaļas, kaut arī tās ir nerentablas, neslēgsim, bet meklēsim risinājumus. Mēģināsim tās salikt kopā ar vietējo veikalu vai degvielas uzpildes staciju. Ja tur pārdod pienu, maizi, gaļu un alkoholu, kāpēc nevarētu saņemt pasta pakalpojumus? Pašlaik Latvijā tā jau darbojas piecas nodaļas, tuvākā ir Pilsrundālē. Ja divi nabagi saiet kopā, viņi ietaupa ar jumtu uz galvas, apkuri, algām.– Cik drīz Jelgavas pusē tas notiks, un vai tas nozīmēs arī darbinieku skaita samazināšanu?Biznesa plāns paredz, ka līdz 118 nodaļām pārveidosim šogad un tikpat nākamgad. Jā, darbinieku varētu kļūt mazāk. Taču klienti necietīs, gluži pretēji – pasta pakalpojumi kļūs pieejamāki, jo tos varēs saņemt veikaliņa darba laikā, arī brīvdienās. – Vairāki jautājumi ir par noklīdušām vēstulēm vai nepareizi iemestu pastu. Piemēram, Celtnieku ielā vienai privātmājai divi saimnieki. Katram sava pasta kastīte, bet uz vienas nav norādīts īpašnieka uzvārds. Visas kaimiņam adresētās vēstules regulāri tiek iemestas blakus kastītē. Diemžēl šī nav lokāla problēma. Jaunie valdības noteikumi paredz, ka pasta kastītēm jābūt identificējamām, bet lielā daļā gadījumu uz tām nekas nav rakstīts. Tā ir sistēmiska problēma un kļūda, ko cenšamies risināt. Īpaši tas aktualizējas vasarās, kad daudzi pārceļas uz dārzkopības sabiedrībām, sūtījumus pāradresē, bet šajos «labirintos» grūti orientēties. Šai klientei būtu jāiet pie kaimiņa un jāaicina uz pasta kastītes uzrakstīt savu uzvārdu. Sūtījumu nogādāšana atpakaļ pastā problēmu neatrisinās, jo pastnieks tāpat tos nesīs uz šo adresi. – Daudzi sūdzas, ka pastu nes vēlu. Vai normāli, ka, piemēram, Cepļu ielā privātmājā pulksten 15.30 avīze vēl nav pastkastītē? Ko iedzīvotājiem darīt šādās situācijās?Jelgavā prese jāpiegādā līdz pulksten 15, bet ārpus pilsētas – līdz tās pašas darbdienas beigām. No nākamā gada rajonu centros avīzes būs jāiznēsā līdz pulksten 13. Ekonomisku apsvērumu dēļ ārpus Rīgas laikrakstus, pensijas un vēstules tagad piegādā vienā gājienā, līdz ar to pastnieks dodas ceļā astoņos no rīta. Par savlaicīgi nesaņemtu presi lūgums ziņot pa tālruni 67008001, lai varam ne tikai atrisināt šo problēmu, bet arī izvērtēt, vai tā nav sistemātiska pastnieka kļūda. Ja avīzes būtu jāpiegādā agrāk, vajadzētu vairāk pastnieku, taču tad viņiem sanāktu mazāk darba un jāsamazina alga. Jelgavas «motorizētie» pastnieki pašlaik saņem ap 235 latiem «uz papīra».– Kā mazais atalgojums ietekmē darbinieku profesionalitāti?Pašlaik vērtējam pastā strādājošos. Esam beiguši vērtēt nodaļu darbiniekus un operatorus. Gribam būtiski uzlabot darbu ar klientiem, jo darbinieki – 1600 operatoru un tikpat pastnieku – ir mūsu seja. Administrācija ir atbildīga par to, ja darbiniekam uztic pienākumus, kurus tas nevēlas veikt vai nav šim darbam piemērots. No tā cieš klienti, pasta reputācija un pats darbinieks. Piemēram, ja kopš dzimšanas ir dusmīga sejas izteiksme un kašķīgs raksturs, nav pareizi, ka tādu priekšnieks spītīgi tur darbā ar klientiem. Nav vērts šādam cilvēkam mācīt pārdošanas prasmi, gribēt laipnu attieksmi un