Ar jaundibinātiem draudzības kontaktiem un ciešu apņemšanos tikties nākamajos turnīros svētdienas vēlā vakarā Jelgavas Ledus hallē šķīrās četrpadsmit hokejistu komandu – starptautiskā turnīra «Zemgales kauss 2004» dalībnieces.
Ar jaundibinātiem draudzības kontaktiem un ciešu apņemšanos tikties nākamajos turnīros svētdienas vēlā vakarā Jelgavas Ledus hallē šķīrās četrpadsmit hokejistu komandu – starptautiskā turnīra “Zemgales kauss 2004” dalībnieces.
Trijās Ledus hallē pavadītajās dienās, gan pašiem cīnoties laukumā, gan vērojot citu spēli, jaunie Latvijas un Somijas hokejisti iepazina cits cita stiprās un vājās puses meistarībā, guva priekšstatu par kopīgo un atšķirīgo katras valsts hokeja skolā un arī spēlētāju mentalitātē. To pašu var teikt par vairāk nekā diviem desmitiem treneru, kas ar profesionālu skatu dzīvoja līdzi notiekošajam.
Somi atbrauc ar dāvanām
“Ziņas” jau rakstīja, ka uz jelgavnieku organizēto turnīru 1991. un 1988. gadā dzimušiem hokejistiem pieteikušās pat vairāk nekā 14 komandu. Diemžēl vairākām nācies atteikt, jo, pirmkārt, šis bija maksimālais komandu skaits, kas trīs dienās var izspēlēt turnīru, ja mači notiek no agra rīta līdz vēlam vakaram. Otrkārt, Jelgavā nav tik daudz vietu, kur izmitināt pietiekami maksātspējīgos somus, kas vēlas saņemt arī attiecīgu servisu.
Tā ap 70 procentu no turnīra dalībniekiem dzīvoja galvaspilsētā, tomēr tas neietekmēja draudzīgo attieksmi, ar kādu ziemeļvalsts pārstāvji bija ieradušies Latvijā. Katrai komandai līdzi dāvanā bija arī kaut kas no hokeja ekipējuma – slidas, nūjas, ķiveres, vārtsargu formas. Par pēdējām jelgavnieki ir īpaši priecīgi, jo tās noderēs pilsētas un rajona skolu turnīros.
Ne tik draudzīgā garā gan risinājās attiecības laukumā, jo sports paliek sports.
Latviešu spēle ir agresīvāka
“Somu zēni spēlē baudāmu, skaistu hokeju,” pārliecinājies hokeja kluba “Zemgale” menedžeris Jānis Ozollapa, kura divi dēli arī nopietni nodarbojas ar šo spēli. Kopā ar puikām izbraukājis vairākus līdzīgus jauniešu turnīrus Somijā, viņš zina stāstīt, ka šajā zemē ir no mums atšķirīga hokeja skola. “Līdz pusaudža vecumam tur spēka spēle ir faktiski aizliegta. Puikas daudz slido, mācās nūjas un ripas pārvaldīšanas tehniku, kamēr pacietīgi nonāk līdz spēlei. Junioru vecumā mūsu zēni spēlē citu hokeju – agresīvāk, nežēlīgāk, “netīrāk”,” atzīst J.Ozollapa. Somu skolas pamatā ir daudz senākās hokeja tradīcijas un šīs spēles masveidība. Savukārt jaunos latviešus (arī viņu vecākus un trenerus) pašreizējā sociālekonomiskā situācija mudina pēc iespējas agrāk izsisties, lai tiktu pamanīti. Atšķirībām, protams, ir arī citi iemesli.
“Ar turnīra organizāciju esam ļoti apmierināti,” “Ziņām” sacīja Hivinkas pilsētas kluba “Ahmat” treneri Ossi Moitanens un Jarmo Heinonens. Puiši nesūrojas, ka jābraukā uz viesnīcu Rīgā. Autobusa ekskursijā esot apskatījuši galvaspilsētu, bijuši “Lido” kompleksā. Vienīgais sarūgtinājums esot par spēles tiesnešiem – ciemiņiem šķiet, ka tie pieļauj vairāk nesodītu pārkāpumu.
Tiesneši centušies meklēt vidusceļu
Turnīrā aizvadītas 33 spēles. “Tiesāt bija grūtāk nekā citkārt. Apkārt daudz zinošu hokeja speciālistu, treneru, arī starptautiskas kategorijas tiesneši,” sacensību galvenais tiesnesis Visvaldis Danenbergs spriež, ka kļūdas dažkārt gadās tieši tad, kad ir bail kļūdīties. Somu un Latvijas komandu mačos sarežģījumus nereti radījusi arī atšķirīgā izpratne par noteikumiem atbilstošu spēka spēli. “Vienādā situācijā mazais somu hokejists guļ un raud, bet mūsējais sakož zobus, ceļas kājās un spēlē,” V.Danenbergs atzīst, ka cilvēcīgi brīžam bijis mazos viesu spēlētājus žēl. Vecāko puišu konkurencē B apakšgrupā spēlē starp Hivinkas komandu “Ahmat” un Rīgas “Dinamo” viesi galotnē neizturēja rīdzinieku spēka izaicinājumu, sekoja divi somu noraidījumi, spēle trijatā pret pieciem, rezultātā zaudējums ar 4:5 un otrā vieta apakšgrupā, kas daļēji noteica arī turpmākās izredzes uz medaļām.
Līdz panākumiem nākamajos turnīros
Pieredze nāk tikai par labu – šādu vērtējumu Latvijā līdz šim lielākajam starptautiskajam šāda vecuma hokejistu turnīram devuši gan pašmāju, gan somu treneri. “Īpaši jau tāds sezonas darba izvērtējums noderīgs mūsējiem, kam kopumā gada laikā iznāk krietni mazāk spēļu,” spriež J.Ozollapa. Jelgavnieku kluba “Zemgale” komandām šoreiz gājis ne tik spoži, taču tam ir arī savs attaisnojums – mūsu pilsētā hokeju spēlē tikai dažus gadus, tāpēc lielie panākumi vēl priekšā. Uz tiem var cerēt nākamo gadu turnīros, kas noteikti būšot.
***
Uzvarētāji
1988. gadā dzimušo grupā
1. “Rīga 88”
2. “Dinamo” Rīga
3. “Ahmat” Hivinka
1991. gadā dzimušo grupā
1. “PK 83” Karhula
2. “Aisbergs” Rīga
3. Hokeja skola “Rīga”
Labākie spēlētāji
1988. gadā dzimušo grupā
Uzbrucējs – Tuuka Murra (“Ahmat”)
Aizsargs – Regnārs Alksnis (“Rīga 88”)
Vārtsargs – Mikka Valkonens (“Ahmat”)
Rezultatīvākais hokejists – Kaspars Daugaviņš (“Dinamo”)
1991. gadā dzimušo grupā
Uzbrucējs – Kirils Tambijevs (“Aisbergs”)
Aizsargs – Halle Hakkasalo (“PK 83”)
Vārtsargs – Jānis Auziņš (HK “Rīga”)
Rezultatīvākais hokejists – Toni Rajala (“PK 83”)
Korektākie treneri
Ainārs Bērziņš (“Zemgale”) 1991. gadā dzimušo grupā
Olle Papansari (“KPK 88”) 1988. gadā dzimušo grupā
