Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušas dažas dienas. Lielākā daļa cilvēku, ar kuriem man iznācis runāt par šo jautājumu, apgalvo, ka par Eiropas Parlamentu nebalsos. Atrunas ir dažādas. Galvenā – «viņi jau tik un tā neko labu Latvijai izdarīt nespēs, dzenas vien pēc lielās algas un tā tālāk». Var jau būt, ka daļa patiesības šajos vārdos ir. Varbūt daļa kandidātu tiešām piekrituši kandidēt materiālā nodrošinājuma dēļ. Iespējams, pat lielākā daļa. Un tomēr…Tatjanai Ždanokai un Alfrēdam Rubikam gan ir skaidrs, kādēļ viņi grib būt Eiropas Parlamentā. Nešķiet, ka viņiem galvenais būtu atalgojums. Reizēm, paskatoties TV5 raidījumus, mati stāvus saceļas no tur paustajiem viedokļiem un skaidri formulētajiem mērķiem. Tur Latvijas iedzīvotājiem smadzenes skalo mūsu valsts ienaidnieki. Viņu pārstāvji gatavi rīkoties un savas idejas paust visiem, kam tikai nav slinkums klausīties. Un nebūt nav tā, ka viņu pūliņi paliek bez sekām. Līdz šim Ždanoka duļķojusi ūdeni ne pa jokam un atradusi arī dzirdīgas ausis. Eiropai kopumā ir visai vājš priekšstats par mūsu valsti un mūsu vēsturi. Nezinātājiem var iestāstīt visu ko, arī to, kam ar reālo situāciju nav pat attālas līdzības.Pēdējā laikā ne viens vien (dažkārt pat no tribīnes) lepojas ar atziņu: «Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.» Tas skan briesmīgi. Kas tad ir valsts? Vai ne es, tu, viņš un viņa? Vai tad ne mēs visi kopā?Un vēl daži mēdz žēloties, ka Latvija neko nespēj dot. Iespējams, viņiem ir savi argumenti tādiem apgalvojumiem. Tikai man katram no viņiem gribētos pajautāt – ko tu pats esi devis Latvijai? Varbūt aploksnē saņemtu vai maksātu algu, aplaupot valsti? Varbūt viltīgi izstrādātu shēmu, kā nemaksāt nodokļus un kā atmazgāt naudu? Nodevība ir arī vienaldzība pret savu valsti.Vai mums vajag Eiropas acīs izskatīties kā valstij, kurā nabaga krievvalodīgos apspiež gluži kā dzimtcilvēkus, lai gan patiesībā latvietis ir tas, kurš savā valstī bez krievu valodas praktiski nevar izdzīvot? Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa man atbildēs, ka nevajag gan. Ja nevajag, tad jārīkojas, lai tā nebūtu. Pašlaik ir dota iespēja rīkoties. Ir jāpiedalās vēlēšanās. Arguments, ka tas neko nemainīs, netur kritiku. Un neaiziet uz vēlēšanu iecirkni nebūt nenozīmē nepiedalīties vēlēšanās. Tie, kas grasās neiet, neklātienē savas balsis būs atdevuši par Ždanoku un Rubiku.Nepalaidīsim garām iespēju kaut nedaudz, tomēr kaut ko darīt savas valsts labā, jo viss lielais sastāv no mazumiņiem un viss ir pašu rokās! Ar cieņu,
