Lai arī daudzdzīvokļu mājas Mātera ielā 23/25 pagalms, līdzīgi kā daudzi citi Jelgavas centrā, ir gadu gadiem neremontēts un bedrains, sausā laikā noputējis, bet lietainā dubļains, tajā izveidota neliela, bet skaista apstādījumu zona. To uz daudzdzīvokļu mājas zemes iekārtojuši iedzīvotāji Māra Junkere ar dēlu Ivo, kuri šeit dzīvo jau deviņus gadus ,un tikpat ilgs mūžs ir arī viņu iekoptajiem apstādījumiem.
Kaķiem netīk kafija
“Pašiem tā ir patīkamāk! Nākamajā nedēļā pļausim zāli, tā smaržos,” stāsta Māra Junkere. Pēc profesijas viņa ir friziermeistare, pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu mijā bijusi pati jaunākā friziere Jelgavā. Tomēr arī pensijas gados Māra turpina veidot skaisto, tikai tagad tas vairs netop klientu matos, bet gan apstādījumos mājas priekšā. Astilbes, flokši, samtenes, bārbeles – viss šajā mauriņā ir izveidots tā, ka zieds sveicina ziedu, košumkrūms – krūmu. Kaimiņu atsauksmes ir pozitīvas, komplimentus izteikuši arī cauri autoostai uz kopmītnēm ikdienā ejošie LLU studenti un citi garāmgājēji. Negals vienīgi ar sētas kaķiem, kas nereti izkašā iestādītās puķes, tāpēc to atbaidīšanai vietām dobē sasprausti kociņi un pat dzeloņdrāšu gabaliņi. “Pret kaķiem palīdz arī ar ūdeni atšķaidīta kafija, ko salejam ap dobēm,” paskaidro apstādījumu kopēji.
Pagalmu sakārtošanas inciatīvai mērķis līdzīgs
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs teic, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vēlēšanās sakopt savu pagalmu ir apsveicama. Ja dzīvokļu īpašnieki vienojas, kā tiek sakopta kopīgā zeme, tad tā ir laba iniciatīva. “Pašvaldības rosinātās iekšpagalmu labiekārtošanas programmas mērķis ir līdzīgs – padarīt dzīves vidi sakārtotāku,” uzsver M.Mielavs.
Tiesa, Mātera ielas 23/25 nama pagalmā gan nav bijusi formāla dzīvokļu īpašnieku vienošanās par to, ka Māra un Ivo Junkeri apkopj kādu noteiktu teritoriju. Vienkārši tādai darbībai neviens neiebilst, bet lielāko daļu iedzīvotāju un garāmgājēju apstādījumi priecē. Izdevumus sēklu, stādu un minerālmēslu pirkšanai, kā arī laistīšanai Junkeru ģimene sedz pati. “Nevienu kapeiku neesam ne no viena prasījuši,” teic M.Junkere. Līdzīgi atsevišķu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju iekopti apstādījumi ir sastopami arī citviet Jelgavā.
Jelgavas novadā rīko mazo projektu konkursus
Dzīves vides labiekārtošana tiek veicināta arī lauku ciematos. Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone stāsta, ka pašvaldība jau vairākus gadus nerīko agrāk populāro konkursu par sakoptāko sētu. Taču attiecībā uz kopīpašuma teritoriju pašvaldība ir izveidojusi projektu konkursu “Mēs savai videi”. Tādējādi pašvaldība piešķir savu finansējumu tam, lai iedzīvotāji uzņemtos atbildību un sadarbībā ar kaimiņiem risinātu, labiekārtotu, uzlabotu savu dzīves telpu kopīpašumā – remontētu kāpņu telpas, sakoptu daudzdzīvokļu mājas pagalmus, izveidotu atpūtas vietas, labiekārtotu vai izveidotu bērniem piemērotākas atrakcijas, izveidotu apstādījumus. “Visos projektu konkursos galvenokārt ir iedzīvotāju idejas, ko pašvaldība izvērtē kvalitātes, darba plānojuma un līdzfinansējuma izlietojuma ziņā, turklāt visi šie projekti apliecinājuši, ka iesaistīšanās palīdz cilvēkiem uzņemties atbildību,” klāsta D.Kaņepone. Viņa piebilst, ka šogad pašvaldība piešķīrusi finansējumu 32 iedzīvotāju grupu iniciatīvām iecerēto ideju īstenošanai. “Pašvaldība ar gandarījumu atbalsta , ka iedzīvotāji spēj vienoties, iniciēt ideju, realizēt un uzņemties atbildību uzturēšanā, neskatoties uz to, ka konkrētā lieta nav privātīpašums,” skaidro D.Kaņepone. Viņa uzsver, ka pēdējā laikā lielākoties tieši daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ir nācies pārorientēties savos principos, kopīpašuma apsaimniekošanā mācoties sadarboties. Viņa piebilst, ka gadās arī konfliktsituācijas, kad cilvēki, neko nesaskaņojot, uz pašvaldības zemes ir “sastiķējuši” neestētiskus malkas šķūnīšus, būdeles, “pieliekamos”, kas kopējo vidi degradē. Taču, viņasprāt, šādus konfliktus var atrisināt, pie daudzdzīvokļu mājām vienotā stilā uzbūvējot palīgēkas.
