Sarkanais bruģis domāts riteņbraucējiem, taču gājējiem uz ietves ir priekšroka.
Rekonstruējot ielas, daudzviet Jelgavā ietvju bruģī izveidotas velosipēdistiem domātas sarkanas joslas, kam gan ir tikai rekomendējošs raksturs. Sarkans bruģis nebūt nenozīmē, ka uz tā priekšroka ir riteņbraucējiem. Taču policija aicina gan gājējus, gan velosipēdistus būt savstarpēji uzmanīgākiem. Uz ietvēm ir tiesības pārvietoties abiem, taču priekšroka paliek gājējiem.
Pirms nedēļas uz ietves Lielajā ielā pie autobusu pieturas, kas atrodas blakus Hercoga Jēkaba laukumam, notika bīstams satiksmes negadījums – velosipēdists uzbrauca gadu vecam bērnam. Vainīgais notikuma vietu pameta, nesniedzot cietušajam palīdzību. Mazulis tika nogādāts slimnīcā, kur viņam konstatēja vien nobrāzumus. Policijā par notikušo ierosināts kriminālprocess. Lai arī satiksmi Lielajā ielā novēro pašvaldības uzstādītas kameras, pagaidām vainīgo velobraucēju nav izdevies atrast.
Vecākiem arī bija jāpieskata bērns
Policijas pārstāve Diāna Purviņa atzīst, ka morāla atbildība notikumā jāuzņemas arī bērna vecākiem, kuri to uz ietves pienācīgi nepieskatīja. Viņa informē, ka 2014. gadā reģistrēti divi gadījumi, kad velosipēdists uzbrauc gājējam. Šogad tas vismaz pagaidām ir vienīgais. Velosipēdists, ja to atzīst par vainīgu, var tikt brīdināts vai arī saņemt naudas sodu 7–30 eiro apmērā.
Ceļu policijas vecākais inspektors Andis Rozenbahs spriež, ka riteņbraucēju skaits Jelgavā aug pat vairāk nekā citās pilsētās. Tādēļ Domē Satiksmes kustības drošības komisijā ir skatīts, kā labāk nodalīt gājēju un velo plūsmu. «Tomēr konkrētu ideju pašlaik vēl nav,» atzīst policijas majors A.Rozenbahs.
Kam pieder Pasta sala?
A.Rozenbahs piebilst, ka šie jautājumi nav juridiski sakārtoti arī Ceļu satiksmes noteikumos (CSN). Ja, piemēram, uz pilsētā vienīgā teicami iekārtotā veloceliņa Driksas promenādē velosipēdists uzbrauktu gājējam, visa atbildība par notikušo būtu jāuzņemas pirmajam, jo darbojas likums, ka uz tās ceļa daļas, kas nav auto brauktuve, priekšroka ir gājējam. Dažkārt gājēji pret velosipēdistiem izturas ar pārlieku lielu pietāti. Jelgavnieks Edgars Virza lūdz «Ziņas» palīdzēt tikt skaidrībā par pastaigu celiņu, kas ved apkārt Pasta salai un nobruģēts velojoslai atbilstošā sarkanā krāsā. E.Virza novērojis, ka pa šo celiņu velosipēdisti arī «spītīgi un principiāli pārvietojas». «Vai tiešām Pasta salā gājējiem, tostarp maziem bērniem un dažreiz dāmām smalkos apavos, pieder vien grantētā, iešanai neērtā celiņa daļa. Manuprāt, tas ir absurdi,» secina E.Virza.
Policists A.Rozenbahs paskaidro, ka uz jebkuras ietves, tostarp arī sarkani bruģētās (kāda tā ir Pasta salā), priekšroka ir gājējiem.
Ik dienu satiek simts velosipēdistu
Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Romāns Meļņiks skaidro, ka problēmas gājēju un riteņbraucēju vidū rodas tādēļ, ka pašvaldības, taupot naudu, ietves lēti, lietojot vien krāsu, pārtaisa par gājēju un velosipēdistu ceļiem. «Veloceliņam no gājēju ietves vajadzētu būt atdalītam ar barjeru vai apstādījumu joslu, jo velosipēdisti par tiem domāto ceļu parasti brauc ātrāk,» galvaspilsētā novērojis R.Meļņiks. Viņš domā, ka Ceļu satiksmes noteikumu grozījumos, kas stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, varētu būt noteikta priekšroka velosipēdistiem, kas brauc pa veloceliņu. «Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi gan top grūtā diskusijā ar autovadītājiem un gājējiem,» piebilda R.Meļņiks.
Vairums «Ziņu» aptaujāto jelgavnieku par gājēju un riteņbraucēju joslām uz ietvēm gan izteicās visai pozitīvi. Kāda jelgavniece stāsta, ka 25 minūšu garā ceļā uz darbu, ejot pa Rīgas un Lielo ielu, ik rītu var saskaitīt ap 50, dažkārt pat 70 velosipēdistu. «Problēmas dažreiz rada nevēlēšanās tīri cilvēciski vienam otru saprast,» viņa saka. Kāda jauniete, kas līdzīgā maršrutā daudz pārvietojas ar velosipēdu, piebilst, ka cilvēkiem pa gājējiem un velosipēdistiem domāto ietvi vajadzētu censties iet, nelīkumojot un pēkšņi nemainot kustības virzienu. Tad, viņasprāt, satiksme būtu drošāka. ◆
Viedoklis
Jurijs Strods, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks
◆ Svarīgākais satiksmes drošības priekšnoteikums ir visu satiksmes dalībnieku – autovadītāju, motobraucēju, velosipēdistu un gājēju – kultūra un cieņa citam pret citu. Riteņbraucēji ir satiksmes dalībnieki, kuri kārtojuši eksāmenu, ieguvuši velosipēdista tiesības un kuriem jāpārzina satiksmes noteikumi. Uzskatu, ka vienotas nozīmes ietvju posmos jāņem vērā mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju – drošība, taču noteikumi un zīmes jāievēro visām iesaistītajām pusēm.
