Gada nogale. Nemiernieku mēnesis. Zvaigznēs tas tāds ierakstīts – decembris ir latviešu strēlnieku cīņu laiks.
Gada nogale. Nemiernieku mēnesis. Zvaigznēs tas tāds ierakstīts – decembris ir latviešu strēlnieku cīņu laiks. Strēlnieka zvaigznājā dzimušie raksturoti kā nemiera gari, ziņkārīgi, nepacietīgi…
«Vai tu liksies reiz mierā!» pukstēja līdz pēdējam nogurdinātais vecaispaps, nespēdams vēl divdesmito reizi dienā būt «skolotājs» pie krēsla uz ķeblīša sēdošajai uzstājīgajai «skolniecei» Zandai. Trīsgadīgais knauķis nebija apturams. Acis tā vien zibēja, un roķeles ķēra ātrāk nekā pieaugušais spēja reaģēt. Visu, kas nebija atļauts. Sākot no apgrauzta vistas kaula un beidzot ar tēva dokumentiem. Aptaustīt, apskatīt, pagaršot…
Pūkainajai galvelei uzauga blondu matu cekuls, kustīgais knauķis pārtapa pusaudzē. Taču – ak vai, meitene ne par drusciņu netapa mierīgāka. Viņa izmēģināja vai visus 2. vidusskolā darbojošos pulciņus, dejoja sarīkojumu dejas un tautiskās. Iestājās mākslas skolā, kur itin drīz gleznošanas skolotājam Andrejam Zvejniekam par briesmām metās iestudēt pašu sacerētu lugu – lai Jaungadā būtu svētku prieks.
Pusaudze pārvērtās jaukā gaišmatē, taču rāmums nenāca. Kādudien dzīvoklī līdzās krāsām un otām parādījās pat blokflauta. Desmitklasniece bija nolēmusi spēlēt Maijas Sālzirnes deju kolektīva kapelā. Līdz flautas pūšanai bez nošu pazīšanas netika, taču žvadzošu ritmu aizkulisēs taisīja.
Tagad Zanda Rozentālberga ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente un šajās dienās jau raksta bakalaura darbu. Un, lai gan sveši viņu uzrunā par jaunkundzi, viņa ir tā pati nerimtā knīpa, kas uz savas ādas grib izmēģināt visu, ko dzīve ļauj. Studiju laikā viņa iepazinusi jurista darbu bankā, advokātu birojā, tiesā, pie reizes palīdzēdama mammai skolasnaudu sagādāt.
«Es nespēju sēdēt mierā,» saka Zanda. «Lai kā, bet es atradīšu ko darīt. Profesiju arī esmu izvēlējusies tādu, kur miera nav. Jurists – tā ir man piemērotākā no visām.»
Kad tavās rokās nāk strēlnieka ierocis, kur tu tēmē?
«Vispirms mērķī, kurā visgrūtāk trāpīt. Ja neizdodas, izmisumā nekrītu un tēmēju mazliet tuvākā. Es eju nevis no vieglākā uz grūtāko, bet otrādi. Taču tas nenozīmē, ka grūtākajam esmu atmetusi ar roku. Es atkāpjos, lai mēģinātu atkal.»
Horoskopā rakstīts, ka Strēlnieks ir nepacietīgs un impulsīvs. Kā ir ar tevi?
«Es pacietīgi spēju rakties cauri lietu kalniem, lai dabūtu vajadzīgo. Impulsīva? Jā, impulsa dēļ varbūt tie paši labākie brīži bijuši.»
Strēlnieks esot prātnieks ar padomdevēja tieksmi.
«Esmu jau tik prātīga, ka padomus dot izvairos. Taču pamācīt kādu, ai, kā gribas. Man ir nepārvarams kārdinājums likt lietā savu dzīves pieredzi. Pat mammu gribu mācīt.»
Vai tev ir daudz draugu? Vai tu strīdies?
«Dvīņi un Lauvas ir mani draugi. Diezgan daudz. Sastrīdēties iznāk bieži, taču tas ātri nāk un ātri pāriet. Vispār strīdēties man patīk, sevišķi darbā par profesionālām lietām. Aizstāvot savu viedokli, vingrinu smadzenes un pati nonāku pie kaut kā jauna.»
Kas no pagājušā tevi visvairāk iespaidojis?
«Mākslas skola. Es uz visām lietām skatos mazliet savādāk nekā citi. Es vispirms redzu krāsu. Vislabāk man patika gleznošana.»
Vai tagad kādubrīd roka nesniedzas pēc otas?
«Nē. Bet kā būs pēc gadiem – nezinu. Kad būšu aizmirsusi tās izjūtas, varbūt atkal gribēšu izmēģināt.»
Skorpiona sievietes esot slaidas gaišmates ar izteiktu vidukli, labu humora izjūtu, mīlot dabu un zilu krāsu. Tu to apstiprini?
«Daļēji. Man patīk būt dabā, varbūt tāpēc, ka mana mīļākā krāsa ir zaļā. Tai ir neiedomājami daudz toņu. Visvairāk. Slaida gaišmate? Tā jau ir. Tikai par to izteikto vidukli… Paskatīšos spogulī.»
Tavs metāls esot alva.
«Nu tad laikam būs karotes jālej. To vēl neesmu mēģinājusi!»
Droši vien mamma nemaz nebrīnīsies, ja kādudien, no darba pārnākusi, virtuvītē atradīs alvas kausēšanas katlu. Vai nu tas vien bijis…
