«Izlasot 13. jūnija «Zemgales Ziņās» rakstu «Izmaksas katrā mājā ir atšķirīgas», man radās vairāki jautājumi, uz kuriem es ar laikraksta starpniecību gribētu saņemt atbildes,» mums raksta Satiksmes ielas 47. mājas iedzīvotājs Ž.Jegorovs.
«Izlasot 13. jūnija «Zemgales Ziņās» rakstu «Izmaksas katrā mājā ir atšķirīgas», man radās vairāki jautājumi, uz kuriem es ar laikraksta starpniecību gribētu saņemt atbildes,» mums raksta Satiksmes ielas 47. mājas iedzīvotājs Ž.Jegorovs. Viņu interesē, kāpēc Puķu ielas 3. mājas iedzīvotājiem par kubikmetru patērētā karstā ūdens jāmaksā 1,35 lati, bet par siltumenerģijas patēriņu ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā – 0,229 lati, bet Puķu ielas 6. nama iemītniekiem jāmaksā attiecīgi 1,55 un 7,49 lati. Jegorova kungs arī vēlas noskaidrot, kāpēc Satiksmes ielā 47 dzīvojošam, pat nevienu kubikmetru ūdens nepatērējot, maijā bijis rēķins 3,55 lati. Tālāk vēstules autors raksta: «Kāpēc mums, iedzīvotājiem, par Domes pašvaldības uzņēmuma NĪP apsaimniekošanas līgumā paredzēto pienākumu nepildīšanu (iekšējo tīklu kārtībā uzturēšana) jāmaksā?
Domāju, ka noteikta samaksas kārtība par karsto ūdeni nav likumīga, jo mums ir tiesības zināt iepriekš, cik pakalpojums maksās – 1, 55, 2,30 vai 3,00 lati par kubikmetru, lai mēs varētu tērēt tik, cik maciņš atļauj. Turklāt pēc jaunā īres likuma karstais ūdens ir kā papildpakalpojums, no kura man ir tiesības atteikties.
Visbeidzot, juridiski ņemot, es neesmu nekādu līgumu ar siltumtīkliem slēdzis un tamdēļ varu uzskatīt, ka siltumtīklu rēķini man nav saistoši, ja šā uzņēmuma pārvaldnieks Edgars Līcis neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz manu iesniegumu no 2001. gada oktobra. (Lai gan pēc mana iesnieguma atsūtīja meistaru pārbaudīt).»
Atbildes uz Ž.Jegorova jautājumiem sniedz pašvaldības izpilddirektora vietnieks V.Ļevčenoks:
«Kā Jums ir zināms, Siltumenerģijas tarifs visā pilsētā ir noteikts vienāds – tas ir 21,36 lati par MWh, un viena kubikmetra karstā ūdens cena ir vienāda. Arī metodika, pēc kuras tiek aprēķināta samaksa par patērēto siltumenerģiju, pilsētā ir vienota. Saskaņā ar metodiku par patērēto siltumenerģiju vasarā maksa tiek dalīta divās daļās: noteiktā samaksa par patērēto karstā ūdens kubikmetru ir 1,55 lati un otra daļa ir maksa par karstā ūdens piegādi sistēmā. Atšķirības maksājumos veidojas tādēļ, ka ēkās, kurās ir uzstādīts individuālais siltuma mezgls, mājas vecākajam ir iespēja un, ņemot vērā iedzīvotāju izteikto uzticību, arī pienākums, rūpēties, lai samaksa būtu pēc iespējas mazāka. Kā paraugu ļoti veiksmīgam mājas vecākā darba rezultātam var minēt Puķu ielas 3. (1. – 36. dzīvoklis) mājas vecākā paveikto. Tādēļ arī minētajā ēkā samaksa par karsto ūdeni maijā bija 1,35 lati, bet maksa par karstā ūdens piegādi sistēmā – 0,229 lati. Attiecībā uz Jūsu māju Satiksmes ielā 47, izanalizējot mājas vecākā iesniegtos datus, redzams, ka kopīgais ēkas karstā ūdens skaitītāja rādītājs atšķiras no mājas iedzīvotāju iesniegto skaitītāju rādījumu summas. Tas liecina, ka atsevišķu iedzīvotāju dati vai rīcība nav korekta. Tas arī varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir tik liela samaksa par karstā ūdens piegādi. Protams, izmaksas par karstā ūdens piegādi var iekļaut viena kubikmetra cenā, bet tādējādi ievērojami palielināsies viena kubikmetra cena. Jāatgādina, ka aprīļa sākumā māju vecākajiem tika piedāvāts izvēlēties vienu no trijām metodikām karstā ūdens maksas aprēķināšanai vasaras periodā, un māju vecākie atbalstīja tieši šo variantu.»
Savukārt kāds Kronvalda ielas 3. nama iedzīvotājs vēstulē redakcijai raksta, ka viņam atsūtītajā maija rēķinā ailītē «Par siltumenerģijas patēriņu ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā» bijis skaitlis tuvu četriem latiem, kas liekoties krietni par lielu. Lielākie zudumi, pēc viņa domām, rodas tieši nenosiltinātu stāvvadu dēļ.
Vēstules autors jautā, vai, esot pozitīvai mājas iedzīvotāju maksājumu bilancei, var NĪP pieprasīt siltināt stāvvadus un vai paraugmājām, kur ir vismazākie siltuma zudumi, vannas istabā ir dvieļu žāvētāji. Viņu arī interesē, vai tie ir pieslēgti pie mājas apkures vai pie karstā ūdens piegādes sistēmas.
Vilis Ļevčenoks: «Ēkām, ko apsaimnieko Nekustamā īpašuma pārvalde, esot pozitīvai mājas iedzīvotāju maksājumu bilancei, ir tiesības pieprasīt siltināt ēkas iekšpusē esošos stāvvadus, mājas vecākajam šo jautājumu saskaņojot ar iedzīvotājiem un mājas apsaimniekotāju. Tas nav jādara mājas vecākajam vai energopārvaldniekam par saviem līdzekļiem.
Pieņemu, ka par «paraugmāju» vēstules autors sauc māju Puķu ielā 3. Šajā mājā ir dvieļu žāvētāji, un tie ir pieslēgti karstā ūdens piegādes sistēmai.
Ar Puķu ielas 3. mājas vecāko Valdi Grinbergu varat sazināties personīgi pa tālruni 6418249. Grinberga kungs labprāt izskaidros visus jautājumus saistībā ar siltuma piegādi.»
