Vēlos atbildēt uz cienījamās M.Neilandes bažu pilno vēstuli par Pils salas zirgu dzīvi. Kā jūtu, autore maz pazīst dabas likumus un savvaļas dzīvnieku dzīvi brīvā dabā vai arī raugās uz Pils salu no kāda dzīvokļa loga. Protams, pie mums pēdējos gados ir bargas ziemas un visiem savvaļas dzīvniekiem klājas grūti. Pagājušoziem aizgāja bojā simtiem stirnu. Guļot uz sniega, ledus kārtas, tās saslima un nomira aukstumā un badā. Kas palīdzēja šiem dzīvniekiem? Cilvēku bezatbildības dēļ klaiņojošie suņi saplēsa un izpriecu meklētāji mednieki sakropļoja, sašāva jau tā novārgušās stirnas un arī citus meža dzīvniekus. Tad arī šajos gadījumos vajadzētu būt jūsu žēlsirdībai. Es bieži aizeju uz Pils salu pastaigāties un neredzu, ka zirgiem būtu tik šaušalīgi apstākļi, kā pasniedz mūsu cienījamie masu mediji. Protams, viens otrs zirdziņš kļuvis vājāks bargajā ziemā. Ir arī slimību gadījumi. Bet vai tad mežā dzīvnieki dzīvo mūžīgā sausumā un mežos nelīst un nav sniega un sērsnas? Pils salā ir pietiekami daudz krūmu, arī lielu koku, kur zirgiem patverties, turklāt vasarā, ēdot lekno zāli, viņi uzaudzē biezu zemādas tauku kārtu, gatavojoties sliktākiem apstākļiem.Esmu arī runājusi ar zirgu uzraugu Eināru Nordmani. Šie zirgi nav izdzīti no saimniecību staļļiem dzīvei zem klajas debess, bet jau ir piektā selekcionētā paaudze dzīvei jebkādos laika apstākļos ar minimālu cilvēku palīdzību. Zirgu uzraugs nesavtīgi nu jau aizgājušajā ziemā gādājis par lopiņiem, vedot sienu, burkānus, maizi. Ja kāds saslima, tika saukts veterinārārsts un pirkti medikamenti. Ja arī kāds aiziet bojā, pastāv taču mūžīgais dabas likums, ka izdzīvo stiprākais. Savvaļas zirgi skaisto dabas oāzi Pils salu padara ļoti patīkamu un dzīvības pilnu, un ļoti daudzi jelgavnieki par to priecājas.
