Jūnijā un jūlijā vairākos «Ziņu» numuros bija publicēts mans raksts «Meži šalc. Vai ilgi vēl?».
Jūnijā un jūlijā vairākos «Ziņu» numuros bija publicēts mans raksts «Meži šalc. Vai ilgi vēl?». Publikācija, kas tapa, vairāku mēnešu laikā iepazīstoties ar mežu darbinieku, politiķu, tautsaimnieku, vadošo ekonomistu un citu speciālistu viedokli, vēstīja par to, kas notiek mūsu mežos un kāda paredzama Latvijas mežu nākotne iecerētās celulozes rūpnīcas projekta kontekstā. Bez šaubām, publikāciju lielā mērā caurvija arī autora attieksme pret notiekošo. Un, protams, raksts netika saskaņots nekādās «instancēs», jo būtu nejēdzīgi publicistiku iekļaut kaut kādos cenzūras rāmjos, turklāt jau iepriekš apzinoties, ka iespējamajiem «cenzoriem» ne viena vien vieta tekstā (un, iespējams, viss teksts kopumā) neies pie sirds. Raksts bija ļoti lielas gudru cilvēku daļas viedokļa apkopojums, kas ir diametrāli pretējs celulozes rūpnīcas projekta iniciatoru un aizstāvju uzskatiem. Tādēļ ar interesi gaidīju oficiālo instanču reakciju pēc tik samērā vaļsirdīgas publikācijas. Nu «Ziņu» redakcijā pienākusi Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Marģera Krama vēstule. Piedāvājam to nesaīsinātu.
***
Ļ. cien. Ligitai Timmai, laikraksta «Zemgales Ziņas» galvenajai redaktorei
Par rakstiem «Meži šalc. Vai ilgi vēl?»
Iepazinos ar Jūsu vadītā laikraksta jūnijā un jūlijā publicēto rakstu sēriju «Meži šalc. Vai ilgi vēl?», kuras autors ir Andrejs Janavs. Rakstos vairākkārt pieminēts celulozes rūpnīcas projekts Jēkabpils rajona Ozolsalā.
Gribētu izteikt patiesu cieņas apliecinājumu autora kritiskajai pieejai mežu nozares attīstības problemātikai un celulozes rūpnīcas projektam. Tomēr es būtu ļoti pateicīgs, ja raksta autors dotu iespēju savu viedokli paust arī citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā Zemkopības ministrijai.
Vēstulei pievienoju materiālus par celulozes rūpnīcas projektu, lai Jūsu vadītā laikraksta darbinieki varētu iepazīties ar tiem un izmantot turpmāko publikāciju veidošanā.
Lai turpmāk izvairītos no neprecīzas informācijas publicēšanas, būsim pateicīgi par iespēju sniegt mūsu komentārus pirms celulozes ražotnes projektam veltītu rakstu publicēšanas.
Cerot uz turpmāku sadarbību ar Jūsu vadītā laikraksta darbiniekiem,
Marģers Krams, valsts sekretāra vietnieks
***
Šai vēstulei pievienoti arī pielikumi – «materiāli par celulozes rūpnīcas projektu, lai laikraksta darbinieki varētu iepazīties ar tiem un izmantot turpmāko publikāciju veidošanā»: tie ir daži dokumenti vai pat to daļas, kas, protams, tam jau arī savulaik tikuši radīti, lai pārliecinātu par to, cik lielisks guvums Latvijai būtu no šādas rūpnīcas.
M.Krama kungs atsūtījis «Kopsavilkumu «Perspektīvā celulozes rūpnīca un Latvijas meža nozare»», kura autors ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Kokapstrādes katedras vadītājs Henns Tuherms. «Kopsavilkuma» ievaddaļā viņš paziņo: «Novērtējot situāciju meža nozarē un prognozējot celulozes rūpnīcas ietekmi uz to, var secināt, ka perspektīvā celulozes rūpnīca pozitīvi ietekmēs Latvijas meža nozari, veicinot tās sakārtošanu, tehnoloģisko progresu un koksnes racionālāku kompleksu izmantošanu, jo pašreiz valstī nav ražošanas jaudu papīrmalkas pārstrādei.» Pievēršoties izejmateriālu resursiem, profesors apgalvo, ka koksnes resursi un mežizstrādes jaudas un apjomi ir pietiekami, lai kokmateriālu tirgus varētu piedāvāt perspektīvajai celulozes rūpnīcai nepieciešamo daudzumu izejmateriālu – apaļkoksni (papīrmalku) un šķeldas.
Celulozes rūpnīcai nepieciešamo apaļkoku daudzumu no Latvijas (1,6 miljonus kubikmetru gadā) varot nodrošināt, nepalielinot pašreiz sasniegto mežizstrādes līmeni (10 – 11 miljonus kubikmetru gadā). Un vispār paredzētajai rūpnīcai nepieciešamais izejvielu daudzums esot mazāks par eksportēto apaļkoku (papīrmalkas) daudzumu. H.Tuherms uzskata, ka jau tagad Latvijas kokzāģēšanas rūpniecība ir spējīga piegādāt perspektīvajai celulozes rūpnīcai līdz 1 miljonam kubikmetru skuju koksnes šķeldas un 100 – 200 tūkstošus kubikmetru lapkoku koksnes šķeldas. Tā kā tomēr neesot iespējams nodrošināt rūpnīcu ar izejmateriāliem vienīgi no valsts īpašumā esošajiem mežiem, «jāizmanto obligāti arī privātmežu piedāvājums apaļkoku tirgum,» teikts «Kopsavilkumā».
