Pāris jaunu darba vietu un 4000 megavatstundu no atjaunojamiem resursiem gada laikā iegūtas elektroenerģijas būs galvenie ieguvumi no jaunās biogāzes ražotnes, kas Vircavas pagastā uzcelta, kopā liekot vietējo zinātnieku un uzņēmēju prātus. Tomēr šī būs kārtējā stacija, kur siltums netiks izmantots lietderīgi, turklāt bažas raisa fakts, ka tuvējos laukos, neievērojot augu seku, gadu no gada tiks audzēta kukurūza.
Vircavas pagastā ceturtdien atklātā biogāzes ražotne ir pirmā Latvijā, kas projektēta mūsu valstī, bet ceturtā Jelgavas novadā. Uz zemnieku saimniecības «Zemgaļi JR» bāzes izveidotās ražotnes jauda ir 0,5 megavatstundas elektroenerģijas un 0,39 megavatstundas siltuma. Gada laikā 8000 stundu laikā uzņēmums saražos 4000 megavatstundu elektroenerģijas, par ko Latvijas patērētāji tam maksās paaugstinātu tarifu – saimniecība no valsts saņems 20 eirocentu (ap 14 santīmu par kilovatstundu) jeb vidēji 560 tūkstošus latu gadā. Palielinātu cenu valsts apņēmusies maksāt nākamos 20 gadus, bet pēc desmit gadiem tarifs plānots 80 procentu apmērā no 14 santīmiem. Nodarbināšot ap 80 strādniekuBiogāzes ražotnes «Zemgaļi» izveidē ieguldīti divarpus miljoni latu. Tās īpašnieki ir SIA «Zemgaļi JR» (45 procenti daļu) un SIA «Ecogen» ar akciju kontrolpaketi. Tās projektu vadītājs Ģirts Folmanis uzsver, ka jaunā ražotne sniegs virkni labumu – divas jaunas darba vietas operatoriem, astoņiem strādniekiem izejvielas sagādē, kā arī 70 netieši ar šo ražotni saistītu darba vietu. Par nozīmīgu ieguvumu viņš sauc reģionu attīstību, jo «Ecogen» plāno uzbūvēt vēl piecas biogāzes stacijas Vidzemē un Latgalē, valsts ekonomikā turpmāk ik gadu iepludinot ap 100 miljoniem latu. Bažas par augšņu noplicināšanuLai nodrošinātu biogāzes ražotnes darbu, gada laikā tai nepieciešams 1200 tonnu kukurūzas masas. Pusi izaudzēšot pašu zemnieku saimniecībā, bet otru pusi iepirks no tuvējiem lauksaimniekiem, skaidro SIA «Ecogen» valdes loceklis Artjoms Grivkovs. Kopumā ražotnes darbībai ar kukurūzu ik gadu būs jāapsēj ap 400 hektāru zemes.Tik lielu platību atdošanu kukurūzai par draudu sauc Biogāzes asociācijas šefs Andis Kārkliņš. «No agronomiskā viedokļa tur būs problēmas, jo augu seka – nekāda,» viņš vērtē. Turpretī LLU profesors pļavkopības eksperts Aleksandrs Adamovičs, kurš pats ar padomiem dalījies «Ecogen» ražotnes izveidē, aicina necelt paniku. Pēc viņa teiktā, Latvijā, sevišķi Vidzemē un Latgalē, ir daudz neapstrādātu zemju. Par Zemgales auglīgo augšņu noplicināšanu viņš runāt negrib, jo «jāskatās plašāk». Sociālekonomiskais ieguvums ar jaunām darbavietām un lauku attīstību būšot lielāks par draudu, ko nesīs kukurūzas audzēšana gadu no gada. Profesors domā, ka latviešu uzņēmēju vēlme izejvielas sagādē iet vieglāko ceļu ar laiku mainīsies. Vācieši esot aprēķinājuši, ka visvairāk gāzes var iegūt no lopbarības bietēm un saulgriezēm, bet nabadzīgākajās Vidzemes un Latgales augsnēs perspektīvs augs varētu būt daudzgadīgie zālāji. Tas ļautu ekonomēt uz lauku apstrādi, tomēr pagaidām gāzi ražot no zālāju zaļmasas Latvijā neviens negrib. Stacijas sāk sildīt ne tikai gaisu Andis Kārkliņš, Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Līdz gada beigām Latvijā būs jau 30 biogāzes ražotnes. Pagaidām uzņēmēji dabūjuši starta spērienu – pozitīvi ir tas, ka biogāzi vispār ražo. Bet pamazām sāk izmantot arī ražošanas procesā iegūto siltumu. Getliņu izgāztuvē siltumu izmanto tomātu audzēšanā, Jānis Vinters siltumu palaidis uz savu ofisu un plāno celt siltumnīcu kompleksu, bet pirmā stacija Vecaucē apsilda fermu un karsē ūdeni slaukšanas zālei. Vecauces saimniecība «bīda» projektu, lai siltumtrasi aizvilktu uz Vecauces pili un administrācijas kompleksu. Siltuma izmantošana ir laika jautājums. Ja privātmājas pagalmā pēkšņi izveidojas geizers, sākumā dzeršu alu un priecāšos par strūklaku, bet ar laiku domāšu, kā to siltumu izmantot, lai nav jāmaksā «Latvijas gāzei». Biogāzes ražotnes Jelgavas novadā «Rudeņi» Sesavas pagastā «Līgo» Lielplatones pagastā «Mežacīruļi» Zaļeniekos
