Jau gadus trīsdesmit Ozolnieku novadā, no dzelzceļa vai auto tilta uzmetot aci Iecavas upei, skats paveras neparasti mierīgs – neviena makšķernieka, nevienas laivas, un arī ūdens ir stāvošs kā dīķī. Šķiet, ka nu jau visos četros gadalaikos Iecavu klāj arī dīķiem raksturīga peldošo aļģu virskārta. Taču 20. gadsimta 70. gados pa Iecavu gāja liellaivas ar māliem un “Spartaka” ceplī dedzinātiem ķieģeļiem. Agrāk upe paloja tā, ka vēl astoņdesmito vidū melioratori Ozolniekos iepretī remontu mehāniskajai rūpnīcai gar Iecavas krastu uzbēra aizsargdambi.
Līdz 2022. gadam projektu sola īstenot
Visbeidzot, šķiet, “ūdeņi ir sakustējušies”. Tagad ne tikai dabas mīļotāji, bet arī ūdenssaimniecības lietpratēji ir atzinuši, ka Iecavu kā stāvošu dīķi atstāt nevajadzētu. Jau nākamajā gadā paredzēts sākt vērienīgus upes atjaunošanas darbus. SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Zemgales reģiona meliorācijas daļas vadītāja Filimonija Brigmane paskaidro, ka pēc šīs valsts kapitālsabiedrības pasūtījuma ir izstrādāts Iecavas atjaunošanas būvprojekts. “Projektam 2014.– 2020. gada plānošanas periodā ir pieejams ES fondu un valsts budžeta finansējums. Tiks izmantoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, kas paredzēti potomālo jeb lēni plūstošo upju atjaunošanai, lai samazinātu plūdu riskus applūstošajās teritorijās,” skaidro F.Brigmane. Viņa piezīmē, ka Iecavas, kas ir valsts nozīmes ūdensnoteka, atjaunošanas projektu paredzēts sākt 2021. gadā un pabeigt 2022. gada beigās.
Upi tīra brīvprātīgie
Meliorācijas darbu veterāns viens no agrākā Ozolnieku meliorācijas uzņēmuma PMK-13 vadošajiem inženieriem Gunārs Barups atceras, ka Iecavas “kapitālais remonts” jeb tīrīšana veikta arī agrāk – meliorācijas ziedu laikos. Nu jau ilgāku laiku upi tīra vienīgi uzņēmums “Ozolaivas.lv”, kas jau desmit gadus Iecavā rīko talkas, kā arī laivu maratonus maršrutā Ozolnieki–Brankas–Garoza–Velna grāvis–Tetele–Jelgava–Ozolpils–Ozolnieki. Šīs maratona trases izveidotājs un sacensību organizētājs Atis Luguzs atceras, ka 2010. gadā, kad pirmo reizi notika sacensības, vairāki dalībnieki pirms starta brīnījušies, kā var upē ierīkot distanci, kur starts un finišs ir vienā vietā. Taču, pateicoties 19. gadsimta beigās izraktajam pusotru kilometru garajam kanālam jeb Velna grāvim, kas pie Garozas Iecavu savieno ar Garozes upīti, kas tālāk ved uz nepilnu kilometru attālo Lielupi, šāds 42 kilometrus garš aplis sanāk. Tiesa, posmā starp Brankām un Garozu Iecava vietām ir kļuvusi tikai pāris metru plata un arī sekla. Tai tik tikko ar tūristu kanoe laivu vai smailīti var tikt cauri. Meliorācijas lietpratēja F.Brigmane skaidro, ka šāda situācija izveidojas tāpēc, ka mazūdens periodā lielākā daļa ūdens no Iecavas augšteces un vidusteces aizplūst nevis pa veco gultni jeb Veciecavu uz Brankām, Ozolniekiem un Ozolpili, bet gan pa Velna grāvi caur Garozi uz Lielupi. “Mūsdienās mazūdens periodi ir gari, kas arī ir Iecavas upes lejteces (Veciecavas) aizaugšanas iemesls,” secina F.Brigmane.
