Pirmā daļa ar 15 attēliem un M.Pīlādža komentāriem bija publicēta 1999. gada 8. jūlija «Ziņās».
Pirmā daļa ar 15 attēliem un M.Pīlādža komentāriem bija publicēta 1999. gada 8. jūlija «Ziņās». Vairākums no laikrakstā redzamajiem domniekiem bija arī 1989. gada 10. decembrī ievēlētās Jelgavas pilsētas Deputātu padomes sastāvā no LTF saraksta, tādēļ man viņi labi pazīstami gandrīz četru gadu garumā: redzēti gan to «varoņdarbi», gan negaidītās spējas mainīt uzskatus vienā dienā pat vairākas reizes.
Ne jau par to gribu runāt ar avīzes lasītājiem. Šāda sastāva Domi Jelgavas pilsētas iedzīvotāji nemaz nav vēlējuši. Dažs lasītājs man iebildīs, ka tieši šos kadrus ir vēlējuši. It kā pareizi.
Bet visiem kopā ir derīgi atcerēties vēlēšanu kārtību 1997. gada 9. martā.
Deputātu kandidāti tika ierakstīti attiecīgo partiju sarakstos, līdz 15 cilvēkiem katrā. Katrai partijai jeb sarakstam tika publicēta darbības programma, kurā netrūka arī citu konkurējošo sarakstu kritikas un savas partijas cildināšanas, darbu, kas tiks paveikti ievēlēšanas gadījumā, uzskaitījuma. Pēc tur minētā, Trīsvienības baznīcas tornim Driksas malā jau vajadzēja būt atjaunotam un priecēt gan jelgavniekus, gan pilsētas viesus. Vecos jelgavniekus deputāti ieceltu saulītē un gandrīz uz rokām nēsātu.
Bet reālā dzīve šodien ir pavisam citāda. Dedzīgākie LNNK pārstāvji ar A.Burbu un U.Ivanu priekšgalā solīja patriotiski noskaņotajiem jelgavniekiem visus iespējamos labumus. U.Ivans jau sen, pirms V.Krištopana kunga vēstuļu plūdiem (100 000 gab.)
7. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā tika izsūtījis katram Jelgavas vientuļajam pensionāram pat pa divām vēstulēm 1997. gada pavasarī, lai tikai balsojot par viņu, tad varēšot saņemt visa veida palīdzību no pilsētas Domes.
20,04 % balsstiesīgo arī noticēja A.Burbas un U.Ivana patriotiskumam un dāsnumam.
15,07 % bija sagatavojušies cienastam ar Zīgerista kunga banāniem un cerēja uz Joahima panākumiem Rīgas pilī.
9,46 % zvērēja uzticību «saimniekam» – nez kur pazudušajam, tā arī ģenerāļa uzplečus nedabūjušajam J.Čeveram.
3,73 % vēlētāju uzticību pievīlis Latvijas Konservatīvās savienības apmaksātais un reklamētais sportists J.Kaminskis.
48,3 % vēlētāju intereses Jelgavas Domē neaizstāv neviens deputāts. Paveicies ir «Latvijas ceļa» pārstāvim muzikantam A.Celmam, kurš ar savām taurēm ir spējis piepulcināt no Domes stropa izspietojušos deputātus un pašu priekšsēdi Uldi priekšgalā.
Laikam tās tauru skaņas ir gluži apreibinājušas visu 15 gudrāko galvas, ka siltuma tarifu rēķins pavisam greizs sanācis. Nav jau aiz kalniem arī nākamās vēlēšanas, kad atkal būs jāizraugās
15 vai 14 gudrāko jaunās Domes sastāvam. Tad vajadzētu izvēlēt nevis komunisma «šūniņās» izperētos spietotājus, kuri gatavi skriet pa vējam, bet cilvēkus, kuri ciena sevi un citus un ir spējīgi savas pilsētas labā strādāt kā čaklas darba bites.
Pašā Rīgas centrā atmirdz trīs zvaigznes Brīvības pieminekļa virsotnē, kas simbolizē visu Latvijas novadu vienotību, bet pieminekļa pakājē ir granītā kaltie, katram latvietim svētākie vārdi: «Tēvzemei un Brīvībai». 1997. gada 21. jūnijā Rīgā notika apvienības «Tēvzemei un Brīvībai» un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK apvienošanās kongress.
Visā valstī tika izveidota patiesi nacionālo neatkarību cienoša, savu Tēvzemi un brīvību mīlošu cilvēku apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. Arī Jelgavā ir šīs apvienības nodaļa, kas aicina bijušos LNNK ierindas cilvēkus (ne «Pleskavas ceļam» pārdevušos Jelgavas nodaļas vadoņus) iesaistīties tās darbā.
