Atbildot uz «ZZ» rakstu par kopējiem kapusvētkiem, mums ticīgiem nav iebildumu, ka tie, kas nepieder nevienai baznīcai vai, kā saka raksts, «kas savu ticību ir pazaudējuši, kas savu garīgumu nesaista ar baznīcu…», rīko kopējos kapusvētkus.
Atbildot uz «Zemgales Ziņu» rakstu (20.07.2001.) par kopējiem kapusvētkiem, mums ticīgiem nav iebildumu, ka tie, kas nepieder nevienai baznīcai vai, kā saka raksts, «kas savu ticību ir pazaudējuši, kas savu garīgumu nesaista ar baznīcu…», rīko kopējos kapusvētkus. Līdz šim kapu sakopšana ir gūlusies uz ticīgo pleciem, kas bieži sakopa arī neticīgo kapus un aizmirstās kapu dobītes.
Kristiešiem kapusvētki ir laiks, kad viņi aizlūdz par mūžībā aizgājušajiem, atceras viņu dzīves gājumu un aizdomājas par to, ka katra cilvēka dzīve reiz beigsies. Kapusvētki nav tikai kādas izdarības pēc tuvinieka nāves, bet ir dziļas pārliecības svētki, kuros ticīgais apliecina dzīvi pēc nāves, Kristus solījumu ļaundarim Kalvarijas kalnā: «Šodien tu būsi ar mani paradīzē.»
Kad šī dzīve sairst, mūs sagaida mūžīgā dzīve, atbilstoši tam, kā mēs esam dzīvojuši, izmantojot Dieva žēlastību. Mūsu dzīvei ir divi pavedieni: miesīgā dzīve, kas izbeidzas tad, kad ķermenis beidz kalpot, un dvēseles dzīve, kas pārdzīvo miesīgo dzīvi un ieved mūs Laimīgā mūžībā, ja esam tās cienīgi.
Kapusvētki kristiešiem ir tā diena, kad ticīgie aizlūdz par mirušiem viņsaulē. Mēs aizdedzam svecītes kā mūsu ticības apliecinājumu Dievam. Katoļiem ir īpašs rituāls ar piecām apstāšanās vietām kapsētā, dziedājumiem un jaunuzstādīto kapu pieminekļu svētīšanu. Es saprotu, ka arī luterāņiem ir svecīšu diena novembrī. Ticīgam gribas lūgties, ne tikai piedalīties sēru atceres festivālā. Viņš runā par augšāmcelšanos kopā ar Kristu kā savas dzīves balstu. Nav pareizi ticīgos apvainot par nesadarbošanos kopējos kapusvētkos, kuros «pēdējo lietu», tas ir, nāves un dzīves, sapratne ir tik atšķirīga. Nevar ticīgiem uzspiest svētkus, kuros nav atzīts Trīsvienīgais Dievs.
Kapusvētkos paturēsim iecietību citam pret citu. Vismaz tradicionālajos konfesiju kapusvētkos nav dalīšanās. Tie ir ticības, ne tikai atceres svētki. Iepretim mūžībai mēs noliecam galvas lūgšanā: «Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, lai viņi dus mierā!»
