Izlasīju Ievas Jākobsones-Bellomi vēstuli «Zemgales Ziņās» un esmu nepatīkami pārsteigts. Nesaprotu, kā izglītota tautiete var tā graut savu valsti. Es vēl varu saprast, ka Ieva ir vīlusies Latvijas valsts varā, valdībā, bet nekādi nevaru saprast, ka viņa ir vīlusies savā valstī. Jo kā gan citādi izskaidrot aicinājumu aizbraukušos izglītotos un stipros latviešus neatgriezties Latvijā. To jau var pielīdzināt valsts pamatu graušanai, aicinājumam likvidēt šo valsti. Ieva melo, sakot, ka viņai ir cieņa pret Latvijas tautu. Ja būtu cieņa pret tautu, tad viņa tādas muļķības nerunātu un neaicinātu graut šo valsti. Nu vienīgi, ja par tautu uzskata «lindermanus» un citus valsts ienaidniekus. Ja Ieva pati nav tik stipra, lai te paliktu, tad nevajag aicināt arī citus būt tikpat vājiem. Ja cilvēki ir vīlušies valstī, tad tur būtu grūti ko līdzēt, bet, ja vīlušies politiķos, tad jāaicina cilvēkiem būt stipriem un gudriem, lai izvēlētos labākus politiķus un labotu šo valsti.
Es arī esmu vīlies mūsu valdībās, jo tās ir atbildīgas par valsts izzagšanu, ražošanas sagraušanu un sociālās sfēras nīkuļošanu, savas valsts teritorijas Abrenes uzdāvināšanu Krievijai par 30 sudraba grašiem, Krievijas militāro pensionāru atstāšanu Latvijā un citiem grēkiem.
Ir jāprot nodalīt valsti no valdības. Es nekad nebūšu vīlies savā valstī, ko mūsu senči izcīnījuši. Pie valdībām, ar kurām esam neapmierināti, paši vien esam vainīgi. Kas mums traucē ievēlēt pareizos cilvēkus, kuri būtu patrioti un vairāk rūpētos par tautu un valsti nekā par sevi? Es ceru, ka uzvarēs tautas veselais saprāts un tā nesekos Ievas piemēram un nenolems savu valsti bojāejai.
J.Liekmanis