saskarsmi ar cilvēkiem. Tad viņš jānorīko vairāk atbilstošā darbā – varbūt kaut ko skaitot, šķirojot viņš var izpaust savu pedantismu. Nevajag visus mācīt visam. – LP nav liela kadru mainība?Ik mēnesi darbu pastā pamet ap 60 cilvēku, bet vietā tiek pieņemti padsmit. No vairāk nekā 5000 strādājošo gada sākumā tagad palicis 4991 darbinieks. Lielākā problēma pastam pēdējos gados bijusi tā, ka tas nav spējis pielāgoties sava biznesa apjomam. LP ir daudz ienākumus nenesošu aktīvu, turklāt pasts nav bijis pietiekami elastīgs, pielāgojot darbaspēku krītošajam biznesa apjomam. Lielākā daļa no tiem, kas pamet darbu pastā, ir nodaļu operatori, bet ir arī pastnieki. Uz 5000 darbiniekiem tāda mainība nav daudz.– Vai LP notiek «tīrīšana»? Nevajag to tā vulgarizēt. Vienkārši notiek sarunas, veicam profesionālo pārbaudi un noskaidrojam vēlmes mācīties, attīstīt sevi. Daļa tad saprot, ka nevajadzētu mocīt sevi, klientus un kolēģus. Šis process kā jebkuras pārmaiņas nav vieglas. Bet, ja vēlamies pastu padarīt tuvāku klientiem, citas izejas nav. – Vai no tā jāsaprot, ka arī 4991 darbinieks LP ir par daudz?Pilnīgi noteikti – tas drīzāk ir par daudz, nekā mums trūktu cilvēku. – Kā sekmējusies pavasarī īstenotā reforma, liekot pastniekiem braukt ar savām mašīnām? Šis bija labākais taupīšanas variants, starp kuriem bija iespēja palielināt pakalpojumu, piemēram, pastmarku, cenas vai samazināt pastnieku algas. Daļa darba mašīnas izpirka, citiem pārformējām līzinga līgumus, kas bija starp pastu un līzinga kompāniju. «Ņivas» izpirka visas, par franču mašīnu (domātas lielā skaitā iepriekš iegādātās «Renault» vieglās kravas mašīnas – red.) piemērotību pasta darbam negribu izteikties, taču pilnpiedziņas auto arī papirka. Pastniekiem tagad sedzam degvielas izdevumus un maksājam četru santīmu amortizācijas maksu par katru nobraukto kilometru. – Pastnieki bažījas par gaidāmajām izmaiņām algas aprēķinā, apšauba, vai tās būs taisnīgas. Turpmāk maksāšot par paveiktā darba apjomu, bet piegādātās preses un korespondences daudzums ir ļoti atšķirīgs. «Pastnieks nav vainīgs, ja viņa apkalpes rajonā ir maz juridisku iestāžu vai arī cilvēki maz pasūta preses izdevumus,» raksta kāda pastniece.Šo kārtību gribam ieviest jau labu laiku. Taču rēķinām, ka tādā gadījumā vienam alga palielinātos divas trīs reizes, bet citam nesanāktu pat minimālā. Tagad modelējam citus variantus, piemēram, ka 70 procentu ir pamatalga, desmit procentu tiek par darba kvalitāti, atlikušais – par paveiktā apjomu. Meklējam formulu, lai cilvēki strādātu motivēti. – Vai pastniekiem būs darba formas?Mēs ļoti gribētu, lai darbiniekiem būtu vienots vizuāls ietērps un viņi brauktu ar skaistiem auto, tērpušies glītās uniformās. Tiklīdz tas būs iespējams, to darīsim. * Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta skaidro: «Pēc A.Rāviņa un LP valdes priekšsēdētāja sarunas Īpašumu konversijas pārvaldes speciālisti sazinājās ar LP Pasta tīkla daļas vadītāju un piedāvāja izmantot pasta nodaļai telpas lielveikalā «Iki» Rīgas ielā. LP no šī risinājuma atteicās.»
