Mēs arī ikdienā esam kļuvuši toleranti pret erzackultūras piedāvājumiem. Kaut gan katras kultūras nesējs ir pārliecināts, ka viņš sabiedrību aplaimo ar paliekošām vērtībām.
Mēs arī ikdienā esam kļuvuši toleranti pret erzackultūras piedāvājumiem. Kaut gan katras kultūras nesējs ir pārliecināts, ka viņš sabiedrību aplaimo ar paliekošām vērtībām.
Literatūras vēsturē ir zināms viens otrs veiksmīgs radošs autoru tandēms (piemēram, Gregri, Ilfs un Petrovs), pat triumvirāts vai lielākas kopas (Kuzma Prutkovs), bet Saeimas priekšvēlēšanu laiks Latvijā iezīmējas ar plašākiem garīgā grupveida lidojuma paraugdemonstrējumiem. Jo katrs politiskais «spēks», «pusspēks» un «nespēks» tautā tiek uztvers kā vienpersonisks savu propagandas šedevru autors.
Izcils paraugs bija politiskās apvienības «Centrs» organizētā tautas sapulce Jelgavā, kas izvērtās par traģikomisku farsu.
Šlāgermūzikas ansamblim «Flora» piekrita nepateicīgā «publikas uzsildītāja» loma. Divi vīri izpildīja ar politisko apvienību noslēgto darījuma punktu, kur minēts atalgojums par sūrajiem centieniem ar troksni piesaistīt Hercoga Jēkaba laukumam garāmejošo publiku. Tas godam izdevās. Sadzirdējuši elektrības pastiprinātos «bum! – bum! – bum!» un «stum – kak – tā! stum – kak – tā!», ļautiņi atcerējās iepriekš reklamēto gaidāmo izklaidi un bariem vien plūda, mūzikas skaņu vilināti.
Sekoja dažu politiskās apvienības funkcionāru uzstāšanās. Monologu sērija atgādināja ložmetēja kārtas, ar kurām «atklātā tekstā» tika šauts uz visiem šā pasākuma organizatoru un finansētāju politiskajiem pretiniekiem. Runu stils atmiņā atsauca tādas kā Tālavas taurētāja pūšamā instrumenta skaņas. Dominēja apzīmējumi «tumsoņas», «naidnieki» un līdzīgi. Pūlis apslāpēti noelsās: cik daudz, izrādās, mūsu vidū tādu saviesies!
Tad pie runas stobra nāca kāds aktieris, kas aizkapa balsī masās svieda visa pasākuma galveno trumpi – līgumu slēgšanu ar vēlētājiem! Tauta, saklausījusies patētiskas runas, nemudināta sastājās rindā to darīt. Katrs līgums vienlaikus bija arī loze, kas solīja tikt pie zelta monētas 100 latu vērtībā.
Vairums jelgavnieku, parakstījušies par līguma veidlapas saņemšanu, savu eksemplāru iebāza kabatā gadījumam, ja «loze» izrādīsies pilna. Nekam citam tas papīra gabals nederētu, lai gan tika sludināts un tauta mudināta tikpat masveidīgi doties pie notāriem, lai apstiprinātu «dokumentu» un tā neizpildes gadījumā varētu ierasties ar prasību politiskā spēka mītnē (ha, politiķu vidē, izrādās, ir juristu deficīts: neviens notārs nespētu šādu papīru padarīt par nopietnu).
Kaut kur hurālam pa vidu bija ar grāmatām apkrauts galds, aiz tā – «spēka» politiskais tamada, kas pašrocīgi izsniedza autogrāfus. Saņēmuši un pasituši padusē par brīvu dalītās grāmatas, pensionāri, bērni un bezpajumtnieki pacilāti devās pie kvasa, alus, siera un pīrādziņu izdales vietām: pirmo rindas veidojās pie kvasa, pēdējo – pie alus galdiem. Pārējie samierinājās ar kādu pīrādziņu vai siera šķēli, ko iznēsāja laipni smaidošas jaunkundzes.
Vispirms beidzās alus, pēc tam kvass un uzkodas. Un tad sekoja «hurāla» nagla: solītais ansambļa «Līvi» koncerts. To ievadīja viena mūziķa tautā mestā uzruna: «Vai esat jelkad piedzīvojuši, ka «Līvi» muzicētu par brīvu?!» Šis bija tas gadījums. Vismaz – tautai. Iespēja bez maksas baudīt kaut kultūras druskas.
Citviet Jelgavas rajonā (Nākotnē, Ūziņos) un Latvijā mākslinieku koncertus vēlētājiem rīkoja un sponsorēja citi politiskie spēki. Jelgavu vien aplaimot paredzējušas Latvijas Pirmā partija, apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», kāda «inkognito» partija, tad vēl «Jaunais laiks», apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», iesaistot pasākumos māksliniekus, mūzikas un deju grupas… Dažas partijas, piemēram, LSDSP un SDS, savas mākslinieku tūres pilsētā jau ir aizvadījušas. Tagad ir pļaujas laiks ne tikai zemniekiem, bet arī masu informācijas līdzekļiem (reklāmas ieņēmumu līkne strauji kāpj) un dažādu žanru māksliniekiem (sic! Vai esat piedzīvojuši, ka «Līvi» muzicētu par brīvu?!). Varbūt šādu aktivitāšu rezultātā Kultūras ministrijai tiks nost no kakla smagais mākslinieku finansēšanas krusts.
Kā nekā tas viss taču tiek darīts iedzīvotāju labā, nesavtīgi, bez maksas! Priekšvēlēšanu laiks ir lieliska iespēja kultūru par brīvu baudīt pensionāriem, bērniem, skolotājiem, medmāsiņām un visai pārējai Latvijas trūcīgajai publikai. Izmantosim to! Būsim atsaucīgi! Aplaudēsim māksliniekiem un aktieriem, bet jo vairāk viņu angažētājiem – politiķiem! Parēķiniet: uz vietām augstajā namā pretendē 20 partijas. Ja katra sniedz vienu bezmaksas koncertu kaut ne katrā pagastā, bet vismaz katrā rajonā, iznāk vairāk nekā 500 koncertu! Par brīvu! Tikai par tādu nieku kā viena vēlētāja balss! Turklāt arī pašiem māksliniekiem nodrošināta ne tikai maizes ņuka, bet arī pavalga tiesa.
Atbalstīsim šos politiķu centienus nest gara gaismu, un mūsu valsts kļūs par kulturālāko visā pasaulē!
Kā nākamais solis varētu būt ierosinājums Saeimas vēlēšanas rīkot nevis reizi četros gados, bet četras reizes gadā. Cik tad mēs kļūtu kulturāli!…
