Pēc Jāņu svinēšanas iestājas laiks, kad dienas diemžēl sāk palikt aizvien īsākas, bet naktis – garākas. Pēc kāda laika varēs just, ka arī – aukstākas.
Pēc Jāņu svinēšanas iestājas laiks, kad dienas diemžēl sāk palikt aizvien īsākas, bet naktis – garākas. Pēc kāda laika varēs just, ka arī – aukstākas. It kā jau nebūtu iemesla par to daudz uztraukties, jo vēl jau daudzi vasaras mēneši priekšā ar visiem vasaras priekiem – peldēšanos, sauļošanos un visu pārējo. Taču jelgavnieku vasaras priekus nu jau teju vai trešo gadu apdraud neziņa par nākamo apkures sezonu, kuru, visticamāk, vajadzēs nodrošināt joprojām maksātnespējīgajam STU, jo pašlaik nav vērojama ne mazākā kustība uz kāda maksātnespējas risinājuma pusi.
Par to, kādu postu tas ir nodarījis pilsētas saimnieciskajai dzīvei un attīstības iespējām, jau runāts bezgalīgi un uzrakstīti publikāciju kalni. STU lielākā kreditora Jelgavas Domes reakcija pēc neveiksmīgā riņķa danča ar franču kompāniju «Dalkia» nav bijusi nekāda. Vai tas nozīmē, ka Dome nemaz nesteidzas ar investora piesaisti vai mierizlīguma slēgšanu? Vai arī ir pamats zināmām bažām par domnieku pozīcijas gatavību STU bankrotam, kas varētu būt visai vienkāršs veids, kā saglabāt kontroli par šo stratēģiski svarīgo uzņēmumu, kura administrācija ne vienmēr izrādījusies pakļāvīga Jelgavas Domei? Diemžēl STU bankrota ticamība palielinās ar katru dienu, kurā pilsētas pašvaldības vadība kavējas ar lēmuma pieņemšanu. Protams, tas nekādā gadījumā nedrīkst notikt līdz Saeimas vēlēšanām, jo tādā gadījumā «zemsaviešiem» Jelgavā izvirzīt kaut kādus kandidātus vispār nav jēgas – tā būtu pilnīgākā izgāšanās no sabiedrisko attiecību viedokļa, turklāt Jelgavas uzņēmēji neatgūtu apmēram 1,2 miljonus latu, ko tiem ir parādā maksātnespējīgais STU.
Taču, teiksim, kādā klusā nedēļā pirms Ziemassvētkiem bankrots varētu mierīgi notikt, it īpaši, ja vēl attiecīgās personas parūpēsies par kāda pavisam draudzīga pretendenta dalību bankrotējušā uzņēmuma izsolē. Scenārijs vienkārši prīmā: atgūta gan kontrole pār uzņēmumu, gan arī labu labais bizness «piesists», kas neapšaubāmi patīkami samazinātu rūpes par dažas labas amatpersonas ekonomisko nākotni.
Bet investora piesaiste var izrādīties daļai Domes pozīcijas pavisam neērts pasākums. Nu, atnāks te kaut kāds neatkarīgs investors, sāks vēl pirms pašām Saeimas vēlēšanām diktēt kaut kādus noteikumus vai, kas vēl ļaunāk, izrādīt «brīvdomību», izvēloties siltumenerģijas piegādātāju Pārlielupē. Nē, tāds investors Domes pozīcijai nu nepavisam nav vajadzīgs!
Neko diži izdevīgākā situācijā Domes valdošie politiķi nenonāktu arī tad, ja STU maksātnespējas risinājums būtu mierizlīgums ar kreditoriem, jo, ak, tu skāde, tad uzņēmumu gan vadītu direktors, taču… administratora uzraudzībā. Līdz ar to zustu iespējas manipulēt ar šo uzņēmumu, un tad vēl sazin kā var gadīties. Bet bankrots – tā ir pavisam cita lieta, it īpaši, ja uzņēmums nonāk «īstajās rokās», un roka roku mazgā baltu.
Vēl viens izskaidrojums Domes «nesteidzīgumam», kaut gan jau mazāk ticams, varētu būt pašvaldības vadības nespēja atgūties pēc neveiksmes ar «Dalkia», un Domes pozīcijai vienkārši pietrūkst dūšas pieņemt kādu globālu lēmumu par STU nākotni. Te būtu jāsaprot, ka, lai gan STU ir spējīgs nodrošināt jelgavniekiem apkuri, šāda situācija nevar vilkties mūžīgi un vēlētāji Domes pozīcijas mazdūšību var novērtēt vēl sliktāk nekā noteikta lēmuma pieņemšanu, lai arī tas varētu vēl izrādīties labojams.
Nobeigumā jāteic, ka pagaidām gan šim pieņēmumam nav nekādu pierādījumu, taču tajā pašā laikā Jelgavas Domes pozīcija nav arī sniegusi pierādījumus tam, lai šo pieņēmumu varētu uzskatīt par kļūdainu. Turklāt sabiedrība, domājams, simtprocentīgi arī neticēs Domes amatpersonu mutiskiem paziņojumiem, ja līdz vēlēšanām netiks sākts STU maksātnespējas procesa risinājums – sanācija ar investora piesaisti vai arī mierizlīguma rezultātā. Domes vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu ar katru dienu uzdod aizvien vairāk jautājumu, uz kuriem līdz šim nav saņemta atbilde.
