Simtiem jelgavnieku šopavasar sekoja līdzi aktiera un režisora Džekija Čana darbam Jelgavā. Holivudas slavenība pie mums uzņēma kadrus savai jaunākajai filmai. Taču Jelgavas ainas redzamas arī vairākās Latvijā tapušās filmās, tiesa, daudzi režisori pilsētu ir izbrāķējuši un par labu filmēšanas vietu neatzīst.Fiksē dokumentālistiJelgavas Reģionālā tūrisma centra vadītājas vietniece Liene Rulle stāsta, ka vairāki kadri ar Jelgavu atrodami Latvijas Nacionālajā arhīvā. «Tās ir dokumentālas filmas, kas stāsta par vēsturi,» atklāj centra speciāliste.Piemēram, arhīvos glabājas ieraksti par Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanu pie «Academia Petrina», arī 1937. gada kadri, kad atklāta atjaunotā Jelgavas pils. Tagadējie jelgavnieki var vērot, kā priekšteči ar plakātiem «Sveicam valsts dižo saimnieku» un ziedu paklājiem sagaidīja Kārli Ulmani.«Šovasar ekskursijā pa izrakto ielu izvadājām 450 cilvēku, jo vietējiem bija interesanti uzzināt, kas slēpjas zem drupām. Savukārt kino hronikās var redzēt, kā jelgavnieki atjaunoja ielu pēc kara,» stāsta L.Rulle. Bet kinožurnāls «Padomju Latvija» stāsta par pilsētas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara. Tūrisma centra pārstāve sola, ka tiks meklētas iespējas ierakstus iegādāties, lai ar tiem varētu iepazīties arvien vairāk jelgavnieku, arī tematiskie vakari par kino Sv.Trīsvienības baznīcas tornī turpināsies.Laba vieta ekskursijām«Jelgavniekus nevar iepriecināt ar daudziem spēlfilmu kadriem, kur būtu redzama pilsēta, jo tā nav populāra mākslinieku vidū. Senie jelgavnieki stāsta, ka kādreiz filmētāji pa pilsētu karietēs braukuši šurpu turpu, bet man nav izdevies atrast daudz ierakstu ar pilsētu,» uz sadarbību arhīva veidošanā aicina filmu māksliniece Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.Speciāliste atzīst, ka filmu veidotāji, meklējot labākās ainavas, braukā pa visu valsti: «Un tad izrādās, ka Kuldīga ir teju Holivuda! Arī ap Jelgavu daudzkārt esam braukuši, bet visas skaistās vietas – muižas – ir padarītas pārāk ikdienišķas, tāpēc neder. Kā izvēlamies filmēšanas vietas? Protams, būtu labi, ja nav pārāk tālu no Rīgas. Arī viesnīca ir obligāta.» I.Romanova spriež, ka filmu uzņemšanas vietas ir ļoti populāras tūristu vidū, piemēram, Vecrīgas Jaunielā daudzi grib ieraudzīt, kur filmēts padomju šedevrs «Šerloks Holmss un doktors Vatsons» vai kurā tieši logā atradās «17 pavasara mirkļu» slavenais puķu podiņš.Tie pie «Lielā Kristapa»Viena no filmām, kur jelgavnieki var redzēt pazīstamus vaibstus, ir jelgavnieka Aivara Freimaņa «Dzīvīte», par ko režisors 1989. gadā saņēmis «Lielo Kristapu». «Dzīvīte» veltīta latviešu folklorista Krišjāņa Barona piemiņai. Filma ir vēsturiska, tajā darbojas daudz vēsturisku personu – par latviešu jūrniecības tēvu dēvētais Krišjānis Valdemārs, latviešu laicīgās dzejas pamatlicējs Juris Alunāns, baltvācu mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins, krievu muižnieks Ivans Stankevičs, kura ģimenē Krievijā K.Barons strādāja par mājskolotāju, latviešu mecenāts Augusts Dombrovskis, kreisi noskaņotie dzejnieki Leons Paegle un Linards Laicēns, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.«Kadros ir redzama «Academia Petrina», kas «spēlē» pati sevi – vietu, kur Barons mācījās. Savukārt skati, kuros ir it kā Jelgava pie mācību iestādes, nemaz nav filmēti Jelgavā,» atklāj I.Romanova.Kaujas vītņu kāpnēsSavukārt Rīga veiksmīgi atveidota spēlfilmā «Vella kalpi vella dzirnavās». «Vairāku minūšu epizodē, kurā sajūgtas Rundāles un Jelgavas pilis, patiesībā domāta Rīga. Jelgavas pils vītņu kāpnes un vārti ļoti labi sader ar Rundāles pils iekārtojumu,» saka māksliniece.Viņa gan atzīst, ka pils, līdzīgi kā daudzas citas vēsturiskas vietas, pašlaik ir pārāk mūsdienīga, lai to izmantotu filmu uzņemšanai. «Vircavas muiža grāmatās izskatījās cerīgi, bet atbraucot un apskatot likās, ka tā vairāk atgādina gucuļu kopmītnes. Arī «Villa Medem» «neuzrunā», laikam to «nospiež» linu fabrika,» pieredzē dalās I.Romanova.Filmē, bet neieliekEsot leģendas, uz mūsu pilsētas drupām uzņemta arī filma «Битва за Сталинград» («Cīņa par Staļingradu»), taču I.Romanova tam pierādījumus nav atradusi. Līdzīgi nostāsti ir arī par «Vella kalpiem».«Interesanti sanāca ar «Baigo vasaru». Jelgavā filmēti vilcieni, kas cilvēkus izved uz Sibīriju. Pirms padsmit gadiem jūsu vagonu parks bija kino paradīze. Bet, noskatoties filmu, jāatzīst – Jelgavā tapušais materiāls tajā nav iegājis,» smaida kino speciāliste.Arhīvos atrodama arī «Atklātā pasaule», kas uzņemta RAF teritorijā, – tā stāsta par audzināšanas problēmām.
