Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā mazāk ir apzagti dzīvokļi un mājokļi. Aizpērn šis skaitlis bija 129, bet pērn – 108. Šie un citi skaitļi, kas raksturo Valsts policijas Jelgavas iecirkņa darbu, tika prezentēti preses konferencē.
“Durvju raustītāji” logus nesaudzē
Policijas darbinieki atzīst, ka fakts par mājokļu zādzību samazināšanos tomēr nav mierinošs, jo, piemēram, pērn tikai 59 gadījumos (no 108) zagļi uz karstām vai vismaz siltām pēdām ir noķerti. Iespējams, nenoķertie turpina zagt. Valsts policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Romans Dikovs piezīmē, ka mājokļu apzadzēji var būt dažādi. Dažkārt tie plānoti darbojas organizētā grupā, iepriekš novēro māju. Lielākoties gan uzdarbojas sīkie gadījuma zagļi, ko policisti sauc par “durvju raustītājiem”. Tie ielavās daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās vai privātmāju pagalmos un tad steidzīgi izmēģina, vai kādas ārdurvis nav atstātas vaļā. Ja zaglim veicas, tas parasti tālāk par dzīvokļa priekštelpu neiet, bet tieši tur, bieži vien dzīvokļa saimniekiem deguna galā, paņem virsdrēbēs atstātās mantas un skrien prom. Ja zaglis ielavījies dzīvoklī naktī, kad saimnieki guļ, tas mēdz doties arī dziļāk par koridoru. “Taču pārsvarā mājokļu zādzības notiek gaišā dienas laikā,” piebilst R.Dikovs. Viņš atgādina, ka pirmajos stāvos nevajadzētu atstāt vaļā logus. “Zaglis nesaudzēs vēdināšanas režīmā vaļā atstātu logu. Salauzīs to, un skāde būs liela,” brīdina R.Dikovs. Viņš stāsta, ka privātmāju vai arī daudzdzīvokļu māju kaimiņi nereti sociālajos tīklos veido grupu, kas ātri un savstarpēji izpalīdzīgi sazinās, ja mana ko aizdomīgu.
Mašīnas vairāk apzog laukos
Lai gan valsts, gan arī pašvaldību policisti naktīs patrulē daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur tiek atstātas automašīnas, salīdzinot ar 2017. gadu, Jelgavas iecirknī kopumā un tieši Ozolnieku un Jelgavas novadā ir audzis apzagto automašīnu skaits. Policisti atgādina, ka auto salonā nedrīkst atstāt somas, datorus, naudas makus, alkoholu vai citas lietas, ko var iekārot zaglis. Automašīnas arī nevajadzētu novietot tumšā vietā. “Zaglis var izsist logu, ja salonā būs atstāta tukša alus kaste. No ārpuses jau neredz, ka kaste ir tukša,” pamāca R.Dikovs. Pirms neilga laika Jelgavā tika apzagts mikroautobuss, kurā bija atstāti celtniecības instrumenti. “Vecam folksvāgenam jau nebija nekādas signalizācijas, bet jāatceras, ka automašīnas salons nav ne noliktava, ne seifs, kurā droši varētu atstāt lietas,” tā R.Dikovs.
Valsts policijas darbiniece Iveta Zirvīte-Šustika stāsta, ka īpašā rūpju lokā ir velosipēdu zādzības, kuru skaits pērn palielinājās (2017. gadā reģistrētas 72, 2018. gadā – 92). Pērn noķerti tikai 34 velosipēdu zagļi. Preventīvi vairākos reidos noskaidrots, kā velosipēdu īpašnieki izturas pret saviem braucamajiem. Atklājies, ka no 69 apskatītajiem šur vai tur noliktajiem divriteņiem trīs vispār nebija pieslēgti. “Iespējams, mēs ar savu reidu novērsām zādzību, jo sagaidījām nepieslēgtā velosipēda īpašnieku un viņam aizrādījām par paviršo attieksmi pret savu mantu,” teic I.Zirvīte-Šustika. 26 no 69 velosipēdiem bija pieslēgti nedrošā veidā vai pie nedrošas pamatnes, piemēram, mājas jumta notekcaurules, 28 pieslēgti ar viegli pārkniebjamām atslēgām. Sanāk, ka tikai 12 no 69 reidos pārbaudītajiem divriteņiem bija pieslēgti, kā nākas. I.Zirvīte-Šustika piebilst, ka, izvēloties velostāvvietu, jāņem vērā, ka, pirmkārt, braucamo vislabāk atstāt iekštelpās, kur to neredz blēdīga acs, un arī tur to vajag pieslēgt. Otrkārt, jāņem vērā apstāklis, vai velosipēda īpašnieks pats to var uzmanīt vai arī to uzrauga sargs caur videokameru. Ja velosipēdu nākas atstāt ārā, tad pareizi to nolikt nevis kādā tumšā kaktā, bet tur, kur daudz cilvēku.
