Jau vairākus mēnešus Anitas Kaulēnas vadītais invalīdu dienas centrs «Saulesstars», kura paspārnē, īstenojot sociālās uzņēmējdarbības ideju, top unikāli, koši un vienkārši no sirds darināti rokdarbi, ar Jelgavas novada pašvaldības atbalstu radis jaunu mājvietu Svētes pagastā. Pārdošanas vietu mainījušas arī pašadītās zeķes, cimdi, jakas, mēteļi un citi darinājumi, kas no saviem spēkiem atjaunotā, bet šaurā un ziemā aukstā veikaliņa «Cakotava» Jelgavā, Lielajā ielā, pārcēlušies uz biedrības «Pārtikas amatnieki» veikalu Pasta ielā, vēlreiz aktualizējot jautājumu par vietējās sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un attīstības iespējām.
Maisiem pagaidām nepērk«Bez pašvaldības atbalsta mēs neeksistētu,» vaļsirdīgi pauž A.Kaulēna. Jelgavas novads dienas centram ne tikai sagādājis jaunas telpas, bet arī līdzekļus, kas bija paredzēti «Cakotavas» īres maksai, novirzījis biedrības vajadzībām, piemēram, dzijas iegādei, un kopā meklē risinājumus uzņēmējdarbības attīstībai. Arī tam, kā izvairīties no veikalnieku uzliktā uzcenojuma, kas daudzus pircējus patlaban attur no rokām darinātās produkcijas iegādes. «Lūk, cimdi, par kuriem adītāja vēlas desmit «naudiņas», bet veikalā tos pārdos par 20. Kurš tad pirks?!» skeptiska ir invalīdu dienas centra vadītāja. Arī biedrības aktīvisti Jānis Nagliņš, Biruta Rovaite un Uldis Koškins, ko «Ziņas» sastop jaunajā mājvietā, ievērojuši, ka cilvēku rocība pagaidām nav tik liela, lai pirktu rokdarbus maisiem. Taču šai produkcijai tirgū noteikti ir sava vieta. «Nav tā, ka ietu uz «urrā!», bet roku darbs ir savā ziņā unikāls un tāpēc vērtīgs. No pieredzes varu teikt, ka ir darbi, kas stāv gadiem, bet sagaida savu pircēju, kurš arī vienam darbam tikai ir vajadzīgs. Gaumes arī dažādas,» spriež pieredzes bagātais zvērādu un citu rokdarbu meistars Jānis.
Varētu pildīt pašvaldības pasūtījumusSabiedriskā labuma statusu ieguvusī biedrība patlaban apvieno 16–17 aktīvāko rokdarbnieku. Deviņi no viņiem iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, kas paredz subsidētas darba iespējas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir liels atspaids biedrībai, kas darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā, atzīst A.Kaulēna. «Šiem cilvēkiem nav jāgaida, kad viņu produkcija tiks pārdota, lai saņemtu naudiņu. To viņi dabū par padarīto darbu. Savukārt pārdošanā iegūtie līdzekļi paliek biedrībai,» izdevīgumu min «Saulesstara» vadītāja.Tomēr sadarbība ar valsts institūcijām vienmēr nav ritējusi gludi un arī joprojām ir savi šķēršļi, kas par atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai liek teikt kā latviešu parunā – ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē –, spriež «saulesstarieši». «Mums ir bijušas domstarpības ar NVA, kas uzskatīja, ka invalīdam, piedaloties projektā, obligāti jāstrādā biedrības telpās. Bet vai, piemēram, cilvēks riteņkrēslā varētu te astoņas stundas nosēdēt?! Adīt arī šīs stundas no vietas nav iespējams – saspringst mugura, acis. Aģentūra negribēja to saprast. Līdz pat tam, ka nedos man cilvēkus, ja nenodrošināšu viņiem darba vietu ārpus mājas. Nācās iesaistīt Labklājības ministriju – ja darbs tiek izdarīts, ir taču vienalga, kur cilvēks strādā!» pārliecināta Anita, piebilstot, ka akūti sasāpējušas problēmas tāpat nodokļu politikas jomā, kas neļauj sociālajai uzņēmējdarbībai pilnvērtīgi veikt savu misiju.Tomēr biedrības virzītājspēks nav ekonomiski, bet vairāk cilvēciski faktori. «Šeit ir labi draugi, iespēja izkustēties, būt noderīgam ar padomu – cik tad var mājās sēdēt!» Jānis, kurš ir ne tikai rokdarbu, bet visu biedrības mašīnu meistars. Savukārt Uldis min iespēju apgūt jaunas prasmes un izkratīt sirdi – tik labi draugi kļuvuši «saulesstarieši».Atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai arī turpmāk sola Jelgavas novada pašvaldība. Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte min, ka pašvaldība šajā jomā tiecas pārņemt Zviedrijas un Somijas pieredzi. Tur cilvēki ar īpašām vajadzībām un citas sociāli mazaizsargātas grupas, iesaistoties mājamatniecībā, nodrošina arī atsevišķu pašvaldības pasūtījumu izpildi, informē pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Pašiem stiprināt uzņēmējdarbību!
Madara Peipiņa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore
Lai gan sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir salīdzinoši jauna joma, tomēr ar katru gadu arvien vairāk cilvēku, organizāciju, uzņēmumu izvēlas tieši šo darbības formu, lai risinātu sasāpējušas problēmas sabiedrībā. Sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāsti atrodami gan izglītības, gan veselības un sociālo pakalpojumu, gan mērķgrupu darba integrācijas, gan citās jomās – tieši šie veiksmīgie uzņēmumi iedvesmo un iedrošina arī citus.
Lielākie izaicinājumi sociālajiem uzņēmumiem Latvijā saistās tieši ar biznesa pusi – kā radīt spēcīgus produktus un pakalpojumus, veicināt pārdošanu, veidot biznesa principos balstītu partnerību un izvēlēties labākos biznesa modeļus. Tādēļ jo īpaši nozīmīga ir dažādu atbalsta organizāciju loma. Piemēram, akseleratori un inkubatori palīdz jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem atsperties pirmajos darbības gados. Savukārt mentori un cita veida padomdevēji palīdz ar ieteikumiem specifisku problēmu risināšanā. Nozīmīga ir arī pašvaldību loma sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanā. Katras pašvaldības rīcībā ir dažādi instrumenti, kā tā var palīdzēt saviem sociālajiem uzņēmējiem un līdz ar to arī visiem pārējiem pašvaldības iedzīvotājiem.
Galvenais, ko varu ieteikt esošajiem un jaunajiem sociālajiem uzņēmējiem, – dažādiem līdzekļiem stipriniet savu uzņēmējdarbības kapacitāti, lai varat strādāt, negaidot grantus vai finansiālu palīdzību no valsts un pašvaldības, nodrošiniet darbību, pārdodot savas preces un pakalpojumus. Jo vairāk Latvijā būs šādu spēcīgu, finansiāli pastāvīgu sociālo uzņēmumu, jo lielāka ieguvēja būs sabiedrība kopumā.