Šajā dokumentā vēl runāts par apaļkoku (papīrmalkas) resursu nodrošināšanas iespējām celulozes rūpnīcai, par «perspektīvās rūpnīcas» ietekmi uz Latvijas kokrūpniecību. Lūk, kādu to redz rūpnīcas idejas autori un virzītāji:
«2000. gadā Latvijas kokzāģētavās veidojas 2,4 milj.m3 gabalatlieku, kas ir potenciāla izejviela šķeldu ražošanai. No šā gabalatlieku daudzuma ražoja un eksportēja 0,713 milj.m3 šķeldas, kas daļēji piemērotas celulozes ražošanai, bet 1,377 milj.m3 šķeldu un gabalatlieku lietoja siltumenerģijas ražošanai (galvenokārt sakarā ar to, ka šīs šķeldas bija iegūtas zāģētavās, kurās zāģbaļķi netiek mizoti pirms sazāģēšanas, un līdz ar to šķeldas satur mizu un nav izmantojamas celulozes ražošanai). Tajā pašā laikā citu potenciālu blakusproduktu siltumenerģijas ražošanai zāģskaidas (gadā veidojas aptuveni 1,5 milj.m3) un mizu (gadā līdz 0,9 milj.m3) izmantoja ļoti neefektīvi.
Perspektīvās rūpnīcas ietekme uz Latvijas kokzāģēšanas rūpniecību:
celulozes rūpnīcas prognozējamās aktivitātes iekšzemes tirgū, kam sekas ir apaļkoku cenu pieaugums un palielināta konkurence apaļkoksnes tirgū, no vienas puses, un celulozes šķeldu tirgus rašanās iekšzemē, no otras puses, sekmēs tehnisko un tehnoloģisko progresu kokzāģētavās, lai varētu efektīvāk realizēt kokzāģēšanas blakusproduktus (piedāvāt tirgum kvalitatīvās celulozes šķeldas);
konkurences saasināšanās apaļo kokmateriālu tirgū var izraisīt citiem sīkkoksnes patērētājiem (galvenokārt mazajiem un vidējiem kokzāģētājiem) sarežģījumus savu ražotņu nodrošināšanā ar nepieciešamām izejvielām, kā rezultātā daļa no tām var bankrotēt; prognozējamā situācija veicinās mazo un vidējo kokzāģētavu kooperāciju un specializāciju, kas ļaus tām turpināt savu darbību jaunos tirgus apstākļos.»
Tikpat cerīga esot arī prognozētā «perspektīvās rūpnīcas» ietekme uz Latvijas finierrūpniecību un meža nozares eksporta struktūru. Vienvārdsakot, «lai izmantotu savus meža resursus tikpat efektīvi, kā to dara ziemeļvalstis, jāsāk meklēt risinājumus perspektīvās papīra rūpnīcas celtniecībai Latvijā,» pausts dokumentā.
«Kopsavilkumu» noslēdz rezumējums:
«Latvijas valstij kā vienai no perspektīvās celulozes rūpnīcas īpašniekiem jāveido sistēma rūpnīcas apgādei ar izejvielām, kas nodrošinātu:
celulozes rūpnīcas apgādi ar nepieciešamo izejvielu daudzumu (ārvalstu investoru saprotams priekšnosacījums, lai pieņemtu galīgu lēmumu par piedalīšanos šajā projektā);
Latvijas kokapstrādes nozarei iespējas iegūt apaļos sortimentus esošo un perspektīvo ražošanas jaudu nodrošināšanai ar izejvielām;
tirgus attiecību darbības turpinājumu apaļo kokmateriālu tirgū, neradot perspektīvajai celulozes rūpnīcai speciālas priekšrocības un esošajiem apaļo sortimentu izmantotājiem – ierobežojumus, kas kropļotu brīvas tirgus attiecības.
Privātajiem mežīpašniekiem pašreiz nav plašas pārstāvniecības institūcijas, kas varētu organizēt no privātajiem mežiem iegūtās koksnes piedāvāšanu perspektīvajai celulozes rūpnīcai, jo Latvijas Meža īpašnieku asociācijā ir pārstāvēta tikai neliela daļa no Latvijas 154 000 mežīpašniekiem. Lai valsts varētu garantēt savu saistību izpildi izejmateriālu nodrošināšanā perspektīvajai celulozes rūpnīcai, jāveicina privāto mežīpašnieku kooperācija, kas atbilst Latvijas Meža politikas pamatprincipiem, kā arī jāizstrādā valsts programma mazo un vidējo kokzāģētavu atbalstam.»
Tā kā «Ziņas» noteikti nevēlas aizstāvēt tikai vienu vienīgu viedokli, bet gan vēlas paust dažādus uzskatus, kādā no nākamajiem numuriem iesākto tēmu turpināsim, lai lasītājus iepazīstinātu ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Marģera Krama pārējiem atsūtītajiem dokumentiem. Esam pateicīgi M.Krama kungam par vērību, lasot mūsu laikrakstu, un gandarīti par to, cik toleranti un pēc būtības viņš uztvēris mūsu publicistisko materiālu saturu un intonāciju.
