Vecos laikos jauneklim vajadzēja iet pie iemīļotās vecākiem, lai lūgtu viņu meitas roku.
Vecos laikos jauneklim vajadzēja iet pie iemīļotās vecākiem, lai lūgtu viņu meitas roku. Ja vecāki šo lūgumu atbalstīja, topošais znots un sievastēvs devās uz blakusistabu aprunāties par naudas lietām. Galvenie jautājumi bija: par kādu naudu ģimene tiks uzturēta, kādi ir topošā vīra parādi un ienākumi, kādi ir viņa nākotnes plāni.
Tad pienāca kārta izredzētajai doties pie puiša vecākiem, lai saņemtu svētību. Kad saderināšanās bija noslēgta un paziņota atklātībai, jaunais pāris varēja kopā iet uz ģimenes svinībām un publiskiem sarīkojumiem.
Mūsdienu jaunieši bieži saderinās un tikai tad paziņo par to vecākiem. Laba uzvedība tomēr prasa, lai jaunieši pastāstītu vecākiem par savām nākotnes izredzēm, arī par saderināšanos.
Agrāk Somijā tika uzskatīts, ka pieklājīgs saderināšanās laiks ir trīs mēneši vai pat pusgads pirms laulībām.
Par saderināšanos var pavēstīt dažādi: ievietojot sludinājumu avīzē (ja vēlas par to paziņot plašākai sabiedrībai), aizsūtot draugiem un radiem saderināšanās atklātni vai vienā aploksnē ievietojot abu vizītkartes. Jau reizi precējusies un šķīrusies kundze par savu saderināšanos var paziņot, uzrakstot vēstuli vai piezvanot draugiem un radiem.
Pie saderināšanās rituāla pieder gredzenu apmaiņa: līgava un līgavainis kā apstiprinājumu saviem solījumiem dāvina viens otram gredzenu. Tajā tiek iegravēts saderinātā vārds un saderināšanās diena.
Ja iecerētās laulības tiek atceltas, par to jāpaziņo tuviniekiem. Saderināšanās atcelšanas iemesli nav jāpaskaidro.
Pēc saderināšanās laika seko kāzas, un pēc tam katru gadu tiek atzīmēta kāzu gadadiena. Laulātais draugs to atceras, no rīta pasniedzot sievai kafiju gultā, dāvinot rozes vai kādu dārgakmeni. Sieva pagatavo burvīgas vakariņas, kas tiek baudītas sveču gaismā.
Mūsu rūpju pilnajā ikdienā kaut vai puķu pušķis un torte, iegādāti tuvējā veikalā atceļā no darba, mazliet atšķirs šo dienu no citām un liks mirkli atskatīties uz kopā nodzīvotajiem gadiem.
Viens kopā pavadītais gads tiek atzīmēts ar vizbulīšu svētkiem. Trīs gadi ir maijpuķīšu svētki, pieci – ceriņu, desmit – rožu, 15 – dzintara, 20 – saules, bet 25 kopā pavadīti gadi – tās jau ir sudrabkāzas. Trīsdesmit kopā pavadīti gadi tiek atzīmēti kā pērļu svētki, 35 ir kristāla un 40 – rubīna svētki. Safīra gadadienu atzīmē cilvēki, kas kopā pavadījuši 45 gadus, zelta kāzas jāsvin laulības 50. gadadienā, savukārt 75 gadi nozīmē dimanta kāzas. Briljanta svētki liecina par kopsolī nodzīvotiem 80 gadiem.
Izmantoti materiāli no Sirkas Lasilas «Zelta uzvedības grāmatas»
