Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā viesojās draugi no kādas Ziemeļvalsts. Ciemiņi stāstīja, ka viņu pilsētā ieradušies vairāki simti bēgļu.
Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā viesojās draugi no kādas Ziemeļvalsts. Ciemiņi stāstīja, ka viņu pilsētā ieradušies vairāki simti bēgļu. Tas bija laiks pēc pirmā Irākas kara, un bija atbrīvota Kuveita. Pāri Eiropai vēlās pirmais bruņoto konfliktu izraisītais bēgļu vilnis. Pārsvarā viņi nāca no islama valstīm. Pilsētā ar vairāk nekā simts tūkstošiem iedzīvotāju tobrīd tas nešķita īpaši daudz. Ziemeļnieki bija iejūtības pilni pret jaunajiem iedzīvotājiem. Viņiem tie šķita aprūpējami, turklāt likās, ka, nonākuši miera un pārpilnības valstī, bēgļi ātri pieņems mītnes zemes paražas un tikumus. Kad ciemojāmies pie draugiem pēc pāris gadiem, līdzjūtīgais skatījums uz bijušajiem bēgļiem nebija tik rožains. Atskārtuši sociālās nodrošināšanas priekšrocības, viņi ātri vien to pieņēma kā pašu par sevi saprotamu. Bija sadūrušās divas dažādu kultūru un dzīves uztveres pasaules. Mums, kas esam auguši kristīgo vērtību pasaulē, šķiet, ka tā ir pareizāka. Saskaroties ar citu, esam apjukuši un nezinām, ko darīt.
Liekas, te stāstītajam nav sakara ar šausminošajiem pēdējo nedēļu notikumiem, kad pasauli, kas jau paspējusi pierast pie teroristu neprātīgajiem uzbrukumiem, satrauca notikumi Krievijā. Par teroristu uzbrukuma mērķiem bija izvēlētas pasažieru lidmašīnas, kurās “elles mašīnas” gandrīz vienlaicīgi iedarbināja sievietes pašnāvnieces. Ar pāris minūšu intervālu divu lidmašīnu katastrofā bojā gāja 89 cilvēki, kas, neko nenojauzdami, devās atpūsties pie jūras.
Bažas par terora aktu iespējamību Krievijā palielinājās, tuvojoties svētdien paredzētajām Čečenijas prezidenta vēlēšanām. Tās pagāja, bet jau nākamajā dienā Maskavā, vietā, kas simboliski nes Rīgas vārdu, nogranda kārtējais sprādziens. Arī šoreiz pašnāvniecei iedarbinot nāves rīku, bojā gāja desmit, bet ievainoti tika 54 nevainīgi garāmgājēji.
Vakar no rīta laikā, kad miljoniem bērnu devās uz skolu, kādā Ziemeļosetijas pilsētas skolā iebruka čečenu kaujinieku grupa. Pirmajā skolas dienā par ķīlniekiem tika sagrābts vismaz 400 cilvēku. Tāpat kā iepriekš, teroristu galvenā prasība bija – lai no Čečenijas tiktu izvesti Krievijas bruņotie spēki. Tas ir prātam neaptverami, ka cīņa par brīvību un neatkarību tiek slacīta ar nevainīgu cilvēku asinīm.
Jau gadu pēc bijušā Irākas diktatora Sadama Huseina gāšanas šajā zemē turpinās teroristiskām metodēm pārpilnais partizānu karš. Bojā iet tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju. Nemiernieku prasība ir svešā karaspēka izvešana.
Mums tas ir prātam neaptverami un nepiedodami, bet idejas un reliģiska fanātisma pārņemtiem cīnītājiem tas liekas pašsaprotami. Islama kaujiniekiem liekas, ka Francija pārkāpj arābu tautības sieviešu tiesības, meitenēm aizliedzot skolā ierasties tradicionālajās galvassegās. Tāpēc pašsaprotami un dabiski viņiem liekas saņemt ķīlniekus – Francijas pilsoņus – un draudēt viņus nogalināt, ja Francija nepiekāpsies un aizliegumu neatcels.
Liekas, ka, Rietumu pasaules taisnības pārņemti, esam sējuši vēju un tagad pļaujam tā radīto vētru. Jājautā – kam tas bija vajadzīgs? Ticamākais, atbilde ir netālu, tepat virspusē. Visur, kur pēdējās desmitgadēs uzliesmojuši nopietni bruņotie konflikti un iegūst naftu.
