Ilgus gadus esmu mācījusi ētiku vidusskolā, tāpēc, izlasot Mārtiņa Pīlādža rakstu «Nav cilvēka, nav arī problēmas», rodas gan sašutums, gan pamatīgas pārdomas.
Ilgus gadus esmu mācījusi ētiku vidusskolā, tāpēc, izlasot Mārtiņa Pīlādža rakstu «Nav cilvēka, nav arī problēmas», rodas gan sašutums, gan pamatīgas pārdomas.
Cik tomēr vēl neattīstīta un kroplīga ir demokrātija mūsu valstī! Atbildīgs, vadošs darbinieks var apvainot citu darbinieku par stagnātiskiem uzskatiem, par kļūdām, nepilnībām un muļķībām, to nepierādot. Gandrīz kā tajā vecajā jokā – mani nosauc par kamieli, bet man jāpierāda, ka kamielis neesmu.
Tik daudz runājam par attiecībām… Te, kur, manuprāt, ir ļoti rupjš cilvēktiesību pārkāpums, tiek ignorēta pat darba likumdošana, tiesas spriedumi, un vēl joprojām bez sirdsapziņas pārmetumiem vada lielas bibliotēkas kolektīvu. Interesanti, ko par to domā attiecīgie Jelgavas Domes darbinieki?
L.Š.,
arī «Zemgales Ziņu» lasītāja