Velna grāvi aizbērt nevajadzētu
Iecavas atjaunošanas projektā ir paredzēts uz Velna grāvja izbūvēt hidrotehnisko būvi – ūdens pārgāzni, kas nodrošinās to, ka mazūdens periodā straume no Iecavas uz Velna grāvi nemaz neies, bet gan aizplūdīs tālāk pa veco gultni uz Brankām, Ozolniekiem un Ozolpili. “Projekts paredz arī iztīrīt Iecavas gultni un krasta apaugumu apmēram 12 kilometru posmā no Brankām līdz Garozai, kā arī atsevišķās vietās posmā starp Ozolniekiem un Ozolpili. Iecavas pārtīrīšana paredzēta ar peldošo ekskavatoru, ko dažkārt sauc par “zemes sūcēju”. F.Brigmane stāsta, ka tuvākajā laikā ar Valsts vides dienestu tiks precizēts, kādi dabas liegumi saistībā ar zivju nārstu un putnu ligzdošanu ir noteikti teritorijā, kur notiks Iecavas atjaunošana. “Aprēķināts, ka projekta īstenošanas rezultātā tiks samazināti plūdu riski 1352 Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada iedzīvotājiem, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 2960 hektāru lielajā Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada teritorijā,” teic F.Brigmane. Ozolnieku domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš uzsver, ka Iecavas atjaunošanas projektu par svarīgu atzīst daudzi Branku un Garozas apkaimes, kā arī Ozolnieku iedzīvotāji. Taču vēl līdz darba grafika saskaņošanai pašvaldībā problēmas risinājums nav nonācis.
LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras docents Uldis Kļaviņš atzīst, ka SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” attīstītais Iecavas atjaunošanas projekts, kurā paredzēta pārgāznes izbūve uz Velna grāvja, būtiski uzlabos upes tecējumu. “Velna grāvis tika rakts 19. gadsimtā, kad tagadējā Ozolnieku novada teritorijā Iecava pavasara palos appludināja plašu apkārtni. Mūsdienās, kad ziemās ir maz sniega un pavasaros upes nepalo, problēma ir tieši pretēja – nevis, kā novadīt ūdeni, bet kur to ņemt, ” teic zinātnieks. Kaut arī ūdens trūkst, U.Kļaviņš nedomā, ka mūsdienās Velna grāvis būtu jārok ciet. “Lai atceramies pēkšņos lietavu izraisītos plūdus Latgalē 2016. un 2017. gada vasarā. Arī mums vajag būt gataviem gadījumam, kad negaidīti nākas novadīt lielu ūdens daudzumu, un Velna grāvis tad var noderēt,” uzskata U.Kļaviņš.
Tālākajā plānā – Platone, Misa, Vecbērze un Svitene
Zinātnieks pievērš uzmanību, ka peldošo zaļo aļģu kārta, kas klāj Iecavas ūdens virsmu, liecina arī par to, ka pa grāvjiem upē nonāk daudz fosfora un slāpekļa, kas ir minerālmēslos, ko lieto lauksaimnieki. “Ozolaivas.lv” pārstāvis Mārcis Laidiņš stāsta, ka šovasar pie Ozolpils ar smailīti no Lielupes ieairējis Iecavā, bet nav varējis tālu tikt, jo visu ūdens virsmu klājošās aļģes ķepušas klāt pie aira un bremzējušas laivas slīdējumu.
“Ziņas” jau rakstīja, ka no 2018. līdz 2020. gadam “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” īstenoja Vircavas upes (tā tāpat kā Iecava skaitās valsts nozīmes ūdensnoteka) atjaunošanas projektu. Toreiz upe iztīrīta 16,8 kilometru garumā, tostarp noņemts viens nelegāli uzbūvēts tilts. Plūdu risks, atjaunojot Vircavas upi, tika mazināts 275,4 hektāros applūstošajās teritorijās Jaunsvirlaukas, Vircavas, Elejas un Sesavas pagastā. Pēc projekta pabeigšanas tiks veikti Vircavas uzturēšanas un kopšanas darbi, lai tā neaizaugtu.
F.Brigmane stāsta, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Lielupes upju baseinā plānots atjaunot Platones, Misas, Vecbērzes un Svitenes upi. Viņa piebilst, ka Dabas aizsardzības pārvaldē par Platones atjaunošanas projektu ir saņemtas divas sūdzības. Meliorācijas speciāliste uzsver to, ka arī Platones atjaunošanas gaitā tiks iztīrīta vecā gultne, nevis mainīta krasta līnija. Tādēļ, viņasprāt, nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt, un viņa cer uz Platones krastā dzīvojošo sapratni.
