Viesošanās un darbs kādā Jelgavas skolā skolotājai Viktorijai Viljamsai devis jaunu pieredzi, neaizmirstamus iespaidus un daudz patīkamu mirkļu, ko paņemt līdzi uz savu dzimteni Velsu. «Ziņām viņa pastāstīja par Latvijā gūtajiem iespaidiem.
Viesošanās un darbs kādā Jelgavas skolā skolotājai Viktorijai Viljamsai devis jaunu pieredzi, neaizmirstamus iespaidus un daudz patīkamu mirkļu, ko paņemt līdzi uz savu dzimteni Velsu. “Ziņām viņa pastāstīja par Latvijā gūtajiem iespaidiem.
Skolotāja, kas Velsas bērniem māca dzimto velsiešu valodu, Jelgavas 4. pamatskolā divas nedēļas viesojās, pateicoties ES projektam “Comenius”. Tajā iesaistījušies vairāku Jelgavas un rajona skolu skolēni un pedagogi. Projekta koordinatore 4. pamatskolas angļu valodas skolotāja Aiga Tomase stāsta, ka viesošanās noritēja pedagogu apmaiņas programmas ietvaros. Jelgavā velsiešu izglītības speciāliste iepazinās ar mācību iestādi, izglītības sistēmu, pedagogiem, skolēniem, kā arī palīdzēja pilnveidot angļu valodas zināšanas, stāstīja par savu zemi, tās cilvēkiem un ieražām.
Viktorija stāsta, ka Jelgavā viņu visvairāk pārsteidzis skolēnu zināšanu, tostarp angļu valodas, līmenis, ņemot vērā diezgan trūcīgos mācību materiālus un tehnisko nodrošinājumu. Videotāfeles, no mācību grāmatām skenēti materiāli un citi izglītības kvalitāti veicinoši tehnikas sasniegumi ir Velsas skolēnu ikdiena. “Latvijā pārsteidz zemās pedagogu algas. Tās ir neadekvātas preču cenām, kas jau ir pielīdzinātas ES. Velsā skolotāja profesija ir viena no prestižākajām. Tā ir labi atalgota, bet Latvijā pedagogiem vēl ir jāmeklē papildu peļņas iespējas,” brīnās Viktorija, atzīdama mūsu pedagogu augsto profesionalitāti un labās angļu valodas zināšanas, salīdzinot, piemēram, ar Itālijas vai Dānijas mācībspēkiem. Velsā skolotājs par piecām mācību stundām dienā (viena slodze) saņem apmēram 1600 mārciņu mēnesī. Divreiz gadā šī summa tiek paaugstināta. “Skolotājs pie mums ir pielīdzināts ārstiem un juristiem. Tajās specialitātēs strādājošajiem ir paraksta tiesības, proti, viņi ir tiesīgi apliecināt svarīgus dokumentus, līdzīgi kā notāri,” Viktorijai tas šķiet pašsaprotami. Latviešu skolēnus viņa raksturo kā laipnus un salīdzinājumā ar mazajiem velsiešiem daudz klusākus.
Braucot uz viņai nezināmo Latviju, velsiete gaidījusi ieraudzīt ko citu – daudz nabadzīgāku un atpalikušāku valstiņu, kurā ir auksts. Mūsu zeme viešņu pārsteigusi, tā izrādījusies skaista un sakopta, neierasti līdzena.
Arī dažas latviešu tradīcijas velsiešiem ir pilnīgi svešas, piemēram, vārdadienas svinēšana. Arī tas, ka skolēni pedagogiem vienkārši tāpat dāvina ziedus, Viktorijai licies neierasti. Ar pavasara ziediem Velsas skolotāju divas nedēļas lutinājuši vai visi 4. pamatskolas audzēkņi.
Sniegs Viktorijas dzimtajā pusē ir dabas katastrofa, velsieši no sniega baidoties. Ieraugot baltus nokrišņus, skolēniem uz skolu nav jāiet.
Velsas skolā, kurā strādā Viktorija, mācās 120 bērnu, strādā seši skolotāji. Tur nav mācību iestādes, kurā būtu vairāk par 600 skolēniem. Vienā klasē mācās no 20 līdz 30 bērnu. Kā dzimtā tiek apgūta velsiešu, bet no septiņu gadu vecuma kā svešvaloda tiek pasniegta arī angļu valoda. Velsiešiem raksturīga liela mīlestība pret savu valsti. Pašlaik Velsā rit darbs pie dzimtās valodas un tradīciju saglabāšanas, jo velsiešu valodu mūsdienās pārvalda piektā daļa tās iedzīvotāju.
“Vēsture ir nežēlīga pret mazajām valstiņām, tām ir grūti saglabāt neatkarību. Par to cīnījušies jau mūsu senču senči. Arī tagad vai ik katrs velsietis savu zemi kaut vai sirdī vēlas sajust pilnīgi neatkarīgu no Lielbritānijas,” atzīst skolotāja no Velsas, kas šajā jomā saskata līdzību ar mūsu Latviju.
***
Velsa
Platība – 20000 kvadrātkilometru
Iedzīvotāji – 2,7 miljoni
Velsiešu valodā prot sarunāties apmēram 20% iedzīvotāju
Nacionālais augs – puravs, narcise
Tradicionālais ēdiens – liellopu gaļas zupa ar puraviem, velsiešu kūkas
