Par Jelgavas un Tērvetes novada apvienošanos runāt vēl pāragri.
Nedēļas sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka, nesagaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jauno reģionālo reformu, Jelgavas un Tērvetes novada pašvaldības jau ir sākušas apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē.“Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu,” laikrakstam “Latvijas Avīze” sacījis Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Sarunas par komunālajiem jautājumiem
Savukārt Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika (ZZS) laikrakstam teic, ka negrib steidzināt notikumus, bet apstiprina, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par mājokļu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada komunālajam uzņēmumam (Jelgavas novada KU), jo Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot savu uzņēmumu.
Iespēju, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, D.Reinika neizslēdz. Viņa apzinoties, ka, reformu turpinot, Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam pievienot. Jelgavas novads ir vistuvākais, abas ir lauku pašvaldības, un to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties resursi. Tas nozīmē, ka Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā iekļauto teritoriju attīstība.
D.Reinika uzsver, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni. “Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko domājam,” tā D.Reinika.
Ir vairākas funkcijas, piemēram, būvvaldes, izglītības un bibliotēkas pakalpojumi, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. “Mums nav nekādu pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet arī Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī,” skaidro D.Reinika. Viņa min vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, kam nav filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē. Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) laikrakstam sacījis, ja Tērvete izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet, viņaprāt, loģiski tas nav, jo Jelgavas novadam nav sava attīstības centra. Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu, un reforma to nebiedē, bet, ja kāds vēlēsies pievienoties, tas būtu iespējams.
Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma attīstībā. “Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem,” uzsvēris Z.Caune, kurš atklāj, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji bijusi par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, “bet tad mēs aizrunājāmies līdz tam, ka varētu arī apvienoties”. Viņš apgalvo, ka visos 13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas ir iespējams, ja nav centra – pilsētas. Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot attīstīties pats, “tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt”, teic priekšsēdis.
Ziņa par apvienošanos apsteidz notikumus
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone “Zemgales Ziņām” atbild, ka, iespējams, informācija par apvienošanos ir mazliet apsteigusi notikumus, taču patiešām abu pušu – Tērvetes un Jelgavas novada – priekšsēdētāji ir pauduši viens otram nodomu apsvērt apvienošanās variantu.
Tiesa gan, Jelgavas novada domes deputāti par šo jautājumu debatēs nevis šonedēļ, bet gan, iespējams, nākamnedēļ apvienotajā komiteju sēdē. Arī Tērvetes novada domes deputātiem oficiālas debates nemaz nav noritējušas, tāpēc šī ziņa ir pārsteidzīga.
Jebkurā gadījumā Jelgavas un Tērvetes novada apvienošanās ir vērtējama vienīgi kā pašvaldību iniciatīva, ko var izskatīt VARAM, izstrādājot reģionālās reformas nosacījumus un vērtējot kritērijus, pēc kuriem novadu apvienošanās būs iespējama.
Jelgavas un Tērvetes novada apvienošanas iespējamība izskanēja pēc abu pašvaldību vadības pārstāvju pieredzes apmaiņas, kad Tērvetes novads pauda interesi nodrošināt apsaimniekošanas un mājokļa politikas jautājumu risināšanu tikpat efektīvi, kā tas jau pirms laika īstenots Jelgavas novadā.
Abus novadus saista arī vienots redzējums tūrisma, uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, kas jau tagad tiek īstenots dažkārt kopīgi, informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve.
Sadarboties un deleģēt funkcijas, nevis apvienoties
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D.Reinika telefonsarunā “Ziņām” apstiprināja, ka sarunas noritējušas par komunālajiem jautājumiem, nevis par iespējamo abu novadu apvienošanos.
“Mēs kā maza pašvaldība nevaram izpildīt visas savas funkcijas, tādēļ vērsāmies pie Jelgavas novada KU kā pie profesionāla mājokļu apsaimniekotāja un komunālo pakalpojumu sniedzēja tieši lauku teritorijās, un uzņēmums izrādīja pozitīvu virzību sarunās par sadarbību. Mēs vēlamies Jelgavas novada KU deleģēt sava novada 30 māju apsaimniekošanu, arī ūdens un kanalizācijas jomas pārņemšanu, kas ir uzņēmēju funkcija, bet vēsturiski to ir darījušas pašvaldības. Mēs runājām par sadarbību un funkciju deleģēšanu, nevis par novadu apvienošanos,” skaidroja D.Reinika, piebilstot, ka mazajiem ir jāsadarbojas ar lielajiem.
Lai lemtu par tik nopietnu jautājumu kā novadu apvienošanās, tas vispirms jāizvērtē un jāpārrunā ar sava novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, uzskata D.Reinika. Pagaidām par apvienošanos tiekot runāts tikai “mājas kārtībā”.
“Ja reforma notiks, tad notiks, bet tagad Tērvetes novads veiksmīgi attīstās patstāvīgi, taču ir funkcijas, kuras mēs vēlamies nodot citiem. Divus gadus domājām, vai mums neveidot savu pašvaldības SIA, bet, tā kā apjomi ir ļoti mazi, tas nebūtu rentabli,” atzīst D.Reinika.
